|
Taizeme – īsais, ātrais un siltais ceļojums
| |
| Jančuks | Datums: Pirmdiena, 11.01.2016, 22:27 | Ziņojums # 16 |
 Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 13
Reputācija: 0
Statuss: Offline
| 7. diena – brokastis (100-150 bht) viesmīlīgajā “Our Jungle House”, neliela pastaiga pa viesnīcas teritoriju, un bijām gatavi doties tālāk. No viesnīcas mūs aizveda līdz pieturai ceļa/šosejas malā, vietējie uzzvanīja busiņam, kurš tikko jau bija devies Surat Thani stacijas virzienā, un 5min laikā mēs jau traucāmies prom no viesmīlīgā parka. (biļete - 200 bht)
Mūsu plāns bija tikt līdz Surat Thani dzelzceļa stacijai, izņemt iepriekš iegādātās biļetes nakts vilcienam uz Bangkoku, kā arī aizbraukt uz pilsētas centru apskatīt nedaudzos ievērības cienīgos objektus Surat Thani. Vilciena maršrutus un visas rekomendācijas biju izpētījis šajā lieliskajā saitā -> http://www.seat61.com/Thailand.htm#Bangkok_to_Southern_Thailand . Savukārt, biļetes vilcienam iegādājos pirms brauciena -> https://12go.asia/en . Biļete vienam cilvēkam 2-vietīgajā kupejā maksāja 43 EUR. Biļešu iegāde bija ļoti vienkārša – veicu maksājumu ar PayPal un biļetes mūs gaidīja Surat Thani stacijas pasta sūtījumu nodaļā. Šis serviss neattiecas uz visām dzelzceļa stacijām Taizemē, taču ir citas iespējas nopirkt un saņemt biļetes bez liekām raizēm.
Busiņš aptuveni 2h laikā mūs nogādāja līdz stacijai, kur bez problēmām saņēmām nopirktās biļetes un samaksāto depozītu. Mantas nodevām mantu glabātuvē (5 lielas somas – 200 bht) un sākām pētīt, kā nokļūt līdz Surat Thani centram, jo brauciens ir aptuveni 15km tāls. Tuk tuks prasīja 400bht par braucienu un tāpēc izlēmām pārbaudīt sabiedriskā piedāvājumu, iekāpjot autobusā. Protams, brauciens bija nedaudz ilgāks, taču krietni lētāks (20 bht no katra) un interesantāks.
Pēc 30min piebraucām pie Surat Thani City Pillar Shrine, kuru noteikti ir vērts apskatīt, ja sanāk braukt cauri pilsētas centram. Ēka ļoti izcēlās uz apkārtējo būvju fona, un par laimi mums pašā dienas vidū tā spēja mūs kaut nedaudz paglābt no svelmes. Svētnīca atrodas blakus piestātnei, taču skats uz upi un pāri tai bija “nasing spešal”, tāpēc turpinājām pilsētas izpēti ar domu atrast piemērotu pusdienu vietu. Pa ceļam apstājāmies nelielā, bet ļoti solīdā kafejnīcā, kas tikpat labi iederētos kādā Rietumeiropas pilsētā. Paejot nedaudz tālāk, atradām nelielu viesnīcu, kura piedāvāja lieliskas un lētas pusdienas nogurušajiem ceļotājiem.
Pēc dienas pirmā Leo noskaņojums uzlabojās un piekritu ceļa biedreņu mudinājumam papētīt vietējo universālveikalu – jāsaka, ka cenas nebija tik zemas, lai mētātos ar naudu, taču, labi pameklējot, šo to varēja atrast. Par laimi ātri tikām galā un devāmies uz vietējo vakara/nakts tirgu, kas tiek organizēts pašā pilsētas centrā. Šeit jau cenas krietni zemākas, taču gandrīz visur nepieciešams kaulēties un redzams, ka krietni vairāk krāmu ir izlikts pārdošanā. T-kreklu cenas bija 100-200bht, savukārt, par rokassomiņām noteikti jākaulējas, taču vienkāršākās varēja iegādāties par 200-300bht.
Protams, neiztika bez bagātīga ēdiena piedāvājuma, bet, tā kā nesen bijām ēduši, tad izvēlējāmies panašķoties ar proteīnu bagāto pārtiku, kuru manas ceļa biedrenes iepriekš nebija mēģinājušas. Sāļš kraukšķis, kuru apēst var bez lielām emocijām un pārdzīvojumiem.
Izstaigājuši tirgu un apmeklējuši citu universālveikalu, bijām gatavi doties atpakaļ uz staciju. Diemžēl nokavējām pēdējo autobusu un nācās vienoties ar Tuk tuk vadītāju par transporta pakalpojuma sniegšanu, pēc nelielas kaulēšanās par 300bht tikām nogādāti pie stacijas. Tā kā līdz vilciena atiešanai vēl bija aptuveni stunda un mūs sāka mākt izsalkums, nolēmām piesēst un uzēst turpat pie stacijas ierīkotajā atklātajā ēstuvē. 50bht par lielu porciju + Leo no tuvējās bodes radīja ļoti labu noskaņojumu pirms kāpšanas vilcienā.
Uz perona varēja dzirdēt lielākoties angļu valodu un izskatījās, ka tūristu, kas brauks ar vilcienu, ir krietni vairāk kā vietējo - izrādījās, ka mūsu vagonā, kurš bija vilciena sastāva priekšpusē, vienīgais taizemietis bija vagona pavadonis. Vagons un kupejas ir labiekārtotas un nedarītu kaunu arī Latvijas Dzelzceļam – katrā vagonā ir 2 tualetes un duša ar siltu ūdeni. Bijām pasūtījuši 2-vietīgās kupejas, kas atradās blakus un kuras varēja savienot, tā ka ballīte varēja sākties  Diemžēl restorāna vagons jau bija aizslēgts un šajā braucienā līdz tam tā arī netikām, taču uzkodas iegādājāmies pirms kāpšanas vilcienā, sagatavojām Cuba Libre kokteiļus un noskaņojums bija gandrīz ideāls, jo gandrīz viss līdz šim bija noticis kā iepriekš plānoju.
|
| |
| |
| Jančuks | Datums: Sestdiena, 23.01.2016, 00:16 | Ziņojums # 17 |
|
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 13
Reputācija: 0
Statuss: Offline
| 8. diena – vilciens ar stundas nokavēšanos pienāca Bangkokas stacijā (Hua Lamphong), un mums bija aptuveni 30 minūtes, lai iegādātos biļetes līdz Nakhon Ratchasima (sauktu arī par Korat; šo nosaukumu izmantošu turpmākajā aprakstā). Atstāju ceļa biedrenes uz perona un pats steidzos uz kasi. Priekš ceļojošiem ārzemniekiem ir izveidotas atsevišķas kases, kas atrodas pa kreisi no vietējo cilvēku kasēm, turklāt tās ir nodalītas ar stikla durvīm un attiecīgajā priekštelpā ir nodrošināts kondicionēts gaiss (balto cilvēku privilēģijas  ) Mazāk kā 5 minūšu laika tiku galā ar biļešu iegādi (325 bht) un devāmies uz savu vilcienu.
Vilciens bija diezgan solīds, iekšā pat bija nedaudz par vēsu un 4.5h laikā tikām līdz savam galamērķim. 100bht Tuk Tuk šoferim un 10 minūšu laikā bijām savā viesnīcā. Šoreiz izvēle krita uz 4-zvaigžņu viesnīcu (Romyen Garden Place), jo atradu labu piedāvājumu un par 2-vietīgo uz vienu nakti maksājām aptuveni 1000 bht. Lai gan brokastis nebija iekļautas, reception katram izsniedza brokastu kuponus, un mēs šo laipnību patiešām novērtējām.
Bija pēcpusdiena un karstums vairs nemocīja, tāpēc nolēmām pastaigāties pa tuvējo apkārtni. Korat, lai arī ir otra lielākā pilsēta Taizemē, ar neko īpašu neizceļas – lielākoties 3-4 stāvu apbūve, vairākas platas ielas, kas apvij šķērsielas un nošmulētas būves, sava futbola komanda, liels iepirkšanās centrs, kā arī viens no lielākajiem nakts tirgiem, ko savā mūžā esmu redzējis. Aptuveni 15 minūšu attālumā no viesnīcas atradām nelielu eko (!!) tirdziņu, kas ar saviem produktiem izceltos arī Eiropā, šeit manas ceļa biedrenes iepirka dazādus saldumus, kā arī vietējos rīsus, kurus apzīmogoja izcilības sertifikāti (sākot no 60 bht par kg).
Paejot mazliet tālāk redzējām, kā vietējie gatavojas nakts tirdzniecībai, izvelkot uz ielas galdus un krāmējot uz tiem dažāda paskata drēbes. Uzēdām vienā no mazajām ēstuvēm un nolēmām aizbraukt apskatīties nakts tirgu, par kuru atsauksmes bija atrodamas ikvienā aprakstā par Korat.
Turpceļš no centra ar Tuk Tuk mums izmaksāja 120 bht (aptuveni 10km), savukārt, atpakaļ atbraucām ar mikriņu, kura šoferis prasīja vien 10bht no cilvēka.
Tātad nakts tirgus (Save One Market) ir izpleties aptuveni 400m x 200m lielā teritorijā, kurā var iegādāties gandrīz visus krāmus, ko Ķinā un Taizemē spēj saražot – T-krekli, somas, apavi, rotaļlietas un citi brīnumi. Protams, neiztika arī bez savas ēdināšanas zonas un tur bija pārstāvēti gan tradicionālie un pazīstamie ēdieni, gan plašs grauzdētu kukaiņu piedāvājums, gan pilnīgi nesaprotamu ēdamu lietu klāsts. Papētījām piedāvājumu, šo to iegādājāmies, šo to nogaršojām, taču nebeidzamā cilvēku un pārdevēju plūsma nogurdināja un nolēmām doties atpakaļ uz centru, lai atrastu labāko masāžu pilsētā. (bildē redzama tikai 1/10 vai vēl mazāk no visa tirgus teritorijas)
Aptuveni 5 minūšu gājiena attālumā no viesnīcas atradām masāžas iestādi, kura izrādījās lētākā mūsu ceļojumā – divas no dāmām izvēlējās 2h masāžu par 260bht, savukārt, es izvēlējos pēdu masāžu ar vēsa alus baudīšanu (200bht + 80bht). Tas bija nevainojams serviss un rūpes, tātad masiere godam biaj nopelnījusi sev dzeramnaudu. 
Tā kā bija jāgaida vēl aptuveni 1h, lai satiktu ceļa biedrenes, devos uz tuvējo bāru, lai pavērotu iepriekšējās dienas apkopojumu par vārtu guvumiem Eiropas Līgā. Laiks paskrēja nemanot un devāmies uz viesnīcu, lai krātu spēkus paredzētajai kultūras vēstures programmai nākamajā dienā.
|
| |
| |
| Lily | Datums: Otrdiena, 14.06.2016, 14:12 | Ziņojums # 18 |
 Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 3
Reputācija: 0
Statuss: Offline
| Sveiki ceļotāji! Jaunu tēmu nevarēju izveidot, jo esmu šeit jauniņā, tāpēc sanāca ierakstīties svešā tēmā  Sorry..
Tā ir taisnība... nav labi svešā tēmā. Bet nav nekādas nozīmes vai esi jauniņā vai nē... visi reģistrētie lietotāji var atvērt savas jaunas tēmas. Tas darās vienkārši. Virs tēmām meklējam pogu "New Topic", spiežam un viss notiek.
Jau ir apritējuši gandrīz 2 mēneši kopš esmu Taizemē un pa šo laiku esmu sākusi rakstīt blogu.
Blogā Jūs neatradīsiet aprakstu - kur iet, ko darīt un cik tas maksā, jo visdrīzāk tas ir humoristiski nopietns apskats par dažādām Taizemes dzīves situācijām - piem., par Pataijas slavenajiem Ladyboy, par manu braucienu uz slimnīcu utt.. :)
Uzreiz pieminēšu, ka ceļojuma pirmā nedēļa tika pavadīta Bangkokā, bet pārējo laiku dzīvoju Pataijā.  Tā kā ja ir vēlme palasīt, laipni lūgti - saite dzēsta. Pārkāpti "Foruma lietošanas noteikumu" II.daļas 3.punkts. Melnais
Ziņojums rediģēts Lily - Otrdiena, 14.06.2016, 14:13 |
| |
| |
|
