2 pudeles "San Miguels" alus, 1 pudele "Red Horse" (1l tilpumā katra) - 180 Php, tumšais "Tanduay" rums 350ml - 44 Php, cigaretes "Marlboro" - 35 Php, cigaretes "Millers" -20 Php, cigaretes "Philip More" - 37 Php. Vai nav zelta dzīve? Pēc nelielas alus izgaršošanas vēderos parādās izsalkuma pazīmes. Dodamies uz recepšenā ieteikto, netāli esošo See food restorānu. Pulkstenis ir apmēram 16.00 un esam vienīgie apmeklētāji.

Visa uzmanība no oficiantu puses tikai mums. Ātri tiek atnestas ēdienkartes. Izvēlamies grilētas tīģergarneles ar ķiploku rīsiem un alu. Viss tiek ātri pagatavots un atnests. Mmmm... gardi gan. Kamēr mēs tā mielojamies pie galdiņa pienāk trīs muzikanti un jautā ko mēs vēlētos dzirdēt. Izvēle krīt uz Elvis Presley. Tā nu mēs tā nekur nesteidzoties, klausoties mūziku un izgaršojot tīģergarneles apspriežam rītdienas apskates objektu plānu. Par pusdienām rēķinā ir precīzi 1300 Php. Dzeramnaudā oficiantam 100 Php un muzikantiem 100Php. Uz atvadām oficiants aicina nākt uz krogu arī vakarā. Spēlēs mūzika un būs dejas. Apsolām ka padomāsim. Nostādām muzikantus atvadu bildei un dodamies ārā.

Rodas vitāla nepieciešamība tikt pie interneta, sazināties ar mājām, salikt bildes un t.t. Tieši pretīm savam hotelītim "Malate Pansion" atrodam krodziņu kurš saviem apmeklētājiem piedāvā bezmaksas WiFi. Kur vakariņot ir skaidrs. Paklīstam riņķī, apskatam tuvējās ielas un kas uz viņām atrodas. Nedaudz atpūšamies savā istabiņā un klāt ir arī vakariņu laiks. Vietējais krodziņš nelika vilties. Paņēmām spaini ar alu, tas ir 6 pudeles "San Miguels" alus ievietots spainī ar ledu, grauzdiņus, sīpolu riņķus un vēl visādas piedevas. WiFi arī darbojas un tiek sazvanītas mājas, saliktas bildes. Rēķins krogā 600Php. Vēl duša un saldais miedziņš.

turpinājums sekos.....

Dodamies tālāk uz Intramurosu. Gājiens kādas 10 minūtes un esam klāt pie ieejas Intramurosā. Intamuros priekš Manilas ir tas pats kas mums Vecrīga. Tikai protams viss ir daudz monolītāks un iespaidīgāks. Aizsargvaļņu biezums vien ko nozīmē. Intramuros celtniecību uzsāka spāņu konkistadors Miguel Lopez de Legaspi 1751.gadā. Pilsētas cietokšņa platība aizņēma 160 (1 akrs (ac) = 4047 m2) akrus. Aizsargsienas tika būvētas 6 metru augstumā un kopējais sienu garums sastāda 3km. Pilsētā drīkstēja dzīvot tikai spāņi un filipīnu metisi (jaukteņi). Pārējiem bija jādzīvo ārpus pilsētas mūriem.

Ieliņas mazas, šauras. Visa dzīve uz ielas: mazgājas bērneļi un viņu vecāki, žāvējas veļa, piesieta vista, brauc zirgu pajūgs un aizmugurē auto. Aiz mūriem ir daudz vecu un skaistu dievnamu. Ir gan modernas skolas, gan arī ļoti senas.

Tā mēs lēnā garā iegriežoties dievnamos nokļūstam līdz pašam galvenajam nocietinājumam Santjago forta. Te nu pa brīvu iekšā nelaiž, nākas iegādāties ieejas biļetes. Biļetes maksa 75Php. Var redzēt, ka iekasētā naudiņa tiek izmantota lietderīgi. Viss sakopts, zālīte nopļauta, puķītes sastādītas nu vārdu sakot, prieks skatīties. Plaši un iespaidīgi. Santjago forts ir kalpojis par militāro štābu spāņu, angļu, japāņu un amerikāņu režīmiem. Otrā pasaules kara laikā tā bija šausmīga vieta, kur japāņu militārā policija Kempeitai nomocīja daudz filipīniešu brīvības cīnītāju. Pats forts robežojas ar Pasig upi, kura sadala Manilu divās daļās.. Upe ir šausmīgi piemēslota un smird pa gabalu. Interesanti ir tas, ka atkarībā no sezonas (lietus vai sausuma) mainās upes plūšanas virziens.

Forts apskatīts un tālākais mērķis Chineses Cemetery - ķīniešu kapsēta. Lai nokļūtu kapsētā ir jātiek Pasig upes otrā puse. Nolemjam doties ar kājām, pāri tiltam kuru var redzēt netālu uz ziemeļiem no Santjago forta. Pametot forta teritoriju un nokļūstot uz tilta var sajust lielas izmaiņas apkārtējā vidē. Parādās daudz nesavāktu atkritumu un šaubīga izskata pilsonīši. Ejot pāri tiltam, konstatēju interesantu vietējo pārvietošanās veidu. Lielajām fūrēm starp piekabi un kabīni, brīvajā laukumā uzlec braukt gribētāji un par simbolisku samaksu tiek nogādāti upes otrajā pusē.

Atrodoties upes vidū veicam tūristu ierasto rituālu un uz atgriešanos iemetam Pasig upē pāris peso. Tuvojoties upes otrajam krastam, saprotam, ka esam iebriduši milzīgā graustu rajonā. Cilvēciņi dzīvo no plēves taisītās būdiņās, bet atšķirībā no mūsu bomžiem drēbes gan viņiem ir tīras. Visur pie būdiņām žāvējas tikko izmazgāta veļa. Pēc labākajiem amerikāņu paraugiem pie graustiem visur sacelti sporta laukumi. Jauniešiem ar sportu nodarbojoties, mazāk laika paliek noziedzībai. Tā nu mēs iejūkam šajā ļaužu masā. Vietējie uz mums skatās ar lielām acīm, viņi mūs ieraugot ir vairāk pārsteigti nekā mēs viņus. "Impro" savas grupas šeit noteikti neved. Sajūta nav visai omulīga, bet nekas draudīgs nenotiek. Redzējām kā dzīvo zemākais slānis (ko arī vēlos katrā zemē redzēt). Pieļauju, ja mēs šo manevru atkārtotu diennakts tumšajā laikā, tad visai ātri tiktu izģērbti. Ilgi nebija lemts iepazīties ar graustu iemītniekiem, jo vietējo džipnīšu šoferīši mūs ātri ierāva savā auto (paskaidrojot, ka neesot laba doma šeit staigāt kājām) un bija gatavi nogādāt vajadzīgajā punktā.

turpinājums sekos...

Mājupceļam nolemjam izmantot vēl vienu transporta veidu metro. 6 pieturas maksā 15Php. Lēti un ātri. Vienīgais, lai iekļūtu metro ir jāiziet drošības kontrole. Kā jau es iepriekš rakstīju, tad pati populārākā profesija ir apsardzes darbinieks. Apsargi stāv pie jebkuras sabiedriskas iestādes. Nerunājot par lielām un sabiedriski nozīmīgām kā piemēram metro, lielveikali, skolas apsargi stāv arī pie pavisam mazām, piemēram kā pie mūsu Narveseniem. Ieejot kādā no iestādēm tu tiec pārmeklēts, pārmeklēta tiek arī tava soma. Tas viss saistīts ar aktīvo karadarbību Filipīnu dienvidos kur darbojas islāmistu bruņotas grupas, kuras cīnās par Filipīnu dienvidu rajonu pievienošanu Malaizijai. Kaujas atsevišķos brīžos sasniedz milzīgus mērogus un karadarbībā tiek iesaistīta smagā tehnika un pat aviācija. Islāmisti atbild ar terora aktiem un tūristu nolaupīšanām. Trakākais ir tas ka tu ar lielu mugursomu nevari tikt ne metro, ne veikalā, jo viņu nevar pārbaudīt ar apsargu rīcībā esošajiem līdzekļiem.

Par Manilas sabiedrisko transportu:
Džipnijs (jeepney): pārveidots un pagarināts amerikāņu armijas džips. Izmērs ir mainīts tā, ka tas tagad var izmitināt no 20-30 pasažieru. Tie ir cits par citu skaistāk nokrāsoti un noformēti (džipnīšiem pat tiek rīkoti savi skaistuma konkursi). Tas ir mākslas darbs uz riteņiem. Viens brauciens, neatkarīgi no tā garuma pa Manilu maksā 7 Php. Lielākā problēma - ir jāprot orientēties maršrutos. Vispopulārākais un viens no vislētākajiem pārvietošanās līdzekļiem ne tikai Manilā, bet arī visās Filipīnās.

Trīsciklis (tricycle): ideāls un lēts pārvietošanās līdzeklis. Ļoti manevrēt spējīgs Manilas sastrēgumos. Vienīgais, visas izplūdes gāzes un karstumu nāksies paciest.

Par takšiem un metro jau es pastāstīju.
Par Manilu vēl būtu interesanti piebilst, ka tā ir visblīvāk apdzīvotā pilsēta pasaulē ar 43079 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru
turpinājums sekos....

Pati kulminācija ir paredzēta krusta kalnā pulksten 15.00. Laiks mums vēl ir un mēs dodamies uz San Fernando centrālo laukumu kur apmeklējam pilsētas tirgu. Neskatoties uz svētkiem tirdzniecība norit pilnā sparā. Tirgotas tiek svaigas zivis un gaļa, ārā temperatūra ap 40 grādiem. Tirgo ne jau no ledusskapjiem un saldētavām. Mūsu pārtikas un veterinārais dienests to redzēdams infarktu uzreiz dabūtu. Tur viss notiek un neviens nemirst. Nav ko pa sīkumiem cepties.

Apmeklējam San Fernando Metropolitēna katedrāli. Tā ir vieta no kurienes sāksies krusta ceļš uz krusta kalnu. Pašreiz notiek aktīva gatavošanās lūgšanām. Apskatam seno un skaisto katedrāli un ar kājām dodamies uz krusta kalnu.

Attālums kurš ir jānoiet ir apmēram 3 kilometru. Pat vienkāršs gājiens līdz krusta kalnam ir gana nogurdinošs šinī svelmē. Bail pat iedomāties kā jūtas tie kas nes krustu. Krusta kalnā jau ir novietoti 3 krusti un mocekļus gaida romiešu karavīri. Krustā sišanas rituāls notiek 4 reizes pa 3 mocekļiem. Daži pēc noņemšanas no krusta aiziet paši, dažus aiznes.

Iespaidu neaprakstāma diena, līdz nāvei noguris, bet redzētais bija to vērts! Tas bija šī gada Āzijas ceļojuma lielākais piedzīvojums un pārdzīvojums.

papildus foto no krustā sišanas ir izvietotas foto albūmā šeit.

turpinājums sekos.....

Jau Latvijā biju noskatījis vienu labu viesnīcu un restorānu. Viesnīcā brīvu numuru nebija, bet nu vismaz aizgāju uz restorānu. Super. Visiem iesaku. Restorāns saucas Johan's Beach Resort. (http://www.subicdive.com/default.php). Kāda virtuve! Ēdienkarte visādām gaumēm un tautībām. Ap 60 šķirnes aliņi no dažādām valstīm (no Latvijas diemžēl nebija).! Cenas pat ļoti pieņemamas. Mēs pasūtījām filipīniešu nacionālo zupu, kuru atnesa milzīgā māla podā. Bez pašas zupas bija arī daudz lielu gaļas gabalu. Garšīga un sātīga zupiņa. Otrajā ēdienā pasūtījām tīģergarneles apceptas sviestā, piedevas rīsi un apcepti kartupeļi. Mēli varēja norīt. Nu un saldajā protams..... nu skaidrs ka aliņš. Par visu kopā 1100Php. Burvīgi.

Tālāk mūsu ceļojums turpināsies Taizemes dienvidos. Zinot, ka dzeramais un cigaretes Taizemē ir krietni dārgākas iepērkam "munīciju pa lēto". No rīta esam Clark lidostā. Drošības kontroles neiedomājamas. Pat manas vienīgās šķiltavas atņēma. Vienreiz šķērsoji drošības pārbaudi -atpakaļceļa nav. Sēdi lidostā un gaidi savu ļoteni. Filipīnās lidostas nodoklis nav iekļauts biļešu cenā, tas tiek iekasēts pirms došanās uz lidmašīnu. Clark lidostā uz starptautisko reisu nodoklis sastāda 600Php.
Neliels kopsavilkums par Filipīnām (personīgi mans un varbūt subjektīvs):

Naktsmītnes:

dārgākas kā Taizemē, vienā līmenī ar Malaiziju un krietni lētāk kā Singapūrā. Viesnīcu izvēle pietiekama. Gandrīz vienmēr var atrast sev piemērotas naktsmītnes. Grūti kaulēties, cenas nelaiž zemē.

Ēšana:

nedaudz dārgāk kā Taizemē, vienā līmenī ar Malaiziju un krietni lētāk kā Singapūrā. Trūkst ēdienu tirdzniecība no ratiem (makašņicas) uz ielām. Filipīniešu virtuve ir mūsu kuņģīšiem daudz tuvāka nekā Taizemes vai Malaizijas. Daudzi nacionālie ēdieni ir tādi paši kā mūsējie, piemēram cepts sivēns uz iesma.

Alkohols, alus, cigaretes:

paradīze zemes virsū. Vairāk te nav ko piebilst.

Kārtēja zeme, kur savas sirmās dienas baudīt pensionāriem. Dzīve tur ir krietni lētāka un klimatiskie apstākļi krietni jaukāki nekā pie mums. Apkārt pludmales, saule un tropu augļi, pasakaini lētas cigaretes un alkohols.
Ar 8 dienām Filipīnās ir daudz par maz. Neredzēju nevienu no pasakainajām salām un pludmalēm, tāpēc esmu ieplānojis braucienu 2011.gada janvāra beigās vēlreiz un jau uz ilgāku laiku ar konkrētu domu apskatīt salas un pludmales.