Trešdiena, 22.11.2017, 09:08
Sveicināti Viesis
RSS
Indoķīnas ceļojumi
[ Jaunas vēstules · Dalībnieki · Foruma noteikumi · Meklēšana · RSS ]
Lappuse 3 no 5«12345»
Foruma moderators: Kurkulis, andrian 
Forums » Filipīnas » Atsauksmes un atskaites » Penša izdzīvošanas rokasgrāmata II – Filipīnas (sākot no 12.novembra 2016)
Penša izdzīvošanas rokasgrāmata II – Filipīnas
MelnaisDatums: Ceturtdiena, 08.06.2017, 12:38 | Ziņojums # 31
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 1821
Statuss: Offline
Laiks doties tālāk. No rīta cēlos ļoti agri. Pulksten 6:00 jau devos ārā no hoteļa. Recepšenā neviena nebija, tāpēc atstāju atslēgas uz galda un devos prom. Šodien paredzēts brauciens no Caticlan uz IloIlo. It kā jau nav nekas traks, vērtējot no attāluma, tikai nieka 250 kilometru. Bet Filipīnās tas jau ir ievērojams attālums, tāpēc šorīt visu daru tik agri? Raitā riksītī ar kājām aizcilpoju līdz laivu terminālim. Nav nekādas nepieciešamības pēc tricekļa. Iegādājos biļeti, un līdz brīdim, kad varēju doties uz laivu, sāka svīst gaismiņa.





Neliels brauciens ar laivu un esmu Caticlan laivu terminālī. Tur pat arī atrodas autobusu terminālis. Paspēju iedzert rīta kafiju vienā ielas tirgotavā un tiek padots man nepieciešamais autobuss. Šajā maršrutā pasažierus apkalpo “Ceres Liner” transporta uzņēmums, tas šajā rajonā praktiski ir monopolists starppilsētu reisos. Autobusi jauni, tīri un ar airkondišenu, ir pat bezmaksas WiFi autobusos.



Lieliski, rāpjos tik iekšā. Biļete līdz IloIlo maksā 370 peso..... padārga autobusu kompānija.

Nesteidzīgi uzsākam kustību un tikpat nesteidzīgi turpinām ceļu. Precīzi vairs neatceros cikos mēs iebraucām IloIlo, bet bija jau krietna pēcpusdiena, kad autobuss lēnītēm ieripo IloIlo autobusu terminālā. Visai ilgs pasākums, bet man steigties pārāk nav kur. “Ceres Liner” autobusu termināls IloIlo atrodas pilsētas nomalē. Jau iepriekš biju rezervējis hoteli IloIlo uz 2 naktīm. Rezervēšanai izmantoju “Agoda” rezervācijas sistēmu. Iepatikās man hoteļa nosaukums “Wellkens Beach Resort” un cena arī, par 2 naktīm jāmaksā 18 EUR. Pie rezervācijas nodomāju, ja jau tas ir beach resorts, tad blakus it jābūt arī pludmalei. Te nu es ieberzos pamatīgi. shock bet par visu pēc kārtas.

Palūkojos savā telefona GPS un redzu, ka mana rezervētā viesnīca atrodas pilsētas pretējā pusē, aptuveni 12 kilometru attālumā. Mēģinu noskaidrot, kādā veidā no šejienes, var nokļūt līdz manām naktsmītnēm izmantojot publisko transportu. Kā man paskaidroja, tad būtu jāmaina 3 jeepney. Ehhhhh, esmu pārāk noguris no garā brauciena, lai vēl mocītos ar 3 jeepney. Vienojos ar tricekli par 200 peso un tieku nogādāts līdz pašam hotelim.

Laiks iepazīt vietu kur būs jāguļ nākamās 2 naktis. Hotelītis izrādās vienkārši traģisks. eek Katrā pusē ceļam, rinda ar mazām kabīnītēm.



Nevaru tās nosaukt pat par istabām, kambarīši. Tikai tik daudz vietas kā gultai, gultai galā siena, aiz kuras duša un pods. Tur arī telpa tik maza, kad uz poda apsēsties nevar (es nevaru), nav vietas. shock Ir maziņš galdiņš piestiprināts pie sienas un ventilators. Tas arī viss, trakākais, ka pat nav neviens elektrības kontakts. shock Telefonu uzlādēt nācās nest uz recepšenu. Tā gadās, kad rezervē naktsmītnes rezervācijas sistēmās. confused fool
Pievienotie faili: 1724068.jpg(67Kb) · 2183840.jpg(55Kb) · 0816119.jpg(77Kb) · 1685679.jpg(88Kb)


Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna... kopā 34 valstis.
 
MelnaisDatums: Sestdiena, 10.06.2017, 17:44 | Ziņojums # 32
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 1821
Statuss: Offline
Ar to visas nelaimes šajā vietā nebeidzas. Ceļa galā ir recepšens, aiz kura atrodas KTV bārs. Tad nu vietējie šajā bārā vakarā ierodas kuplā skaitā un gandrīz līdz rītam loka karaoke. Par to, ka visi trokšņi ir dzirdami istabā, es nemaz nepieminēšu. Apkārtnē var dabūt pilnīgi līdzvērtīgas istabiņas, tikai par daudz lētāku naudu. Te gaišs piemērs:



Pats iekšā nebiju, bet esmu pārliecināts, ka šī istaba nebūt nav sliktāka par manējo. Kā redzat, šo istabu var īrēt gan uz 3 stundām, gan uz 12 stundām. Paši saprotat kādam nolūkam viņa ir domāta. tongue Bet ja godīgi, tad cena par istabu ir ļoti pieņemama. cool

Nākamā vilšanās bija par pludmali. Principā pludmale tur ir, bet samērā nekopta. It kā jau cenšas viņu kopt, tā nevar teikt, ka būtu pilnīgi cūči, bet pēc Boracay sakarīgajām pludmalēm, peldēties šeit neradās nekāda vēlme. Tā arī pat nepamēģināju šeit to darīt.





Papildus "sitiens man pa seju" bija tas, ka IloIlo ir to marasmātisko pilsētu sarakstā, kura deklarējusi, ka ir brīva no smēķēšanas. Ja ar šādu idiotismu es iepriekš saskāros Tacloban, tad šeit marasms ir vēl stiprāks. Tacloban nekur publisku informāciju par smēķēšanas aizliegumu neredzēju. Braucot cauri IloIlo, daudzās vietās uz lieliem plakātiem ir norādīts par smēķēšanas aizliegumu. Par pārkāpumu sods 5000 peso. cranky



Kā vēlāk man pastāstīja vietā, kur nakšņoju, tad tik tiešām policijas darbinieki piemēro reālu naudas sodu, ja tiec pieķerts smēķējot pilsētā. Pirmo reizi sods gan nav 5000 peso, bet tikai 500 peso. Vienalga debili. Ņemot vērā, ka dzīvoju kādu gabaliņu prom no pilsētas centra, tad šeit tādās muļķības nedarbojās, varēju smēķēt, kad vēlējos un kur vēlējos. Tas bija pluss. Brauciens uz pilsētas centru tieši šī debīlisma dēļ tika atcelts, nebija nekāda vēlme atkal disputēt ar kaut kādiem "družiņikiem" par dzīves jēgu.

Pilnīgi pietiek, kad lasot mūsu pašu "Delfi", saskaros ar viena iepriekš krimināli sodīta, dzīves jēgu un pamatu zem kājām zaudējuša, izbijuša mediķa Pētera Apiņa žultainos un muļķīgos sprediķos, kuri atkārtojas ar patstāvīgu regularitāti. Sprediķos runa ir par dzīves kaitīgumu, dzerot alu, smēķējot, vai vienkārši nepareizi ēdot. Cienījamais Apiņa kungs, es vēlos Jums pateikt, ka dzīves mērķis nav novilkt savu dzīvi pēc iespējas ilgāku, bet gan kaut ko savā dzīvē paveikt, tai skaitā baudīt to, gūt emocijas un iespaidus. Ar savu dzīvi Jūs esat tiesīgs rīkoties kā uzskatāt par nepieciešamu, bet lūdzu izbeidziet savu agresīvo un muļķīgo sludināšanu un bāšanos mūsu dzīvēs. Tās ir mūsu dzīves, un esam tiesīgi ar viņām rīkoties, kā mēs uzskatām par nepieciešamu. Uz nerviem krīt tie, kuriem galvenais dzīves mērķis ir agresīvi mācīt citus. Ehhhh... tā bija kārtējā nelielā atkāpe no tēmas. IMHO

Tā arī vairs uz IloIlo centru neaizbraucu, braucot tam cauri, neko interesantu arī neieraudzīju. Pieļauju, ka tās ir tikai manas emocijas, un pilsētā būtu ko redzēt un darīt. Šoreiz nekā. Uzreiz vēlos paskaidrot, ka ziemošanas periodā saskāros ar divām pilsētām, uz kurām man nav vēlme bez vajadzības atgriezties. Tās ir Tacloban un IloIlo. Vairāk šādas marasmātiskas vietas manā ziemošanas periodā netrāpījās. Limits tika izsmelts pašā sākumā. up
Pievienotie faili: 4060965.jpg(64Kb) · 1655145.jpg(65Kb) · 4353774.jpg(48Kb) · 6749943.jpg(105Kb)


Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna... kopā 34 valstis.
 
MelnaisDatums: Otrdiena, 13.06.2017, 10:49 | Ziņojums # 33
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 1821
Statuss: Offline
IloIlo pilsētas centra apskates vietā es izvēlējos papētīt vietējo kapsētu. I nemaz nesmaidiet un neķiķiniet. Ir 3 vietas, uz kurām es cenšos aizstaigāt, kad viesojos citā valstī. Tās ir publiskais tirgus, kapsētas un publiskās pirtis. Ja par pirtīm ir tā, ka ne visur tās ir atrodamas un pieejamas, tad pirmie divi punkti ir katrā valstī. Un abas šīs vietas sniedz plašu informāciju par tautas kultūru un parašām. Kapu kultūra ir ļoti interesants fenomens, piekritīsiet, ka attieksme pret aizgājējiem daudz liecina par konkrētas tautas dzīves veidu. Filipīnās atkarībā reģiona arī ir savas apglabāšanas tradīcijas. Te varam redzēt kā to dara IloIlo apkaimē.



Vēl apmeklēju vienu no lielveikaliem, ne pārāk tālu no mana hoteļa. Nekā interesanta, lielveikals kā lielveikals. Lielveikalā arī darbojās liela zāle ar dažādām ēstuvēm. Izvēle bija milzīga, un viss par ļoti cienījamām cenām. Ēdamzālei pa vidu lete ar izlejamo alu. Nevarēju atturēties un paēdu gardas vakariņas. Uz karstas pannas tika pasniegta cepta cūkas šķēle ar rīsiem, klāt kausiņš izlejamā alus.



Turpinājumā nodarbojos ar lietām, kuras nav pārāk raksturīgas man, bet šoreiz uzrīkoju izņēmumu. Pasūtīju visam pa virsu vietējo saldo ēdienu, kurš saucas Halo – Halo. Nu ļoti glīts un apetelīgs viņš izskatījās. Var teikt, ka šim ēdienam nekādas precīzas receptes nav, katrs taisa kā ienāk prātā. Mani piesaistīja tas, ka viss šeit bija no dabīgiem produktiem. Kokosriekstu piens ar svaigiem augļiem. Pirms tam, ļoti sen atpakaļ biju mēģinājis Halo – Halo Angeles pilsētā. Nepatika, tāds sintētisks likās. Šeit bija izcili, svaigs un garšīgs.



Ar to var teikt, ka mani piedzīvojumi šajā vietā bija beigušies un ar lielu atvieglojuma sajūtu pēc 2 pavadītām naktīm šajā brīnumhotelī varēju doties tālāk uz Guimaras salu. No IloIlo uz Guimaras salu kursē "bankas", kuras atiet no “Ortiz” piestātnes. No manas nakšņošanas vietas šī laivu piestātne ir viegli sasniedzama. Sēžos garām braucošā jeepney, maksāju 10 peso un tieku izlaists praktiski pie pašas laivu piestātnes.

Šādi izskatās “Ortiz” laivu piestātņu kases. Braukt gribētāji kuplā skaitā:

Pievienotie faili: 2218717.jpg(125Kb) · 9587509.jpg(73Kb) · 3724197.jpg(48Kb) · 5985819.jpg(62Kb)


Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna... kopā 34 valstis.
 
MelnaisDatums: Otrdiena, 13.06.2017, 14:48 | Ziņojums # 34
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 1821
Statuss: Offline
Tālu nekur nav jābrauc, no “Ortiz” piestātnes lieliski var redzēt Guimaras salas krasta līniju. Biļete maksā 14 peso, ļoti sakarīga cena. Pērku. Biļete man ir, un esmu tiesīgs kāpt uz laivas klāja. Laivas šeit kursē regulāri, kā piepildās tā dodas ceļā.

Tā izskatās piestātne, kur pietauvojas laivas:



Tā ir mana laiva:



Precīzi vairs neatceros kuģojuma ilgumu, aptuveni 1 stundas garumā un esam piebraukuši un gatavi izsēsties Guimaras salas, Jordan laivu terminālī.

No laivas šis terminālis izskatās šādi:



Tieši tā kā ir uzrakstīts uz mola, tad šis terminālis ir vārti uz pārējo Guimaras salu un vienlaicīgi arī salas administratīvais centrs saucas Jordan. Tas gan atrodas aptuveni 9 km tālāk no laivu piestātnes. Nevarētu teikt, ka šī sala ir pavisam maziņa, tās kopējā platība sastāda 604.57 km2. Kopumā uz salas dzīvo aptuveni 170 000 iedzīvotāju. Nevarētu teikt, ka blīvi apdzīvota sala. Galvenā nodarbošanās uz šīs salas ir lauksaimniecība. Galvenā kultūra, kura šeit tiek audzēta un eksportēta ir mango. v Pavisam uz salas ir vairāk nekā 50 000 mango koku. Kā tiek apgalvots uz vietas, tad šeit tiek izaudzēti saldākie, saulainākie, lielākie un sulīgākie mango uz pasaules. v Nepavelti šī vieta ir iesaukta par "Mango Capital of the Philippines". Mango augļi no šīs vietas tiek likti galdā Bekingemas pilī Londonā un Baltajā namā Vašingtonā. Lielākais notikums uz šīs salas ir Manggahan Festival, citiem vārdiem sakot Mango festivāls. Festivāls ir ļoti krāsains un košs. Ar krāsainiem un jautriem priekšnesumiem, mango izēšanos un citām jautrībām. Tas izskatās aptuveni šādi:



Festivāls izvēršas 12 dienu garumā un to apmeklē daudz vietējo no citām provincēm un daudzi tūristi. Informatīvos nolūkos varat iepazīties ar 2017.gada festivāla programmu pa šo saiti. Iespējams ieplānosiet savu nākamo ceļojumu tieši šī festivāla laikā. Es noteikti par to padomāšu. Ir liela vēlme paviesoties Mango galvaspilsētā laikā, kad notiek festivāls.
Pievienotie faili: 8889245.jpg(57Kb) · 6675143.jpg(75Kb) · 8904969.jpg(77Kb)


Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna... kopā 34 valstis.
 
MelnaisDatums: Otrdiena, 20.06.2017, 12:25 | Ziņojums # 35
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 1821
Statuss: Offline
Ņemot vērā, ka mango ir mans mīļākais Āzijas auglis, tad emocionāli salas vērtība manās acīs un sirdī bija krietni cēlusies pat pirms manas ierašanās šeit. Žēl tikai, ka Mango festivāls, un ražas kulminācija šeit ir maija mēnesī. Decembra mēnesī tikai sāk veidoties pirmie aizmetņi nākamajiem gardajiem augļiem. angry Nāksies šos priekus laist garām.

Biju domājis šajā salā pavadīt 3 naktis, un šim nolūkam, izmantojot rezervēšanas sistēmu “Agoda”, biju rezervējis naktsmītnes ar nosaukumu “The Clara beach”. No Jordan tas atrodas tieši salas pretējā pusē. Pašā Jordan laivu piestātnē ir ļoti plaša informācija tūristiem. Var just, ka vietējās varas iestādes cenšas darīt visu kas viņu spēkos, lai piesaistītu tūristus. Ir savs tūristu informācijas ofiss un vienlaicīgi šeit tiek sniegti transporta pakalpojumu par fiksētām cenām. Neviens nemēģina kādu apšmaukt, visas cenas ir iegrāmatotas grāmatās un izliktas publikai apskatei. Līdz manai viesnīcai ir aptuveni 25 km no šīs vietas. Motobaiks man vienam līdz manam hotelim šeit maksāja 200 peso. Jāatzīst samērā godīga cena par tādu garu braucienu, ja vēl pieskaitām, ka atpakaļ viņam droši vien ka būs jābrauc vienam. Ar publisko transportu šeit ir lielas problēmas. Ir iespējams ar jeepney tikt no laivu termināļa līdz salas administratīvajam centram Jordan. No turienes 2 x dienā kursē jeepney uz man nepieciešamo vietu. Kaut kā pārāk varētu ievilkties sis process. Tā kā nācās lietot motobaiku. Driveris uzzinot uz kuru viesu māju jābrauc paslavēja manu izvēli, tā esot laba naktsmītne. Lieliski, tad tik uz priekšu. Tieku pievests pie pašas viesu mājas "The Clara beach” ieejas vārtiem pagalmā.

Viesu mājā mani laipni sagaida viesu māju īpašnieks, pavecāks franču kungs ar savu jauno filipīniešu sieviņu. Ātri tieku pie saviem apartamentiem. Tiku rezervējis šeit naktsmītnes trim naktīm, par kurām samaksāju 33 EUR. Ja ir pastiprināta interese par šo viesu māju, tad skatāmies pa šo saiti.

Te atšķirībā no IloIlo valda pilnīgs klusums un vientulība. Ir savs improvizētais peldbaseins un ļoti pieņemama pludmale. Kā mīnuss līdz tuvākai tirdzniecības vietai jāčībo aptuveni 2 kilometri. Var protams visu nepieciešamo iegādāties uz vietas… tas ir alu, soft drinku… bet sanāk padārgi. Francūzis lieliski zina, kas ir monopols un kā ar to rīkoties. shock

Viņš tikai nezina, ka man sagādā baudu paklīst apkārt un ja trāpās laba tirgotava, tad iepirkt arī nepieciešamo dzērienu arī mājām. Domāja un cerēja uz lielu peļņu, finālā nebija nekādas. Tā arī darīju, jau pirmajā vakarā devos pastaigā pa apkārtni un sameklēju lielisku vietējo tirgotavu. Kā jau to varēja sagaidīt, tirgotava atradās ceļu krustojumā. Te pat, nedaudz tālāk arī bija vietējā ēstuve. Tirgotava bija vispār izcila, tik lētu alu es vēl nekur nebiju dzēris. Nelaime tikai tā, ka vietējie "San Miguel" alu nedzer, tāpēc šīs markas aliņam vieta ledusskapī neatradās. Nācās dzert vai nu "Red Horse" vai "Gold Eagle". Biežāk lietoju ērgli, tas ir ļoti interesants alus. booze Viņu nav iespējams nopirkt Manilā. Tas ir domāts kā reģionālais aliņš un paredzēts pārdot lauku rajonos, kur cilvēkiem ir mazāka pirktspēja. Šeit 1 litrs šī aliņa maksāja tikai 65 peso. Protams, ka kvalitāte nav viņam tāda kā "San Miguel" aliņam. Pēc pāris litriem jūties pats kā ērglis. cranky Bet visā visumā dzert var.





Kā jau teicu, tad šeit bija iespēja arī paēst vietējo ēstuvē. Ēdu gan tikai vienu reizi šeit. Cenas vienkārši smieklīgas, izvēle ne pārāk liela. Man personiski patika vietējie rīsi oriģinālajā iepakojumā. Tādā veidā šeit rīsus pako jau kopš neaizmirstamiem laikiem. Ir garšīgi un ilgi turas svaigi.



Ja runājam par ēšanu, tad viesu mājā francūzis personiski gatavoja ļoti gardas vakariņas. It sevišķi izcila bija viņa gatavotā vista franču gaumē. Šo vistu es ņēmu priekš divām savām vakariņām. Viss lieliski tika saglabāts ledusskapī un atkal atsildīts nākamajā vakarā. Padārga gan bija, ar visām piedevām 450 peso, bet kā jau teicu ļoti sulīga un garda. Vietējiem parasti vistas pasausas sanāk. Tāpat arī lazanja tika pagatavota nevainojami.

Pievienotie faili: 2965628.jpg(93Kb) · 8365215.jpg(148Kb) · 1693038.jpg(60Kb) · 5859855.jpg(103Kb)


Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna... kopā 34 valstis.
 
MelnaisDatums: Otrdiena, 20.06.2017, 19:12 | Ziņojums # 36
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 1821
Statuss: Offline
Pārējā laikā, kad nevāļājos baseinā vai neplunčājos jūriņā, dipināju apkārt. Neko pārāk interesantu man neizdevās atrast šeit. Tipiskas Filipīnu peizāžas apkārt, palmas, rīsu lauki. Daudz šeit sastopami carabao, tas filipīniešu valodā, mūsējā bifeļi. Īsta lauksaimnieku dzīve visapkārt... un pilnīgs miers.





Tas miers man šeit tā iepatikās, ka nolēmu palikt šeit vēl kādas naktis. Cik daudz naktis papildus vēl nebiju pārliecināts, tāpēc sāku ar 1 papildus nakti. Par manu istabiņu nācās maksāt 600 peso par katru papildus nakti. Un labi ka tā, ka izteicu vēlmi palikt tikai vienu nakti. Viss atrisinājās jau pirmajā naktī pats par sevi.

Viss sākās jau vakariņu laikā, pēkšņi palika ļoti tumšs, sāka celties stiprs vējš. Atskrēja saimnieks un paziņoja, ka tuvojas taifūns. Kas man no tā taifūna, ne pirmais, ne pēdējais. haha Papildus esmu bruņojies ar 1 litru aliņa, un man nekas neliekas briesmīgi. Redzot manu vēso mieru, francūzis kļūst nedaudz nervozs un saka, ka joki šoreiz nebūs, varot visādi gadīties. Labāk lai pārvācos pie viņiem uz nopietnāku ēku. Es tikai atmetu ar roku un saku, ja jutīšu, ka vairs nebūs labi, tad pārvākšos pie viņiem. Francūzis atmet ar roku un uz atvadām iedod man lukturīti visādam gadījumam.

Pēc minūtēm 30 iestājas pilnīga tumsa, saceļas pamatīgs vējš, un sākas stiprs lietus, bet vēl jau nekas traks nenotiek. Mierīgi izdzeru savu aliņu un liekos uz ausi. Bet vētra tik pieņemas spēkā. Pamostos no kārtīgiem pērkona rībieniem. Spoži zibeņi, tā ka viss momentā kļūst pilnīgi balts. Un momentā tāda pērkona rīboņa, ka liekas, ka galva pārsprāgs. shock Liekas, tas viss notiek tepat pāris metrus aiz durvīm. Pēc nākamā kārtīgā zibens un pērkona spēriena pazuda elektrība. Pazuda un vairs neatgriezās. Nācās sēdēt jau tumsā. Šis bija pats stiprākais taifūns, kādu esmu piedzīvojis savos ceļojumos pa Āziju. Vienu brīdi jau sāku nožēlot, ka nepieņēmu mājas īpašnieka piedāvājumu pārvākties uz nopietnākām celtnēm. fear Vienīgais labums, ka taifūns, cik ātri bija sācies, tikpat ātri arī aizgāja. Tas viss turpinājās kādas 2 stundas. Tālāk jau zibeņi un pērkoni aizgāja kaut kur tālāk, stiprais lietus un vējš pierima. No rīta par taifūnu liecināja tikai piemētētais pagalms ar zariem, lapām un cita veidu drazu, kā arī elektrības trūkums.

Zinot, ka droši vien tuvākā laikā elektrību šeit diezin vai kāds atjaunos nolēmu doties tālāk uz Negros salu. Novienojos ar francūzi, ka par 100 peso viņš aizvedīs mani uz Sibunag laivu termināli. No šejienes atiet prāmji uz Pulupandan laivu termināli, tas jau ir Negros salā un pavisam netālu no Bacolod pilsētas.

Tāda izskatās Sibunang laivu piestatne:



No šejienes atiet RORO tipa prāmis un ceļā pavada aptuveni 1 stundu un 10 minūtes. Pats kuģojums uz pasažieru klāja maksā 100 peso. Tā izskatās uz prāmja. Viss tīrs un kārtīgs, neko sliktu nevaru teikt. Braukt gribētēju nebija daudz. Vai nu aizgājušais taifūns bija ienesis kādas korektīvas vai bija cits iemesls es nezinu.

Pievienotie faili: 7264280.jpg(83Kb) · 6039136.jpg(128Kb) · 9684698.jpg(49Kb) · 1904017.jpg(66Kb)


Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna... kopā 34 valstis.
 
MelnaisDatums: Otrdiena, 20.06.2017, 20:13 | Ziņojums # 37
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 1821
Statuss: Offline
Iespējamiem nākamajiem ceļotājiem izlieku arī prāmju kustības sarakstu. Kustības saraksts bija piestiprināts pasažieru salonā, pie bāra letes. Uzsākot kustību pie barčika varat nopirkt kādu karstu kafiju 3 in 1, soft drinku, kartona nūdeļu zupiņu vai arī aliņu. Ļoti normāli un cilvēcīgi.



Neskatoties, ka Guimaras salu pametu šādā lielā steigā man viņa ir palikusi ļoti labās atmiņās. Pēc IloIlo murga šeit bija gandrīz vai paradīze. Atpūtos ļoti labi no visiem tiem cilvēku pūļiem kādus sastapu Boracay un IloIlo. Te bija pilnīgs miers garam un miesai. Tieši tas ko dakteris izrakstīja, un pēc manām izjūtām bija nepieciešams. Šeit es akumulēju sevī enerģiju turpmākam ceļojumam jau pa Negros salu. Tā kā uzsākot kustību uz Pulupandan laivu termināli varu ar lielu pateicību pamāt atvadu sveicienu un pateikt lielu paldies šai salai. bye

Kuģošana līdz Palupandan laivu terminālim tik tiešām aizņem nedaudz vairāk par 1 stundu, esmu veiksmīgi sasniedzis Negros salu. Palupandan terminālis izskatās šādi:



No laivu termināļa ar jeepney viegli tiek sasniegta Bacolod pilsēta, bet tā mūs dotajā brīdī neinteresē. Šai pilsētā vēl paspēšu paviesoties, jo 22.decembrī man ir lidmašīnas biļete lidojumam no Bacolod uz Manilu. Plānā ir doties uz Cadiz miestu, tas ir aptuveni 60 kilometru attāluma no Bacolod. Transports uz šo miestu dodas no Bacolod North Bus termināla. Visu šo termināli ir okupējusi transporta kompānija "Ceres Liner". Uz man nepieciešamo miestu autobusi dodas ļoti regulāri un nekādas problēmas nerodas. Jauns skaists dzeltens autobuss ar airkondišenu, pēc 2 stundām ir nogādājis mani Cadiz miestā. Par braucienu nācās šķirties no 95 peso.

Nekādas viesnīcas manam turpmākam ceļojumam rezervētas nav. Tā kā pirmais darbs ir sameklēt kādu sakarīgu un lētu hotelīti. Tas izdodas ļoti viegli un ar pirmo piegājienu. Pavisam netālu no autoostas, izejot uz miesta galvenās ielas, ir viena jauka viesu māja. Par milzīgu istabu ar ventilatoru, privāto dušu un poda māju prasa tikai 350 peso par nakti. Istaba ēkas otrā stāvā. Blakus istabai liela veranda, ar skatu uz ielu. Šeit ir iespēja, nekur nesteidzoties uzvilkt kādu kāru dūmu. smok Tas mani pilnībā apmierina. Pirmā problēma ir atrisināta. Varu mierīgi noskalot ceļa putekļus un padomāt par turpmākiem plāniem.

Mana galvenā vēlme šajā vietā ir apmeklēt Malocaboc salu. Nelaime tikai tā, ka vakardienas piedzīvotais taifūns nekur tālu nav aizgājis. Nav nekas traks, tikai laiks apmācies un ik pa brīdim līst. Tādā laikā nav vēlme doties uz salām. Uzreiz varu pateikt, ka turpmākās divas dienas šāds laiks arī saglabājās. Vienīgā iespēja brīžos kad nelīst, ir apskatīt pašu Cadiz miestiņu.`

Miestiņš principā maziņš, apcilpoju viņam apkārt, un papildus vel krustām šķērsām. Nekā pārāk interesanta šeit nebija. Tipisks mietpilsonisks miests, praktiski bez jebkādas nakts dzīves un izklaidēm. Te valda klusums un kārtība.

Šajā miestā es redzēju pašas lētākās visās Filipīnās uz iesmiem ceptas vistiņas, tas ir lechon manok. Te visa vista, pa taisno no iesma, maksāja 150 peso. Manilā, rajonā kurā es dzīvoju lētāk par 180 peso nebija, pārsvarā standarta cena bija 200 peso. Šeit cepamās iekārtas bija pa visu ielas malu, konkurence milzīga. Liekas katrs 10 šī miesta iedzīvotājs nodarbojas ar šo biznesu. crazy Tāpēc arī cenas ļoti sakarīgas.



Šajā miestā ir vairākas laivu piestātnes.... un tagad esam uzmanīgi un atceramies, ko es Jums tagad stāstīšu. No Cadiz miesta ir iespēja ar laivu aizbraukt uz Bantayan salu un atpakaļ. Vienu brīdi pat apsvēru šādu domu, bet par cik man Bantayan sala bija ieplānota atsevišķi un vēlāk, tad šo plānu atmetu. To visu es stāstu ar domu, ja viesosieties Bantayan salā, un būs vēlme nokļūt un apskatīt Malocaboc salu (pieļauju, ka tādi būs pietiekoši daudz), tad tas ir izdarāms ļoti viegli.

Šādi izskatās laivu piestātne Cadiz:

Pievienotie faili: 1976779.jpg(44Kb) · 6408304.jpg(62Kb) · 2421686.jpg(76Kb) · 4164805.jpg(38Kb)


Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna... kopā 34 valstis.
 
MelnaisDatums: Trešdiena, 28.06.2017, 11:09 | Ziņojums # 38
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 1821
Statuss: Offline
Var teikt, ka Cadiz ir studentu pilsēta, jo šeit ir atrodas vairākas koledžas. Te viena no koledžām:



Šādi savukārt izskatās pilsētas centrs ar savu amizanto satiksmi. Jāsaka, ka satiksme visās Filipīnās ir vienādai amizanta. Kā redzat, te nekādi satiksmes noteikumi nedarbojas, te es domāju galvenā iela, labās rokas likums u.t.t. Forši, patīk man tādi nelieli haosiņi, un nekādas avārijas šeit praktiski nenotiek. Un ja arī notiek, tad parasti bez letālām sekām, jo kustības ātrumi te nav lieli.



Tālāk esam jau tikuši līdz miesta nomalei. Te ir sava upe, kura tek cauri šai vietai.



Tā klīstot apkārt, uzdūros mazam hotelītim, kurš sastāvēja no transporta konteineriem saliktiem divos stāvos. Domāju, ka īres cena par nakti šeit ir ļoti pieņemama, bet ne tas pievērsa manu uzmanību. Hotelīša īpašnieks bija izkāris milzīgu plakātu virs hoteļa: "Welcome second most corrupt city in The Philippines". Nez par ko īpašnieks būs sastrīdējies ar vietējo varu? Un man ir interese, kura pilsēta, tad viņa ieskatā ir visvairāk korumpētā? Labais! respect Bet uz šī piemēra mēs varam redzēt, ka šeit valda pilnīga demokrātija, katrs var izteikt savu viedokli. up

Pievienotie faili: 6235578.jpg(73Kb) · 0250548.jpg(78Kb) · 2042420.jpg(48Kb) · 5906898.jpg(70Kb)


Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna... kopā 34 valstis.
 
MelnaisDatums: Trešdiena, 28.06.2017, 11:43 | Ziņojums # 39
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 1821
Statuss: Offline
Tā arī neko sevišķi nedarot Cadiz tika pavadītas 3 naktis, taifūns bija aizgājis tālāk, un varēju sākt mēģināt realizēt savu mērķi, tas ir mēģināt nokļūt līdz Malocaboc salai. Šīs salas galvenā vērtība ir jūrā uzbūvēts kājām gājēju celiņš, kurš stiepjas 1,5 kilometru garumā. Atkarībā no paisuma un bēguma celiņš ir virs ūdens vai zem ūdens. Lai nokļūtu līdz Malocaboc salai vispirms no Cadiz ar sabiedrisko autobusu ir jābrauc gabaliņu tālāk aiz Sagay miesta, līdz pagriezienam uz Vito ostu. No Cadiz Līdz pagriezienam ir aptuveni 30 kilometru.

Tieši tāpēc mostos ļoti agri, pulksten 4:00, lai varētu paspēt ar pirmo autobusu tikt līdz šim pagriezienam. Pirmais autobuss ir pirms 5:00. No pagrieziena līdz Vito ostai ir vēl 7 kilometri. Pie pagrieziena jau gaida vairāki tricekļi, kuri ir gatavi par 100 peso nogādāt mani līdz Vito ostai. Neko darīt, citu variantu nav, braucam. Iebraucot Vito tikko ir uzsvīdusi gaismiņa, visas tirdzniecības vietas ostā un apkārtnē vēl ciet. Nav pat kur padzert rīta kafiju. sad

Šobrīd Malocaboc sala ir slēgta tūristu apmeklējumam, lai neizjauktu trauslo ekosistēmu šeit, par ko liecina milzīgs plakāts:



Vai tad šādi aizliegumi var apturēt kārtīgu ceļotāju?! Protams, ka nē! Ar plinti šeit neviens nestāv, ierakumi un novērošanas torņi šeit arī vēl nav uzbūvēti un tas nozīmē tikai vienu, ka individuālie ceļotāji ceļu uz šo salu atradīs.

Pa šo laiku sāk vērties vaļā tirdzniecības vietas un ir iespēja pasūtīt karstu kafiju un parunāties ar pārdevēju, kādā veidā es varu nokļūt uz Malocaboc salu. Malkojot kafiju, noskaidroju, ka starp Malocaboc salu un Vito ostu vienreiz dienā kursē sabiedriskā laiva. Tas man galīgi neder, jo laiva savu kustību uzsāk aptuveni pulksten 9:00 un uzreiz dodas atpakaļ, kamēr tur ir bēgums un kājām gājēju celiņš ir atvērts. Kā alternatīva tiek piedāvāts īrēt savu personisko laivu. Tas maksās aptuveni 1500 peso. shock Man jau liekas padārgi, bet varianti nav un saku pārdevējam, lai tik meklē kapteini. Pēc brīža kapteinis ir klāt un piedāvājums ir precīzi tāds kādu piedāvāja man kafijas pārdevējs. crazy Sākās "ilgais ceļš kāpās", jeb citiem vārdiem runājot kaulēšanās. Nokaulējos līdz 1000 peso, varam paspiest roku kapteinim apstiprinot vienošanos. Tur gan bija noruna, ka atpakaļceļā kapteinim ir tiesības ņemt papildus cilvēkus uz borta. Tas der, lai tik ņem, galvenais lai mani nogādā sveiku un veselu atpakaļ. Izsniedzu kapteinim 500 peso degvielas iegādei un pēc 20 minūtēm esam gatavi uzsākt kustību uz salu.



Taifūns vēl nav nekur tālu aizgājis, un laika apstākļi kuģošanas laikā nav tie patīkamākie. Ir apmācies un vējains. Pabraucot nedaudz tālāk no krasta un izbraucot atklātā jūrā, parādās palieli viļņi un mūsu banka tiek mētāta kā skaida pa viļņiem. Brīžiem pat kļūst neomulīgi. Bet satraukumam nav nekāda pamata, pēc brīža jau esam sasnieguši Malocaboc salu.

Tā kuģošana izskatās video:



Tāds izskatās laivu terminālis Malocaboc saliņā. Te piestāj laivas un tiek izlaisti un uzņemti pasažieri. No šejienes arī sākas kājāmgājēju celiņš uz salu.



Pirmie soļi uz gājēju celiņa, kurš ved uz salu. Kā jau teicu iepriekš, celiņa garums ir 1,5 kilometri. Dotajā brīdī ir bēgums, celiņš ir pilnībā virs ūdens. Redzēsiet kas notiks pēc pāris stundām. Tagad cilvēki dodas uz publisko laivu, lai gatavotos braukt uz Vito ostu. Citi cilvēki izmanto bēgumu un vāc gliemjus, krabīšus un cita veida jūras veltes. Es savukārt varu doties salas virzienā lūkoties, kas tur notiek. Jau tagad zinu, ka būs jauki, spriežot pēc smaidošiem saliniekiem, kuri dodas uz publisko laivu un ir patiesi priecīgi, smaidīgi redzot ārzemnieku. Nav ārzemnieki bieži viesi šeit... un tas ir ļoti labi.



Kad raitā solītī ir pievārēti šie 1,5 kilometri līdz salai, tad mūs sagaida šāds skats.



Var teikt tie ir ieejas vārti salā. Viens ceļš (taisnais) ved pa taisni privātmājā. Var jau doties pa taisno cauri privātmājai tālāk salas iekšienē, bet tas nebūtu labi. Privātīpašums ir svēts arī Filipīnās. Tāpēc izvēlamies otru celiņu, tas kas pa labi iet mājai apkārt.
Pievienotie faili: 9069515.jpg(85Kb) · 6277698.jpg(60Kb) · 3340468.jpg(47Kb) · 4373923.jpg(78Kb)


Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna... kopā 34 valstis.
 
MelnaisDatums: Ceturtdiena, 29.06.2017, 11:48 | Ziņojums # 40
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 1821
Statuss: Offline
Tālāk jau par samērā labi veidotu celiņu ir iespējams doties vai nu pa kreisi vai labi.







Salas iekšienē ved tikai mazi celiņi un taciņas. Celiņa garums sastāda aptuveni 1,8 kilometrus. Ja nogriezīsieties pa kreisi, tad pēc aptuveni 750 metriem iziesiet pie vēl viena kājāmgājēju celiņa, kurš uzbūvēts ūdenī un savieno savā starpā 2 salas, Malocaboc salu ar Malocaboc Duit salu. Otra sala ir vēl mazāka par šo. Otrs kājāmgājēju celiņš ir identisks pirmajam, tikai nedaudz īsāks. Tā garums ir 1,2 kilometri. Laika trūkuma dēļ līdz otrai salai es netiku. sad

Cilvēki šeit ir pilnīgi dabīgi, vēl nav paspējuši samaitāties. Smaidīgi, draudzīgi un dabiski vientiesīgi. Var teikt pieauguši bērni. Nu ļoti jaukas sajūtas. Dzīvo viņi uz šīs salas praktiski nošķirti no globālās pasaules. Viss nepieciešamais autonomai dzīvei šeit ir. Ir savs basketbola laukums ar visiem basketbola groziem. Ir sava skola un baznīca.

Pievienotie faili: 8654619.jpg(88Kb) · 5058276.jpg(99Kb) · 6460174.jpg(93Kb) · 6119134.jpg(69Kb)


Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna... kopā 34 valstis.
 
MelnaisDatums: Ceturtdiena, 29.06.2017, 12:29 | Ziņojums # 41
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 1821
Statuss: Offline
Lielākās problēmas šeit sagādā ierobežotie elektrības un ūdens resursi. Elektrība tiek ražota ar ģeneratora palīdzību un padota tikai vakara stundās. Iespējams, ka kādam krutākam saliniekam ir kāds savs elektroģenerators vai vismaz kādas saules baterijas. bet pārējie pilnīgi mierīgi iztiek bez elektrības. Tas pat varbūt ir labi, kā zināms: jo mazāk elektrības, jo vairāk bērni rodas.... angel

Galvenā salas elektrostacija:



Ja par elektrību viss vairāk vai mazāk ir skaidrs, tad otra lielā salas problēma ir saldūdens trūkums. Uz salas nav pieejami saldūdens avoti, kā akas vai dziļurbumi. Viss dzeramais ūdens tiek piegādāts no lielās zemes. Saldūdens nav nepieciešams tikai dzeršanai, tas ir nepieciešams arī higiēnas ievērošanai, vienkārši runājot mazgāšanās reizēm. Ja ne katru dienu, tad pārdienām. Cik ilgi dzīvosi sistemātiski mazgājoties jūras sālsūdenī? Ar laiku pārvērtīsies par kārtīgu sālsstabu. crazy It sevišķi tas attiecas uz sieviešu garo, skaisto matu mazgāšanu. Tāpat arī drēbes nevar mazgāt sālsūdenī. Šim nolūkam katrā pagalmā ir nolikts liela izmēra māla trauks, kurā tiek vākts lietus ūdens. Citās mājās pat ir vairāki šādi māla trauki. Pastaigājoties par salu var redzēt ļoti senus māla traukus, daudzi no māla traukiem ir ļoti skaisti apzīmēti. Jauki un patīkami, kad vietējie mēģina izdaiļot un padarīt acij tīkamākas apkārtējā vidē savas pirmās un vitāli svarīgās lietas.



Ar sari sari tipa pārdotuvēm uz salas viss ir pilnīgā kārtībā, tās te ir pietiekošā daudzumā. Cenas par pāris peso dārgākas nekā uz lielās zemes, bet tikai par pāris peso. Tas arī saprotams, viss nepieciešamais jāpiegādā pa ūdeni. Piemēram, cenu starpība uz 1 litru alus bija 5 peso. Nav te nekāda Boracay sala. Nekādu viesnīcu uz salas neatradu. Bet ņemot vērā vietējo iedzīvotāju draudzīgumu un labestīgumu, domāju pie nepieciešamības tiksiet izguldīts un pabarots šeit pilnīgi par brīvu. Man to nenācās izmantot, jo mani gaidīja laiva atpakaļ ceļam. Bet žēl.

Bērni vēl nav pieraduši redzēt un komunicēt ar baltajiem. Kamēr pie vienas no sari sari tirgotavām niekojos ar aliņu, saskrēja vesels bars vietējo bērneļu lūkoties uz manīm. Nekādās sarunās neiesaistījās, bet tikai ar lielām acīm skatījās. Nopirku sauju konfekšu ar ko uzcienāt viņus, bet nekā nebija, neviens klāt neskārās. Tas līdz brīdim, kamēr sari sari pārdevēja apstiprināja, ka tās konfektes ir domātas viņiem un tas ir par brīvu. Tad pirmie un drosmīgākie paņēma pa konfektei, un dūrītēs iespieduši pagāja tālāk. Redzot, ka viss ir kārtībā, arī pārējie devās cienāties. Jauki, ne par kādu diedelēšanu vai ubagošanu runas šeit vispār nebija.



Pievienotie faili: 4394685.jpg(98Kb) · 9977325.jpg(86Kb) · 6617824.jpg(88Kb) · 0738820.jpg(81Kb)


Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna... kopā 34 valstis.
 
MelnaisDatums: Ceturtdiena, 06.07.2017, 09:54 | Ziņojums # 42
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 1821
Statuss: Offline
Tad jau arī bija pienācis laiks doties atpakaļ, jo jūrā sākās paisums. Tādu brīdi nevar laist garām, skatīties kā ūdens lēnām "aprij" celiņu. Par cik ne paisums, ne bēgums nenotiek momentā, bet savā būtībā ir samērā ilgs pasākums, tad šīs atrakcijas baudīšanai bruņojos ar 1 litru aliņa. Papildus man piesējās 3 puišeļi, kuri sekoja man līdzi uz laivu stacijas ēku, ja viņu tā var nosaukt. Te ir sausums, kamēr peldies ir iespējams atstāt savas drēbes un fočiku sausumā.

Tas izskatās šādi. Tā gan ir jau mana atvadu bilde no saliņas, kad ar savu laivu jau devos prom:



Un te ir mani uzticamie ieroču nesēji. Kad beidzās aliņš, viņi bija ar mieru bez jebkādām problēmām aizcilpot manā vietā uz veikalu un atnest man jaunu aliņu. Gājiena cena tika novērtēta 5 peso vērtībā. Puišiem arī savs bizness.



Papildus labums no viņiem bija tāds, ka bija kas mani nobildē. Viena no retajām reizēm kad esmu ticis kadrā.. biggrin

Visā visumā šis bija ļoti interesants un patīkams process vērot, kā lēnām ceļas ūdens līmenis un pakāpeniski viss celiņš pazūd zem ūdens. Kā papildus nodarbošanās bija peldēšanas un alus tējas baudīšana. Ūdens super tīrs un caurspīdīgs. Pēc lietainā un apmākušā rīta cēliena, pēcpusdienā sāka parādīties saulīte, kura sāka karsēt ne pa jokam, bet tā nebija liela problēma, blakus ir jūra. Lielu daļu gaidīšanas laika pavadīju peldoties. Kamēr ūdens līmenis atļāva, varēju gulēt uz celiņa gluži kā pludmalē.



Video versijā tas izskatījās šādi:



Laiks pagāja ātri un nemanot. Brīdī, kad tika sasniegts paisuma maksimums, viss celiņš pagāja zem ūdens un ūdens līmenis virs celiņa bija aptuveni man virs ceļiem. Priekš īsajiem filipīniešiem tas ir ievērojams dziļums. Un ja vēl piedomā, ka šajā gadījumā solis pa labi vai solis pa kreisi un ūdens ir krietni virs galvas… shock Bet man patika ļoti šis pasākums, nu kārtīgs relakss.



Laiks jau bija krietni pāri pēcpusdienai, paisums bija sasniedzis savu maksimumu un manas laivas kapteinis vēlējās braukt atpakaļ uz lielo zemi. Vecais "jūras vilks" jau bija sameklējis vēl 4 braukt gribētājus no salas. Ierausos laivā, pamāju atvadu sveicienus saliņai, un uzņēmām kursu atpakaļ uz Vito ostu. Atpakaļ braucu ar ļoti labām atmiņām. Vēl ilgu laiku šīs atmiņas mani "baroja" un deva spēku tālākiem braucieniem. Uzreiz varu pateikt, ka šī sala bija labākais un skaistākais, ko es atklāju šajā ziemošanas reizē Filipīnās. Pilnīgi noteikti šeit būtu vērts atkal atgriezties un pavadīt ilgāku laiku. prof

Tālāk no Vito ostas ar tricekli tiku nogādāts līdz lielajam ceļam. Tur atkal sabiedriskais autobuss līdz Cadiz miestam. Te man palikusi pēdējā nakts un rītā jau laiks doties uz Bacolod pilsētu.
Pievienotie faili: 4720529.jpg(56Kb) · 8144717.jpg(68Kb) · 0949214.jpg(57Kb) · 7748756.jpg(60Kb)


Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna... kopā 34 valstis.
 
MelnaisDatums: Ceturtdiena, 06.07.2017, 12:37 | Ziņojums # 43
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 1821
Statuss: Offline
Nākamajā rītā nekur nesteidzoties, pēc pulksten 10:00 izčekojoties no manas viesu mājas, autoostā iedzerot rīta kafiju, sagaidu pirmo sabiedrisko autobusu uz Bacolod pilsētu. Saprotams, ka tas ir "Ceres Liner" autobuss. Brauciens tieši tāds pats kā no Bacolod uz Cadiz. Pēcpusdienā tieku izlaists Bacolod North Bus terminālī.

Laiks meklēt sev naktsmītnes. Nav doma pārāk ilgi uzkavēties šeit. Tam visam ir dotas 2 naktis un tad jau laiks lidot atpakaļ uz Manilu. Biju cerējis un domājis, ka atrast naktsmītnes Bacolod pilsētā nebūs nekādas problēmas. It sevišķi netālu no "Nort Bus" termināla, kas nav pilsētas centrs. Manas cerības izrādījās galīgi nepamatotas. crazy Praktiski lētāku viesnīcu par 1000 peso man atrast neizdodas ilgu laiku. Nostaigāju lielus attālumus, biju jau ticis no autobusu termināļa līdz lielveikalam "Robinson Mall", kad trāpījās vairāk vai mazāk sakarīga viesu māja "Casa Amparo". Te par nakti prasīja 700 peso. Istaba ar divguļamo gultu, airkondišenu, savu dušu un podu, bez brokastīm. Toties kafija šeit visu laiku pa brīvu, un kafija laba, nav nekāda 3 in 1. Ir jauks un kluss dārzs naktsmītnes teritorijā ar krēsliem un galdiem. Te neviena netraucēts vari malkot kādu rīta kafiju vai vakara aliņu. Nav nekas izcili, bet pieņemami. Toties tieši blakus naktsmītnēm laba un lēta ēstuve. Lielveikals "Robinson Mall" pāris 100 metru attālumā. Pats labākais kas man patika šajā viesnīcā, bija pie sienas piestiprināta plāksnīte, ar sieviešu lūgšanu: "Dear lord, I pray for wisdom to understand my man, for love to forgive him, and to have patience for his moods. Because Lord, if i pray for strenght, i will heat him to death!" ... Labais! respect



Tad nu naktsmītņu jautājums galu galā tika veiksmīgi atrisināts un varēja sākt iepazīt pašu Bacolod pilsētu. Šis ir Negros Occidental provinces administratīvais centrs un lielākā pilsēta Negros salā un otra lielākā pilsēta Visayas reģionā pēc Cebu pilsētas. Pilsētā dzīvo vairāk nekā 560 000 cilvēku. Pilsēta arī tiek dēvēta par "Smaidu pilsētu". Pamatojumu nezinu, netiku novērojis pastiprinātus smaidus šeit. tongue Dzīvo šeit normāli, draudzīgi un smaidīgi cilvēki, kā jebkur citur Filipīnās. Bet ne vairāk un ne mazāk. Šai pilsētā un apkārtējā reģionā tiek lietota ilongo valoda. Ļoti plaši šai reģionā tiek audzētas cukurniedres. Braucot ar autobusu, varēju redzēt milzīgas plantācijas.

Pašā pilsētā praktiski neko super interesantu priekš sevīm es neatklāju, ļoti urbanizēta pilsēta ar visām no tām izejošām sekām. Lielākā pilsētas vērtība ir vecā San Sebastian katedrāle, kuru var uzskatīt par Bacolod pilsētas sākumu. Vispirms šajā vietā 1825.gadā tika uzcelta koka baznīca, bet pašreizējās mūra sienas un izskatu baznīca ieguva 1882.gadā. Akmeņi baznīcas celtniecībai tika vesti no Guimaras salas. Par katedrāli viņa ieguva tiesības saukties 1933.gadā, kad Bacolod kļuva par diacēzi.





Ir saglabājušies oriģinālie baznīcas zvani, kuri tika uzstādīti pašos sākumos. Tagad tos var aplūkot blakus baznīcai uzbūvētā sienā.



Vairāk īsti nav ko teikt par Bacolod. Nekas tāds vērtīgs prātā nenāk, ko varētu pateikt lietderīgu ceļotajiem par Bacolod. Ir šeit vairākas citas senas baznīcas, ir tirgus laukums, bet to visu varat vērot praktiski jebkurā Filipīnu pilsētā. Tā arī tika nobumbulēts laiks līdz brīdim, kad jātaisās doties uz lidostu. Laiks lidot atpakaļ uz Manilu.
Pievienotie faili: 0954291.jpg(81Kb) · 4848556.jpg(73Kb) · 5836730.jpg(93Kb) · 6506777.jpg(77Kb)


Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna... kopā 34 valstis.
 
MelnaisDatums: Ceturtdiena, 06.07.2017, 14:41 | Ziņojums # 44
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 1821
Statuss: Offline
Nemanot ir pienācis 22.decembris, tas ir datums, kad man ir lidmašīnas biļete ar aviokompāniju "Philippine Airlines" lidojumam no Bacolod uz Manilu. Biļetes cena bija 32.58 EUR. Skumji tikai, ka "Philippine Airlines" biļetes tiek pārdotas jau ar iekļautu reģistrēto bagāžu, bet man šoreiz reģistrētās bagāžas nav. biggrin

Vispirms nepieciešams no mana viesu nama nokļūt līdz Silay lidostai, tas ir kādi 15 kilometri no Bacolod pilsētas centra. Šī problēma tiek atrisināta nosacīti elementāri. No lielveikala "Robinsons Mall" atiet shutle bus pa taisno uz lidostu. Ir pats savs desks ar kustības sarakstu.



Nolēmu sev dzīvi nesarežģīt šoreiz un izvēlējos izmantot tieši šo pakalpojumu. Brauciena maksa komfortablā mini busā ar airkondišenu līdz lidostai maksā 130 peso. Braukt gribētāju novācas pilns autobuss. Visiem vietas nepietiek. Esmu ieradies viens no pirmajiem, tāpēc uz manīm šī problēma neattiecas. Pēc 30 minūšu brauciena tiekam izlaisti pie lidostas.

Silay lidosta Bacolod nav pārāk liela, tieši tāpat kā nospiedošais lidostu daudzums Filipīnās, ko savukārt nevar teikt par lidostas nodokli. Tas šeit ir ar lielu apetīti – 200 peso. shock Negauši, cita vārda nav.



Lidosta maziņa, kā jau pieminēju iepriekš. Pēc visām čekošanām un drošības pārbaudēm, terminal fee nomaksām, nokļūstam uzgaidāmā telpā. Nekā ievērojama šeit nav, ir vienkārša uzgaidāmā zāle. Ir vairākas vienāda tipa padārga tipa kafejnīcas, varat padzert kafiju, apēst kādu kūciņu vai ātri pagatavojamās nūdeles vai zupiņas. Vienīgais lielais pluss ir tāds, ka šeit ir laba un plaša smēķēšanas telpa. Gaidot ļoteni, tas ir ļoti aktuāli, it sevišķi, ja reiss kavējas. Varat mierīgi apsēsties uz uzvilkt kādu kāru dūmu. smok





Manā gadījumā nekādas kavēšanās šoreiz nenotika. surprised Viss notika atbilstoši grafikam, tas nevarēja nepriecēt. Lidojums normāls un pēc brīža jau esam Manila. Ar ierasto metodi nokļūstu ļidz savām pagaidu mājām. Te viss kārtībā, visas manas mantiņas rātni mani gaida atpakaļ. Pārāk daudz laika atpūtai nav. Esmu jau saplānojis savu nākamo izbraucienu. Tas ir paredzēts pa Luzon salu, te nekādas ļotenes man nav nepieciešamas. Visu izdarīšu lietojot sabiedrisko autobusu. Izbrauciena sākums paredzēts jau rīt no rīta. Tā kā pagaidu mājās būšu tikai formāli, nomainīšu drēbītes un došos tālāk.
Pievienotie faili: 1886207.jpg(72Kb) · 8636900.jpg(91Kb) · 1859135.jpg(52Kb) · 4157812.jpg(96Kb)


Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna... kopā 34 valstis.
 
MelnaisDatums: Piektdiena, 07.07.2017, 14:22 | Ziņojums # 45
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 1821
Statuss: Offline
Manila – Santa Cruz – Agno – 100 saliņas – Olangapo

Tuvojas Ziemassvētki un Jaunais Gads, un nebija nekādas vēlmes šos pasākumus sagaidīt Manilā. Tāpēc jau laicīgi biju izplānojis šādu maršrutu: Manila – Santa Cruz – Agno – 100 saliņas – Olangapo

Santa Cruz -3 naktis;
Agno -4 naktis;
100 saliņās -3 naktis;
Olangapo -3 naktis.

Sanāk, ka Ziemassvētku vakaru man sanāk sagaidīt Santa Cruz, bet Jauno Gadu sagaidīšu 100 saliņās. Atceroties no iepriekšējā ceļojuma pirms nepilniem 2 gadiem, kopā ar Melno Princesi, viesojāmies 100 saliņās, un mums abiem ļoti patika, tā bija ļoti jauka un lieliska vieta. Tāpēc šī izvēle nebija spontāna, bet gan rūpīgi pārdomāta.

Atbilstoši izstrādātajam plānam atgriešanās Manilā paredzēta tikai nākamajā gada biggrin 5.janvārī. Un jau 6.janvārī jādodas prom no Filipīnām, beidzas manas vīzas termiņš. Lidošu uz Malaiziju, (Kota Kinabalu) uz 3 naktīm, un tad atgriezīšos atpakaļ Filipīnās.

Kartītē mans ceļojuma plāns ir redzams precīzi. Tas izskatās šādi.



Agri no rīta, vēl tumsiņā, esmu modies un dodos uz autobusu kompānijas "Victory Liner" autobusu terminālu. Šīs kompānijas autobusu terminālis atrodas tieši blakus Cubao MRT līnijai. Pa taisno no Manilas nokļūt uz manu pirmo pieturas punktu Santa Cruz nav nemaz tik vienkārši. No Manilas uz Alaminos ir tikai viens tiešais reiss, caur Santa Cruz. Šī iemesla dēļ nāksies izmantot 2 autobusus ar pārsēšanos Olangapo. Pirmais autobuss Manila – Olangapo. Pēc stundām četrām esmu jau sasniedzis Olangapo autoostu. Tālāk ilgi nav jāgaida, kad tiek padots man nepieciešamais autobuss uz Alaminos. Ceļā tiek pavadītas kārtējās 5 stundas, galvenais ir nepalaist garām pagriezienu uz manu hoteli, ko biju jau rezervējis iepriekš, izmantojot "booking.com" rezervācijas sistēmu. Pagrieziens ir kādus 7 kilometrus pirms Santa Cruz. Pateicoties manā telefonā laicīgi ievadītām GPS koordinātēm varu pateikt autobusam STOP un bez problēmām tieku izlaists pie man nepieciešamā pagrieziena. Tālāk tikšana līdz hotelim ir tikai tehnikas jautājums. Uz šī pagrieziena dežūrē vairāki tricekļi, kuri par 50 peso nogādā mani precīzi līdz man nepieciešamajam hotelim, tas ir aptuveni 4 kilometri. Hotelī ierodos jau krietnā pēcpusdienā. Te man paredzēts uzturēties 3 naktis un sagaidīt Ziemassvētku vakaru.

Šo viesnīcu tiku rezervējis izmantojot "booking.com" rezervācijas sistēmu par 3 naktīm samaksāju 2400 peso. Kam ir pastiprināta interese un doma kādreiz izmantot šo hoteli, tad skatāmies pa šo saiti.

Hoteļa īpašnieks ir dānis, precējies ar filipīnieti. Omulīgs onka.Hotelī biju vienīgais viesis. Ziemassvētku vakars pagāja klusi un mierīgi, tieši tā kā pienākas. Pasūtīju hoteļa restorānā vistiņu ar frī kartupeļiem, nopirku "Tanduay" rumu un aliņu. Dānis no mājām bija sagādājis īstu Ziemassvētku egli. Tā kā tiku pie Ziemassvētku noskaņojuma arī. xmas Nedaudz pasēdējām papļāpājām ar dāni un tad jau arī likos pie miera, nogurdinājis tas ceļš mani bija.

Nākamajā dienā ap pusdienas laiku hotelī ieradās liela grupa ar vietējiem, svinēt Ziemassvētkus. Kā jau šeit pieņemts ēdamais un dzeramais savs līdzi. Cepa un vārīja, dzēra un dziedāja, plunčājās baseinā. Redzot vienu balto sērīgi klīstot pa hoteļa teritoriju tiku es arī ierauts šajās izpriecās. Domāju tas turpināsies līdz rītam, booze bet nekā … pēc pulksten 23:00 svinībām tika pielikts punkts. Viss savākts un vietējie devās prom. Atkal iestājās pilnīgs klusums un miers.

Vairāk šeit īsti darīt nav ko, kā tikai peldēties jūriņā vai baseinā. Toties abas šīs lietas šeit var darīt izcili. It sevišķi ja runa ir par baseinu. Lieto baseinu pilnīgi viens, neviens tevi netraucē.



Vēl samērā daudz laika veltīju apkārtnes izpētei. Te ir daudz zvejnieku ciematu, bet tāpat cilvēki nodarbojas šeit arī ar lauksaimniecību. Apkārtnē aug arī daudz mango koku. Tas bija laiks, kad aizmetas mango. Vēl pavisam maziņi un zaļi pumpuriņi tikai, kuri pēc pāris mēnešiem kļūs par lieliem, saulainiem, saldiem un sulīgiem mango. icecream

Bildē varam redzēt kā saimnieki rūpējas, lai augļi izaugtu ar nebojātu miziņu, lai nekādi knišļi un vaboles nebojātu maigo mango miziņu, viņš tiek ievietots maisiņā. Principā tas ir ellīgs darbs, lai tiktu klāt pie katra augļa. Toties rezultāts ir debešķīgs.

Pievienotie faili: 2557844.jpg(73Kb)


Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna... kopā 34 valstis.
 
Forums » Filipīnas » Atsauksmes un atskaites » Penša izdzīvošanas rokasgrāmata II – Filipīnas (sākot no 12.novembra 2016)
Lappuse 3 no 5«12345»
Meklēšana:


Copyright MyCorp © 2017