|
Trips uz Filipīnām (29.10 - 18.11.2014)
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 10.12.2014, 14:16 | Ziņojums # 16 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| No apskates objektiem tas būtu viss. Uz salas ir vēl ļoti plašs piedāvājums daiveriem. Daivings tiek piedāvāts praktiski katrā viesnīcā. Par cenām neinteresējos.
Vēl man bija viens patīkams pārsteigums uz šīs salas....... Kādu vakaru aizgāju uz barčiku paēst vakariņas. Pasūtīju sev frī kartupeļus ar vistas kāju, klāt protams "San Miguel". Ēdienkartē bija arī piedāvājums pasūtīt ķiplokmaizes, ļoti garda uzkoda pie alus. Bet mani nedaudz mulsināja ķiplokmaizes cena - 50 peso par šķēli. Bet nu man ļoti gribējās pie Svētā Miķeļa kādu ķiplokmaizi un es viņu pasūtīju. Milzīgs bija mans pārsteigums, kad man atnesa klasisku ķiplokmaizi. .... ... Tādu kādu uzkožam pie alus Latvijā. Man pat žoklis atkārās no pārsteiguma 
Praktiski nekur Āzijā nav iespējams nopirkt īstu rupjmaizi. Tūristu centros labākajā gadījumā ir pieejama itāļu tumšā maize. Bet te kārtīgs rupjmaizes grauzdiņš. Saprotams, ka pavisam īsta rupjmaize mūsu izpratnē tā nebija. Bet īsts"ķieģelītis" bija. Atbilde uz šo jautājumu izrādījās vienkārša. Malapascue salā savu koloniju ir izveidojuši pārsvarā vācu valodā runājoši cilvēki. Vairums viesnīcu šeit pieder tieši vāciešiem. Tas ir raksturīgi Filipīnām, piemēram Bantayan salā vairākums viesnīcu īpašnieki ir skandināvi.
Ilgu laiku dzīvojot Filipīnās, vāciešu cilvēkam rodas nepārvarama vēlme pēc sev tik tuvās uzkodas pie alus, kā rupjmaizes grauzdiņi. Cik pazīstama sajūta ilgstoši uzturoties Āzijā, kad ļoti gribas rupjmaizi vai skābo krējumu. Lai šo problēmu risinātu, vācieši no dzimtenes ir atveduši ieraugu un paši cep maizi Filipīnās. Tāpēc arī viena šķēle maksāja 50 peso.  viņiem par šo..... hehehē ... praktiskie vācieši.
Viesnīcu piedāvājums uz salas liekas, ka ir pietiekams. Domāju, ka vienmēr varēsiet atrast sev naktsmītnes. Es gan šeit atrados, kad vēl nebija sākusies tūristu sezona. Visas viesnīcas pārsvarā bija tukšas. Tikai ar pāris viesiem. Cenas ir nedaudz augstākas, kā vidēji pa Filipīnām. Viesnīcu izvēle ir katrai gaumei un maka biezumam. Ir ļoti krutas viesnīcas ar baseiniem un vienkāršas... domātas becpekeriem.
Tā arī pavadīju šo laiku šajā jaukajā saliņā. Taure sauc tālāk... un laiks ir doties uz nākamo salu manā plānā. Tā ir Bantayan sala.
Lai nokļūtu līdz Bantayan salai ir jāsēžas publiskajā busā un jābrauc līdz vietai Don Pedro. Tas ir aptuveni 30 km no Maya. Tur jāpārsēžas tricekilī (20 peso) un jābrauc līdz Hagnaya prāmju terminālim. Tas ir aptuveni 6 km. tā kā viss ir ļoti vienkārši un lēti. Savā ceļojumu plānā pilnīgi noteikti varat iekļaut abas šīs salas vienā braucienā. Tālāk jau ar prāmi brauciens uz Bantayan salu, Santa Fe miestiņu. Prāmis maksā 170 peso un termināla nodeva vēl 10 peso, kopā 180 peso. Prāmis ir liels, paredzēts smago automašīnu pārvadāšanai.
Ceļā tiek pavadīts aptuveni pusotra stunda. Un tad tieku izsēdināts Bantayan salā. Šeit jau esmu bijis un būs interesanti pavērot, kas pa šo laiku šeit ir izmainījies.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 10.12.2014, 15:45 | Ziņojums # 17 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Bantayan sala
Esmu šajā salā jau bijis pirms 2 gadiem, kad veicu savu tripu pa Āziju 6,5 mēnešu garumā. Man te patika, un tagad būs iespēja paskatīties, kas pa šo laiku ir mainījies. Uzreiz varu pateikt, ka viss ir palicis tieši tāpat kā tajā momentā, kad šo salu atstāju iepriekšējo reizi. Viss atrodas savās vietās, pat cenas ir palikušas nemainīgas un tas priecē. Izbraucot no Santa Fe centra joprojām var redzēt taifūna Yolanda atstātās postījumu sekas. Bet par to nedaudz vēlāk. Bet Santa Fe centrā nemana taifūna atstātos postījumus. Viss ir sakārtots un atjaunots. Papildus ir uzcelts viens kārtīgs veikals. Tāds pirms tam šeit nebija. Tās arī ir visas izmaiņas, ko novēroju šeit.
Tā izskatās jaunais un lielākais veikals Santa Fe:
Nokāpjot no prāmja, ņemu kājminamo trīriteni un dodos viesnīcas meklējumos. Cena iepriekšējā, par braucienu miestiņa teritorijā jāmaksā 10 peso no cilvēka. Pirmā doma bija ņemt tās pašas naktsmītnes, kurās uzturējos iepriekš. Ja ir interese par šīm naktsmītnēm lūkojam pa šo linku:
http://www.melnais.com/forum/41-389-1
Cena ir palikusi iepriekšējā līmenī 650 peso par nakti ar airkondišenu. Tomēr izvēlējos citu risinājumu. Bija vēlme apmesties tuvāk miestiņa centram un pludmalēm. Apbraukājot pāris viesnīcas, izvēle krīt uz viesu māju "Annie's rest Haus". Istaba otrajā stāvā, ar airkondišenu, ledusskapi un lielu verandu ar skatu uz jūru. Kā papildus bonuss bija viesiem paredzētā virtuve ar gāzes plīti ar nepieciešamiem traukiem ēdiena pagatavošanai (pannas, naži u.t.t.) un bezmaksas bundulis ar dzeramo ūdeni. Svarīgākais, saprotama lieta bija lielā veranda ar skatu uz jūru, kur vakarā var baudīt "San Miguel" un lūkoties jūrā.  Pēc ilgas kaulēšanās vienojāmies, ka par nakti maksāšu 1000 peso.
Tāds jauks skats paveras no viesu mājas verandas:
Vienu dienu arī izmantoju viesu mājas virtuvi, kas aizgāju uz veikalu un nopirku kartupeļus un bekonu. Ķēros klāt pie cookingošanas un pagatavoju sev lētas un garšīgas pusdienas ar alu.
Santa Fe centrā atrodas daudz barčiku un restorānu, kuros varat labi paēst un atpūsties. Te man ir divas iemīļotas vietas. Pirmais ir leģendārais "Bob Marley" barčiks, kurā tiek spēlēta patīkama mūzika, tādi kārtīgi roķīgi vecie gabali (Deep Purple, Pink Floyd, Led Zeppelin u.t.t) bez apnicīgiem un salkaniem pops, un vēl jo vairāk repa un hip hopa. Pēdējos divus es vispār neuzskatu par mūziku, bet par sanarkojušos nēģēr puiku izdvestām skaņām un deklamācijām. Bet nu tās ir dziļi personīgi tikai un vienīgi manas domas, iespējams citi domā savādāk.  Te ir iespēja justies pavisam brīvi, lēnām malkojot alu un uzvelkot kuplu dūmu.  Man tas ir ļoti svarīgi.
"Bob Marley" barčiks:
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Svētdiena, 14.12.2014, 15:18 | Ziņojums # 18 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Ja runa ir par kārtīgām pusdienām vai vakariņām, tad labākais restorāns ir "Blue Ice". Īpašnieks ir zviedrs. Ļoti plaša ēdamā izvēle, sākot no vietējās virtuves un beidzot ar klasiskiem zviedru un vāciešu ēdieniem. Ja esat nedaudz noguris no rīsiem un citas āzijas nacionālās virtuves, tad Jums pa taisno uz šejieni.
Kā teiktu Rītiņš, tad kas var būt labāks par BBQ ribiņām ar ceptiem kartupeļiem:
Vai kārtīgu un sulīgu šasliku, ar kartupeļu biezputru un ceptiem kartupeļiem ar bekonu:
Viss ir ļoti garšīgs, porcijas milzīgas un cenas demokrātiskas.
Tālāk mani gaidīja kārtīgs pārsteigums. Vienu dienu pēc kārtīgām pusdienām "Blue Ice" devos pastaigā ārā no Santa Fe. Dodos savā nodabā pa ceļu uz priekšu, kad pēkšņi man pretī apstājas trīritenis un man par lielu pārsteigumu, tas izrādās mans draugs no iepriekšējās reizes, kad viesojos pie viņa mājās, un kopā tika izdzerts ne viena vien ruma pudele un bērniem uz Ziemassvētkiem uzsaukts saldējums. Kam tas interesē tad lūkojam pa šo saiti:
http://www.melnais.com/forum/26-387-1
Skatām ierakstu nr.6.
Kā viņš mani spēja atcerēties nesaprotu līdz ši brīdim.  Drauga priekam nebija robežu. Man šoreiz nebija doma doties pie viņa ciemos, bet likteņmāte šoreiz bija lēmusi savādāk.  Vairs neko nevarēja darīt. tiku iesēdināts triceklī un aizvests uz viņa māju. Saprotama lieta, ka nācās viņam iedot 200 peso rumam un kolai. Nu dzīres atsākās ar jaunu sparu.
Ierodoties viņa mājās, pavērās kārtīga bēdu ieleja. Taifūns Yolanda nopostīja viņa māju un nogremdēja viņa banku, ar kuru viņš vadāja tūristus uz apkārtējām salām. Naudas, lai atjaunotu māju un banku ģimenei nav. Pašlaik viņš cenšas pelnīt naudu ar trīsriteņa palīdzību, nu ko tur var daudz nopelnīt. No valdības arī nekāda atbalsta nav. Pašā sākumā iedeva sasmakušu rīsu maisu, un tā arī ir visa palīdzība. Dzīvo vācu "Sarkanā Krusta" dāvātajā teltī. 
Precīzi gads ir pagājis no taifūna Yolanda, bet te nekas nav mainījies. Tauta ir kārtīgi pārskaitusies uz valdību, kura neko nedara. Kā viņi saka, tad visa pasaule sūtīja naudu pēc šīs traģēdijas, bet līdz vienkāršiem cilvēkiem no tās nekas nav aizgājis. Es apzinos, ka skaidru naudu uz rokas dot nabadzīgākajai tautas daļai nedrīkst. Tā būtu naudas izmešana vējā, bet palīdzēt ar celtniecības materiāliem vai uzlikt mājai jumtu, to nu gan varēja.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Svētdiena, 14.12.2014, 17:12 | Ziņojums # 19 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Bija arī traģisks stāsts. Uz manu jautājumu vai šeit bija arī bojāgājušie, draugs norādīja uz netālu esošu sabrukušu māju. Tur dzīvoja veca sieviete, kurai nebija naudas par ko samaksāt par evakuāciju, un jeepney driveris šo sievieti atteicās vest pa velti. Tā arī viņa gāja bojā savā mājā. Tāds lūk skumjš stāsts. Pašreiz šo māju neviens netaisās atjaunot un tur dzīvot. 
Ģimene vēl piepelnās ķidājot un kaltējot zivis. Elles darbs, kurā tiek iesaistīta visa ģimene, ieskaitot bērnus. Samaksa par šo darbu ir vienkārši smieklīga. Par 1 kg izķidātu zivju maksā 5 peso. Piedalījos šajā pasākumā, kad tika atnesti 12 kg zivju. Ģimene strādāja 2 stundas un nopelnīja 60 peso. Tas ir 1 litrs "Beer na Beer" alus. Nav viegli..... un tas ir maigi teikts.
Tā šī katorga izskatās dzīvē:
Te mēs ar manu draugu drinkojam:
Viss šis pasākums ievilkās līdz vēlam vakaram. Bija jauki atkal satikt vecus paziņas. Pārrunāt un uzzināt kā izmainījusies viņu dzīve pa šo laiku. Pašā vakarā man pat uzticēja paturēt vienu no cīņas gaiļiem. Ne katram tiks ļauts ņemt rokās vienu no lielākiem saimnieka dārgumiem, bet man atļāva. Hehehehē
Vēlu vakarā ar trīsriteni manāmi iereibušais draugs mani pa tumsu nogādāja viesu mājā. Vienīgais gaismas avots bija maza lampiņa manās šķiltavās. Atvadījāmies ilgi un sirsnīgi. Varēja redzēt, ka viņš bija laimīgs par šo tikšanos. Es arī biju priecīgs, cik maz dažkārt vajag, lai apkārt būtu laimīgi cilvēki. Cerams, ka kādreiz būs iespēja tikties atkal.
Bet nu ir laiks doties čučēt. Rīt ir 8.novembris un tā ir diena, kad precīzi 1 gadu iepriekš taifūns Yolanda plosījās Filipīnās. Salas administratīvajā centrā Bantayn būs piemiņas aizlūgums baznīcā un citi piemiņas pasākumi. Ir vēlme aizbraukt uz aizlūgumu un nolikt svecītes bojā gājušiem.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Ceturtdiena, 18.12.2014, 12:55 | Ziņojums # 20 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Kā iepriekšējā vakarā tika plānots, tā arī viss notika pēc plāna. No rīta sēdos vietējā jeepney un braucu uz Bantayan salas administratīvo centry Bantayan.
Tāds izskatās vietējais jeepney:
Brauciens ar jeepney no Santa Fe līdz Bantayan maksā 25 peso. Tieku izsēdināts pie Bantayan centrā laukuma, tur pat arī atrodas senā baznīca, kurā ir paredzēts aizlūgums. Centrālais laukums pilns ar cilvēkiem.
Taisnā ceļā dodos uz seno baznīcu. Baznīca celta 1580.gadā un saucas Sts.Peter & Paul. Ļoti sena. Pirmais kas krīt acīs ir protestētāji pie baznīcas. Protesta akcija ir pieskaņota valdības bezdarbībai, ir pagājis gads kopš taifūna Yolanda, bet cilvēki no valdības nav saņēmuši nekādu palīdzību un atbalstu. Skumji.
Uzliku svecītes un devos klausīties aizlūgumu.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Ceturtdiena, 18.12.2014, 13:22 | Ziņojums # 21 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Cilvēku aizlūgumā bija daudz, pilna baznīca. tas arī ir saprotams. Domāju, ka šeit nav ģimeņu, kurā kāds nav gājis bojā vai zaudējis pajumti un mantu. Pēc aizlūguma jau ierastais rituāls.... ziedojumi. Piedalījos....  Par cik baznīca bija pilna ar cilvēkiem, tad daudz bērnu atradās baznīcas ārpusē gaidot savus vecākus un radiniekus.
Pēc aizlūguma devos pastaigā par Bantayan. Novēroju kārtējo varas iestāžu akciju, ar kuru palika daudz neapmierināt cilvēku. Sakarā ar taifūna gada jubileju, varas iestādes bija organizējušas bezmaksas pārtikas paku dalīšanu. Pakā bija rīsi, eļļa, sāls un cukurs. Lai saņemtu šīs pārtikas pakas, nācās stāvēt garās rindās.
Garās rindas būtu sīkums. Trakākais bija tas, ka pārtikas pakas netika visiem iedzīvotājiem. Kā izrādījās iepriekš bija jāsaņem talons vietējā pašvaldībā. Talonu varēja apmainīt pret pārtikas paku. Lieta tāda, ka ļoti daudz cilvēku netika informēti, ka vispirms ir jāsaņem šis talons. Bija ļoti nepatīkami vērot situācijas, kur sievietes ar bērniem izmisumā raud un krīt histērijā, jo netiek pie bezmaksas pārtikas pakas.
Vēl aizstaigāju līdz vietējam tirgum. Ļoti plaša jūras produktu izvēle un par ļoti demokrātiskām cenām. Ir nopērkami krabji, garneles, dažādas lielas un mazas zivis. Vienu brīdi bija doma kaut ko iegādāties un pagatavot pašam viesu mājas virtuvē, bet tad atmetu ar roku. Pietiek, ka pagatavoju sev kartupeļus ar bekona šķēlēm. 
Pirms došanās mājās vēl pamalkoju pāris pudeles Svētā Miķeļa un devos atpakaļ uz Santa Fe.
Tā arī laiks Bantayan salā tika pavadīts, bez sevišķām aktivitātēm, bet pietiekami interesanti. Ierastā pensionāru atpūta, pludmale, bārs, gulēt jau sāka apnikt. Sāku domāt, ko vēl apskatīt šinī apkārtnē. Izvēle krita uz Bogo pilsētu, tas ir provinces administratīvais centrs. No Hagnaya tas atrodas aptuveni 20km.
Bogo
No rīta savācu savas pekeles, atvados no viesu mājas saimnieces, ar trīsriteni tieku aizvizināts līdz prāmju terminālim. Esmu ieradies ļoti laicīgi, prāmis atiet pēc 20 minūtēm. Fiksi nopērku biļetes un pēc brīža prāmis dodas savā braucienā uz Hagnaya. No Hagnaya paņemu tricekli un pēc 30 minūšu brauciena tieku izsēdināts Bago autoostā.
Nu ir brīdis pārdomām, ko darīt tālāk. Saprotama lieta, ka būtu nepieciešama viesnīca. Pirms viesnīcas mekļēšanas turpat autoostā apsēžos vietējā barčikā iedzert kādu alu un vietējiem apjautāties par labu un lētu viesu māju. Tā malkojot Svēto Miķeli sapazīstos ar vienu vietējo. Sākam sarunu, un uz manu jautājumu par viesu māju, vietējais atbild: "Nu kam tev nepieciešama viesu māja. Brauc pie manis un paliec. Mājās esot brīva istaba, jo visi bērni strādā arābu valstīs.". Mhmmmm piedāvājums ekskluzīvs, kāpēc gan nē. Tas varētu būt ļoti interesanti 2 naktis pavadīt reālā vietējo mājā un dzīvot vietējā ģimenē. Sitam saujā un varam braukt.
Mana jaunā drauga māja atrodas nedaudz ārā no pilsētas, netālu no piekrastes. Kā jau Filipīnās pieņemts, māja ir vienkārša. Bet, pateicoties tam, ka meita un abi dēli strādā arābu valstīs viņš ir vietējā rajona bagātākais cilvēks. Mājā ir ledusskapis, LED televizors un citas ekstras.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Ceturtdiena, 18.12.2014, 19:51 | Ziņojums # 22 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Kā tika solīts, man tika piešķirta meitas istaba. Maziņš kabarītis, knapi varēju kājas izstiept, bet tīrs un kārtīgs, nebija nekāda vaina. Saprotama lieta, ka nekāda airkondišena mājā nav, visas sienas ir no bambusa pinumiem un vējš svilpo brīvi cauri. Vakarā un naktī ļoti labi..... dabīgā ventilācija.
Un tas ir omulīgais mājas īpašnieks. Simpātisks vēders.... hehehehē
Mājā bez vīra un sievas dzīvo 3 mazbērni, kuri atstāti audzināšanā, kamēr bērni atrodas peļņā arābu valstīs. Pirmajā vakarā saprotama lieta, kad tika rīkotas svinīgās vakariņas par godu pirmajam baltajam, kurš nakšņos viņu mājās. Uz šo izrādi sanāca arī blakus mājas kaimiņi. Kā varam redzēt šovakar ir elegantas klasiskas vietējās vakariņas. Rīsi ar cūkgaļu. Man kā goda viesim sēdvieta galda galā. Un kā varat redzēt man no galda piederumiem ir nazis un daķšiņa. Pārējiem, kā jau Āzijā pieņemts dakšiņa un karote.
Lieki, protams, būtu piebilst, ka rīsus, alu, rumu, kolu, gaļu, saldējumu un citus pārtikas produktus pirku es. hehehehehe... pateicībā, ka mani uzņēma vietējā ģimenē. Lētāk nekā viesnīcā nesanāca. Bet tās emocijas un iespēja padzīvot vietējo ģimenē, uzzināt sadzīves sīkumus, kā tiek gatavoti ēdienu u.t.t..... to nevar nopirkt ne par kādu naudu. un neviena tūristu kompānija tādu servisu nepiedāvās. labākajā gadījumā būs "potjomkina" ciemats vai māja. Nebaidieties un tusējiet ar vietējiem..... pretī saņemsiet kalnu ar jaukām emocijām un vezumu ar zināšanām.
Šāda izskatās āra virtuve, kurā tiek gatavotas pusdienas un vakariņas. Mājā ir arī gāzes plīts, bet tā tiek izmantota tikai ātrai ēdiena pagatavošanai vai sasildīšanai. Vakarā durtiņas tiek aizvērtas... līdz nākamajam rītam.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Otrdiena, 23.12.2014, 12:23 | Ziņojums # 23 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Kamēr sievietes un bērni gatavo vakariņas, tikmēr veči sēž lapenītē, malko aliņu un tērzējam par visādiem jautājumiem. Neglābjami saruna novirzās uz pagājušā gada taifūnu Yolanda. Kā izrādījās, tad viņa māja tuvākā apkārtnē bija vienīgā, kura izturēja šo postošo taifūnu. Pēc taifūna šajā mājā kādu laiku dzīvoja visi apkārtējie iedzīvotāji, līdz brīdim, kad kaut kā atjaunoja savas mājas. Postaža apkārt vēl joprojām ir labi redzama. Kaimiņi vēl joprojām dzīvo kārtīgos graustos. Ne tuvu viss vēl nav atjaunots.
Jaukā lapenīte:
Aizstaigājām arī līdz kaimiņa mājai. Skats diezgan traģisks.
Uz manu jautājumu vai rīt ir iespējams šeit sagādāt kādu garšīgu svaigu zivtiņu pusdienām, atbilde bija ātra - protams, bez problēmām. Draugs aizgāja līdz zvejniekiem un nopirka tikko nozvejotu zivi. Kārtīgu zivi uz kilogramiem četriem. Par to man nācās šķirties no 250 peso. Vienkārši ideāli, liela svaiga zivs (4kg) par tādu smiekla naudu. Lūk ko nozīmē, kad vietējais pērk no vietējā. Ņemot vērā zivs izmēru, tā tika sadalīta trīs gabalos un tika pagatavoti trīs dažādi ēdieni. Mhmmm pirkstus varēja aplaizīt cik gardi bija.
Te 1/3 daļa no zivs grilētā veidā:
Tā arī interesanti tika pavadītas 2 dienas un naktis vietējo ģimenē. Bija ļoti jauki, būs kādreiz jāmēģina atkārtot. Paldies viņiem par to.
Tālāk ceļš mani ved uz Cebu. No Bogo ar sabiedrisko autobusu aizbraucu līdz Cebu. Te bija plānots uzturēties 2 naktis, bet dzīve kārtējo reizi ieviesa savas korektīvas. Aviokompānija "CebuPacificAir" kardināli izmainīja manu lidojuma grafiku. Lidojums no Cebu uz Clark bija plānots 17:00. Lidojumu pārcēla uz 5:00 no rīta. Nebija vairs nekādas jēgas ņem viesnīcu uz otru nakti. Jo reāli no viesnīcas būtu jāizbrauc jau 1 naktī.
Par viesnīcu daudz neiespringu. Devos pa taisno uz man jau zināmo viesnīcu "Cebu Business Hotel". Te jau es biju uzturējies iepriekšējo reizi. Patīk man šī viesnīca sava ģeogrāfiskā atrašanās stāvokļa dēļ. Visi galvenie apskates objekti atrodas blakus. Taksi uz lidostu noķert jebkurā diennakts laikā nav problēmas. Par istabu samaksāju 1000 peso.
Cebu atkal aizgāju līdz pašām svarīgākajām un interesantākajām apskates vietām. Tas ir Magelāna krusts, San Pedro forts un Minore de Santo Nino bazilika. Neko jaunu nepateikšu. Visi šie apskates objekti ir aprakstīti manās iepriekšējās atskaitēs. Ja kādam ir interese skatāmies tās.
Ap pulksten 1:00 ņemu taksi un laižu uz lidostu. Vēl kādu brīdi nākas nīkt lidostā. Laiks velkas lēnām. Kaut kā nepārdomāti ir tiek super agrie lidojumi. Pat nav iespējas iedzert karstu kafiju. Visas lavočkas ir slēgtas. Beidzot sagaidu laiku, kad varam kāpt uz borta. Lidojuma laikā mēģinu pagulēt, bet nekas sakarīgs no šī pasākuma nesanāk. Lidojums ir īss, nedaudz vairāk par 1 stundu un jau sēžamies Clark lidostā.
Angel city
No lidostas līdz Angel city airkondishen jeepney maksā 50 peso. Esmu ieradies Angel city, pulkstenis ir 7:00 no rīta. Laiks doties viesnīcas meklējumos. Izvēle krīt uz jauku, mazu un mājīgu viesnīcu uz Perimeter ielas. Viesnīca tā arī saucas "Perimeter Hotel".
Bija iespēja izvēlēties no istabas ar jacuzi un bez. Sākuma cena bija 1500 peso ar burbuļvannu un 1300 bez viņas. Par cik vēl tūristu sezona nav sākusies, tad viegli izdevās 200 peso nokaulēt. Par cik tajā dienā man bija dzimšanas diena, tad izvēlējos krutāko istabiņu, ar jacuzi par 1300 peso par nakti. Te būs jāuzturas 3 naktis.
Tie kuri vēlas ko zināt vairāk par šo hoteli skatās pa šo saiti: http://www.melnais.com/forum/41-503-1
Šajā hotelī man gadījās viens jauks piedzīvojums. Vienu vakaru skatos TV savā istabā. Ir jau vēls, izdzeru savu pēdējo mazo "San Miguel" aliņu un domāju, ka jāiet gulēt. Pirms tam vēl uz tualeti pačurāt un izslēgt TV. Izkāpju no gultas un pa taisno iekāpju milzīgā ūdens peļķē.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Trešdiena, 24.12.2014, 13:16 | Ziņojums # 24 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Pirmajā brīdī nesaprašana, kas notiek? Visa istaba viena liela ūdens peļķe. Momentā uz vannas istabu, varbūt kādu krānu esmu aizmirsis aizgriez. Nē, tur viss ir kārtībā. Izeju koridorā un ieraugu to pašu ko savā istabā, viss pludo. Skaidrs, ka vaina nav jāmeklē manā istabā. Dodos uz recepšenu sūdzēt bēdas.... Un tad sākās, plūdu likvidēšanā tika iesaistīts viss personāls, ieskaitot apsardzes darbiniekus. Ūdens padeve hotelim tiek noslēgta, ūdens savākts. Es pa to laiku mēģinu noskaidrot plūdu iemeslu. Man aizdomas krīt uz vienu no istabām, no kurienes plūdi ir sākušies, jo ja plūdu iemeslu neatradīs, nāksies dzīvot bez ūdens padeves visam hotelim līdz rītam.... un tas nav labi....
Apsardze kopā ar recepšen meitenēm minūtes 20 dauzīja pie durvīm... bez rezultāta. Neviens durvis vaļā nevēra. Taisījās jau iet prom, motivācija, ka klients istabā ir piedzēries. Nu tā gan tā lieta neies, tas ka piedzēries ir viena lieta, bet ja viņam ir palicis slikti ar veselību!? Ar tādām lietām jokot nevar. Piedraudēju, ka istabas durvis izsperšu ar kāju, ja tūlīt pat netiks sameklētas rezerves atslēgas. Draudi iedarbojās, 5 minūšu laikā atslēgas atradās. Kad tika atslēgtas istabas durvis, pavērās amizants skats. Gultā galīgā ķēmā gulēja viens austrāliešu vecis, nu galīgi pārdzēries un norāvis no poda bačoka ūdens padeves šļauku.  No tā arī visi šie ūdens plūdi. Ehhhh... tā ir kad jaunībā nav mācīts pareizi dzert....
Pēc šiem "grēka" plūdiem un rīta trobeli, ko sarīkoja viesnīcas darbinieki attiecībā pret austrālieti es nolēmu, ka no visas šīs komiskās situācija būtu jāgūst kāds materiāls labums. Pieprasīju atlaidi par šo "crazy" nakti 500 peso. Pēc nelielas stīvēšanās atlaide arī tika iedota...... hehehehhē..... jauki. 
Vairāk par šo vietu nav, ko stāstīt. Bāru apmeklējumi, tas nevienam neinteresē.
Laiks paskrēja ātri..... ir pienācis laiks doties uz Manilu. Laiks lidot mājās. Ar sabiedrisko autobuso no Angel citu aizbraucu līdz Manilas Pasay autoostai. tālāk par 200 peso līdz lidostas pirmajam terminālim. Pirmajam tāpēc, ka tā bija rakstīts lidmašīnas biļetes izdrukā. Labi, ka ierados laicīgi, kā jau teicu sākumā, šis terminālis atrodas rekonstrukcijā. Aviokompānija "Emirates" sēžas un paceļas no trešā termināla. Ar shutle busu tiku līdz man nepieciešamajam terminālim. Tālāk jau bez problēmām tika izieta robežkontrole un varu teikt atā Filipīnas, līdz nākamajai reizei. 
Ceļš mājup
Lidojums maršrutā Manila - Dubaja - Diseldorfa bija ekselents. Nekādu piedzīvojumu, viss precīzi pēc grafika. Tālāk jau pirms izlidošanas uz Āziju mūsu pašu mīļā un dārgā aviokompānija "AirBaltic" bija sarīkojusi man nepatīkamu pārsteigumu. Man bija nopirktas biļetes Diseldorfa - Rīga, bet "AirBaltic" izdomāja, ka šajā datumā nelidos šajā maršrutā. Aviokompānijas piedāvājums bija lidot 2 diennaktis vēlāk vai atgriezt naudu. Neviens no šiem variantiem mani neapmierināja. Pēdējā brīdī nopirkt vienvirziena biļetes maršrutā Diseldorfa - Rīga par sakarīgām naudām nekādi nesanāca, bija ļoti dārgi. Savukārt palikt Diseldorfā uz 3 naktīm, maksāt par viesnīcām arī nebija nekāda vēlme. Piedevām lidoju no siltām zemēm un ģērbies biju neatbilstoši vēsajiem laika apstākļiem.
Kaut kā šī problēma bija jārisina. Apskatījos viņu mājas lapā, kur redzēju reisu Diseldorfa - Berlīne - Rīga. Šis variants man der. Atliek tikai pārliecināt "AirBaltic". Sapratu, ka pa tālruni to neizdosies atrisināt un aizbraucu līdz vienīgajam "AirBaltic" ofisam lidostā "Rīga". Tas nebija pareizais risinājums. Meičuki tikai noplātīja rokas un piedāvāja tos pašus variantus. Vai nu atgriezt naudu vai lidot 2 diennaktis vēlāk.
Labi, jāmēģina no citas puses. Nosūtīju vēstuli uz visiem iespējamiem adresātiem vēstulē apelējot pie saprāta un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr.261/2004. Vēstule sanāca gara, bet tas bija to vērts. Aviokompānija pierita mani nogādāt mājās pa maršrutu Diseldorfa - Berlīne - Rīga.
Maršrutā Diseldorfa - Berlīne lidojumu veica aviokompānija "Air Berlin". Nekad iepriekš ar šo aviokompāniju nebiju lidojis. Lidojums bija excellents.... lidojuma laikā pat iedeva sviestmaizi un suliņu. Berlīnē pārsēšanās jau mūsu dzimtajā aviokompānijā "AirBaltic". Kārtējais "karlsons" ar propelleriem. Nožēlojami. Bet lai vai kā līdz Rīgai tiku nogādāts veiksmīgi.
Vēl tikai jau saņemot savu bagāžu lidostā "Rīga" nācās nedaudz vilties par mūsu lidostas mantu krāvējiem. Saplēsa manu 1 litru "Tanduay" ruma pudeli. Pudele manā mugursomā veiksmīgi izceļoja maršrutu Manila - Dubaja - Diseldorfa - Berlīne, bet Rīgā veiksmes stāsts beidzās. Nedaudz žēl, bet neko nevar darīt. 
Ar to arī mana atskaite ir beigusies, jāsāk gatavoties nākamajam ceļojumam uz Filipīnām. Tas būs jau pavisam drīz, pēc 54 dienām..... urā, urā, urā..
[END]
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
|
