Otrdiena, 17.10.2017, 04:03
Sveicināti Viesis
RSS
Indoķīnas ceļojumi
[ Jaunas vēstules · Dalībnieki · Foruma noteikumi · Meklēšana · RSS ]
Lappuse 5 no 5«12345
Foruma moderators: Kurkulis, andrian 
Forums » Filipīnas » Atsauksmes un atskaites » Penša izdzīvošanas rokasgrāmata II – Filipīnas (sākot no 12.novembra 2016)
Penša izdzīvošanas rokasgrāmata II – Filipīnas
MelnaisDatums: Otrdiena, 08.08.2017, 12:41 | Ziņojums # 61
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 1800
Statuss: Offline
Pirmais darbs ir jāsameklē sev naktsmītnes. Cenas dēļ pirmā izvēle krīt uz viesu māju "Casa Isabel". Par istabu prasa 600 peso par nakti, pēc nelielas kaulēšanas ir ar mieru atdot par 500 peso, ar iekļautām brokastīm. up Istabā gulta un ventilators, vairs nekā nav. Poda māja un duša kopīgā. Kādas bija brokastis es nezinu, bija iepriekšējā vakarā jāpiesaka uz cikiem tiks gatavotas, tas man likās par sarežģītu. Brokastis parasti es vispār neēdu. Kaut kā man šeit neiepatikās uzreiz, pat nemāku īsti paskaidrot kāpēc. Nebija jau te nekā graujoši slikta. Izturēju šeit 2 naktis un pārvācos uz jau man zināmo "Bantayan Cottages". Biju jau šeit mitinājies iepriekš. Sanāca nedaudz dārgāk, pa nakti maksāju 700 peso, bet ar airkondišenu, privāto poda un dušas māju ar karsto ūdeni. Toties bez brokastīm, kuras es šā vai tā neēdu biggrin Ja kādam ir pastiprināta interese par šīm naktsmītnēm, tad skatāmies pa šo saiti. Tā nu visas problēmas ar naktsmītnēm biju atrisinājis. Pavisam man šajā salā bija atvēlētas 6 naktis.

Tad ko es šajās 6 dienās un naktīs šajā salā iesāku. Pa dienu viss vairāk, vai mazāk saprotami. Pludmales, ūdens un saules peldes. Vakaros praktiski programma nemainīga. Jāsāk ar to, ka man par lielu bēdu īslaicīgi bija slēgts man pats mīļākais restūzis šajā vietā. Kā es sapņoju, kad pirmajā vakarā došos uz savu iecienīto "Ice Blue", pasūtīšu kārtīgas rietumu stila vakariņas, mierīgi malkojot alu, baudīšu savas vakariņas. Tad nu stādieties priekšā, kāda bija mana vilšanās, kad pretim ieejai varēju lasīt šādu plakātu: shock



Tā šis krogs arī neatvērās šīs 6 dienas, kamēr biju šeit. Vienīgais labums Āzijā ir tāds, ka tukša vieta nepaliek. Šeit pa šo laiku bija aizvērušies daudzi vecie bāri un krogi, savukārt pa jaunu atvērušies divas reizes vairāk. Tā kā ar servisu šeit nekādas lielās problēmas nerodas.

Iepazinu jaunatvērtu krodziņu tieši pretī tirgus placim. Krogu atvēruši pavecs, bet ļoti jauks franču pāris. Cenas ļoti demokrātiskas, ēdieni tiek gatavoti ļoti gardi, un porcijas lielas. Katru vakaru šeit ieturēju sātīgas vakariņas.

Te, piemēram, ribiņas ar frī kartupelīšiem:



Pēc sātīgām vakariņām atlika tikai pāriet pāri ceļam līdz alus veikalam. Te pēc vakariņām pulcējās visu tautību ceļotāji, kuri uz brīdi aizkavējušies šajā salā. Tad nu vakaros raisījās interesantas sarunas pie alus malkošanas. Kādas tautības tik netika sastaptas šeit, amerikāņi, angļi, vācieši, austrieši, skandināvi, poļi un vēl daudz citas tautības. Katrs ar savu interesanto stāstu par piedzīvoto un redzēto. Pats interesantākais, ka tā sēžot, vienu vakaru dzirdu jau nedaudz piemirstu, bet tomēr zināmu valodu. Sākumā nespēju pat noticēt, ka šeit, tālu prom no visām tūristu iemītām takām var dzirdēt krievu valodu. Nevarēju nepajautāt, kādiem vējiem viņi šeit atpūsti? Izrādījās pajauns pāris no Krievijas, precīzāk sakot no Baškortostānas galvaspilsētas Ufas. Puisis krievs, bet meitene baškīriete. Starp citu, musulmaņu ticības, bet alu dzēra un ievilka arī kādu kāru dūmu. booze smok Izrādījās tīri sakarīgi cilvēki, par fašismu neko nejautāja un citus debilus jautājumus neuzdeva. biggrin Tā viņi katru vakaru nāca ar mani pasēdēt un parunāties, pamalkot aliņu. Angļu valodu viņi neprot, bet viņi šeit it 7 cilvēku kompānijā, un viena sieviete, kura organizēja šo braucienu uz Bantayan salu, prot arī sarunāties angliski. Pārējie gan uz šādu pasēdēšanu nekad neieradās, bet tās ir viņu problēmas.

Te neliels video no pēdējās pasēdēšanas, viņi agri no rīta dodas prom, man vēl viena diena rezervē. Vēl pie galda pārstāvēta arī vāciešu kompānija. Video kvalitāte nav pārāk izcila, bet vispārējo noskaņoju nodos.



Jādomā, par nakts dzīvi viss tā kā būtu skaidrs. Pa dienu arī dažreiz nebija garlaicīgi. Saprotama lieta, ka satiku savu veco draugu Roni. Nevarēju nepaviesoties pie viņa mājās, tas jau man kļuvis par tradīciju, kad esmu Bantayan salā. Roni tagad ir krietni pacēlies. Iepriekš bija kājminamais triceklis, nu ir ticis pie praktiski jauna motorizēta tricekļa. Par to viņš lepns kā pāvs. Vadā baltos tūristus apkārt pa salu. Savādāk bez pārākām izmaiņām viņa ģimenes dzīvē. Te viss pa vecam.

Protams, ka izpirku pāris "Tanduay" rumus ar Coca Cola. booze Tikšanās kā parasti bija ļoti jauka, draudzīga. Kā jau neskaitāmas reizes esmu teicis iepriekš, tie ir tie mirkļi, kurus nav iespējams nopirkt ne par kādu naudu. Nu forši bija.





Sēdējām ārā līdz brīdim, kad sāka nedaudz līņāt, nācās pārvākties uz piebūvi. Viss jau būtu labi, tikai žēl, ka vietējiem alkohols ātri dod pa galvu.

Tā tas viss izskatās video: hands



Tad es sapratu, ka laiks man arī taisīties uz māju pusi. Roni, protams, bija gatavs mani aizvest bez maksas, bet veselais saprāts vēl bija saglabājies. Teicu nē, lai Roni sieva iet un meklē kādu transportu, kas mani nogādās uz hoteli. Kamēr tika meklēts transports, Roni sagura pilnībā un rātni aizgāja čučāt. haha Ar to mani piedzīvojumi nebeidzās. Roni sieva bija sameklējusi man kājminamo tricekli, teica brauks ar mani, kaut ko veikalā viņai nepieciešams nopirkt. Kāda problēma, sākām tik braukt, līdz brīdim, kad bijām tikuši līdz lielajam ceļam. Tad man nesaprotamu iemeslu dēļ mūsu tricekļa šoferītis ar kulbu nostūrē no ceļa. Kulbas ritenis grāvī un visa tā uzparikte seko kulbai. Tāds pamatīgs kūlenis, labi ka viss tas notika lēnām, man likās kā palēlinātā filmā (droši vien tāpēc ka galvā bija žvingulis), ar vienu roku atspiedos pret kulbas griestiem un ārā neizkritu, tas arī bija galvenais. cranky Nekādu traumu nebija. Momentā apkārt sarādās visādi transportlīdzekļi, izķeksēja mani no kulbas un paliecinājušies, ka ar mani viss ir kārtībā devās tālāk savās gaitās. Kā izrādījās, tad tikai tagad es ievēroju, ka mūsu šoferītis ir nemazāk dzēris kā es…. booze Kaut arī viņš bija gatavs ceļu turpināt, mani šāds variants neapmierināja. Paņēmu citu, jau motorizētu transportu un tiku nogādāts bez problēmām līdz savam hotelim. Tā lūk arī gadās, labi ka šoreiz bez traumām.
Pievienotie faili: 0881603.jpg(54Kb) · 0568762.jpg(83Kb) · 4190213.jpg(109Kb) · 9749819.jpg(125Kb)


Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna... kopā 34 valstis.
 
MelnaisDatums: Otrdiena, 08.08.2017, 15:18 | Ziņojums # 62
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 1800
Statuss: Offline
Vēl viena lieta, kas man nenormāli patika Bantayan salā. Bija iespēja tikt pie ļoti lētiem krabīšiem pie aliņa. Divi milzīgi krabīši šeit maksāja tikai 50 peso. Ar diviem šādiem milzeņiem pietika 3 litriem alus. Cenas ļoti adekvātas, nav nekādi uzpūstie Boracay, vai vēl trakāk Panglao, Alona beach. crazy



Tā arī pagāja šis laiks Bantayan salā. Sākuma biju plānojis šeit uzturēties vienu dienu ilgāk, bet, kā jau es iepriekš teicu, tad radās vēlme izmēģināt "Hagnaya Beach Resort and Restaurant" hoteļa sniegtās izpriecas un atpūtas pilnībā. Tā arī darīju. Relaksējos pilnībā. Tālāk jau nākamajā rītā brauciens ar autobusu uz Cebu. Laiks posties atpakaļ uz Manilu. Ņemot vērā, ka ļotene no Cebu uz Manilu man bija 8:05, tad saprotams, ka no Hagnaya es nekādi nevaru paspēt un viena papildus nakts būs jāpavada Cebu. Nolēmu hoteli ņemt tiešā lidostas tuvumā, lai nav nepieciešami nekādi transporti, lai var mierīgā garā aizstaigāt ar kājām. Tas, kā izrādījās, nav nemaz tik viegls uzdevums, visi hoteļi Lapu Lapu salā, tiešā tuvumā no Mactan starptautiskās lidostas, cenu ziņā nepavisam neizskatījās adekvāti. cranky Atradu kaut cik pieņemamu variantu, hotelis saucās "Park Hill Hotel Mactan" un atradu viņu "Agoda" rezervēšanas sistēmā. Par standarta istabu ar airkondišenu, karsto ūdeni nācās atdot 20 EUR. Nekas sevišķs, nav pat pieminēšanas vērts. Te arī nācās pārlaist nakti, lai rīta agrumā dotos uz lidostu.

Šajā pēdējā, šīs ziemošanas laikā, izbraukumā notika arī viens ļoti patīkams notikums. Ar manīm sazinājās 4 ceļotāji no Latvijas, kuri tieši šajā brīdī atradās Manilā. Ar viņiem biju sazinājies arī iepriekš, bet tad spriežot pēc viņu un maniem ceļojuma plāniem mūsu ceļiem nebija jākrustojas. Kaut kas jūtami bija pamainījies, un dienā kad ielidoju no Cebu bija iespēja vakarā tikties. Kā vēlāk izrādījās, tad šiem ceļotājiem dzīve Filipīnās bija mainījusies ļoti radikāli. Tajā brīdi es to vēl nezināju. Tā arī vienojāmies, ka viņi mani vakarā gaidīs pie viesnīcas "Novotel". Tas man ir ļoti ērti, jo šī viesnīca atrodas nosacīti tuvu no vietas, kur dzīvoju es.

Ieradies no Cebu Manilā pataisno uz savu mitekli, noskalot ceļa putekļus, uzvilkt tīras drāniņas un patīkamās nojautās dodos tikties ar tautiešiem. Visu šo ceļojuma laiku tā arī nebija iznācis tikties un runāties ar letiņiem. Saviļņojošs moments man. Precīzi kā bijām vienojušies mēs arī tiekamies pie iepriekš minētā hoteļa.

Te arī svinīgais tikšanās brīdis un foto par piemiņu:



Vārdu sakot tā bija tikšanās ar četriem īstiem, kārtīgiem letiņu večiem Manilā. Uzsauca vientuļam ceļotājam superīgas vakariņas "Farmer's Market", kas atrodas pavisam tuvu Araneta - Cubao MRT pieturai. Princips šeit elementārs, apsēdies pie galdiņa un pasaki kādas zivis vēlies ēst, apkalpojošais personāls aiziet uz turpat esošos tirgu nopērk un turpat arī pagatavo. Viss svaigs un super garšīgs. Bija interesantas sarunas un diskusijas. Neiztrūka arī aliņs, šoreiz "Red Horse" personā. booze Nosēdējām līdz pavēlam vakaram, jau sāka visu šeit klapēt ciet. Liels paldies večiem par šo jauko tikšanos ar tautiešiem! Biju jau pamatīgi noilgojies. Viņiem rīt jau lidojums uz mājām. Pastāstīja viņi arī savus nelāgos piedzīvojumus. Nevienam nenovēlu, bet kā jau īsti un kārtīgi letiņi visas problēmas atrisināja ar smaidu uz lūpām. Kriminālā incidenta dēļ nesāka turēt ļaunu prātu uz visām Filipīnām, bet turpināja baudīt Filipīnas, cik nu daudz viņiem šajos apstākļos bija iespējams. Par to liels respect viņiem. Par to kas viņiem gadījās ceļotājs Uldiz ir uzrakstījis savu ceļojumu atskaiti. Ar atskaiti varat iepazīties pa šo saiti.

Atgriežoties pie šī jaukā restorāna "Farmer's Market", kur gatavoja tik kolosālas zivtiņas, īsi pirms lidošanas uz Vjetnamu, un tad jau arī uz mājām, radās vēlme vēlreiz šeit piestaigāt un pamieloties uz atvadām no Manilas. Tā arī izdarīju, 2 dienas pirms pametu Filipīnas iegriezos atkal šajā pašā krodziņā. Tagad es tikai vēlējos pats tirgū izvēlēties, kādas zivis es ēdīšu. Tā arī pateicu apkalpojošam personālam, momentā klāt bija viens no meičukiem un pielipa man kā dadzis klāt. Iešot līdzi uz tirgu un parādīs, kur ir labākās zivis. Pieveda mani pie vienas no tirgotavām, vēlējos paņemt pārīti "Lapu Lapu" zivtiņu. Zivtiņas tiešām glītas un svaigas, jautāju: cik maksā kilogramā? Atbilde 700 peso kilogramā. shock Hahahahā, nu man viss ir skaidrs, kāpēc meičuks izvēlējās sekot man līdzi uz tirgu. Visreālāk tā ir viņu tirdzniecības vieta. Viņi uzvārās 2X, pirmo reizi, kad pārdod svaigu zivi, otro reizi, kad pagatavo. Saku meičukam lielu paldies, tālāk es pats nopirkšu un atnesīšu. Pagāju nedaudz tālāk un precīzi tikpat skaistas zivtiņas nopirku par 500 peso kilogramā. Ar jau principā padārgi, bet saprotami, te ir krutais rajons.

Un vēl viena lieta, kas jāzina, pērkot svaigas zivis tirgū. Cenšamies pirkt dzīvas zivis, tad ir pārliecība, ka viņas ir svaigas. Vai arī pievēršam uzmanību žaunām. Pēc zivju nosvēršanas pārdevēja pienākums ir zivis izķidāt, ja zivs ir ar zvīņām, tad arī atzvīņot. Tas viss ietilps cenā, un par to papildus nav nekas jāmaksā.

Nākamā diena pēc tikšanās ar tautiešiem bija 24.februāris. Prom jādodas bija 5.martā. Pa šo laiku neko īpašu šeit nesadarīju. Vienkārši laiskojos un lēnā garā sāku morāli gatavoties atgriezties mājās. Nepieciešams bija arī tikt pie "Approval Letter", ko uzrādīt Vjetnamas imigrācijas darbiniekiem. Šī problēma risinājās elementāri, formēju turpat kur pirmajā reizē, tas ir pa šo saiti. Viss ātri un bez aizķeršanās, vēstules maksa 8$.
Pievienotie faili: 2882412.jpg(70Kb) · 5474884.jpg(104Kb)


Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna... kopā 34 valstis.
 
MelnaisDatums: Piektdiena, 11.08.2017, 15:08 | Ziņojums # 63
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 1800
Statuss: Offline
Laiks pienācis nelielam kopsavilkumam, apkopojot šo laiku, kuru es pavadīju Filipīnās, ir jākonstatē, ka priekš ziemošanas Filipīnas joprojām ir izcili laba vieta. Tas ir komplekss risinājums, jo šeit ir ļoti pieņemami imigrācijas noteikumi. Pagarināt uzturēšanos atļauju var viegli un par ļoti demokrātiskām cenām. Naktsmītnes šeit var sameklēt par arī ļoti sakarīgām cenām. Ēdamais šeit ir lēts un samērā tuvs latviešu kuņģim. Runājot par pirmās nepieciešamības precēm, cigaretēm un alkoholu, tad šī ir paradīze zemes virsū, tas viss šeit nemaksā neko. Transports ir par ļoti labām cenām. Ziemošanas laikā ar tricekli tiku nobraucis aptuveni 500 kilometrus. Samērā iespaidīgs attālums. Es tikai pie sevis vienmēr nodomāju, te it tādi meistari tricekļu vadīšanā, tad kāpēc starp viņiem nerodas tādi meistari kā Jānis un Kristers Serģis. Manuprāt, viņiem nevarētu būt konkurentu motokrosā blakusvāģu klasē, bet nekā. Speciāli apskatījos, nav neviena filipīnieša ne vadītāja, ne kantētāja pozīcijā Pasaules čempī. Tā man ir mīkla. Tāpat šeit ir ļoti daudz skaistu un neskartu dabas brīnumu un jaukumu. Un pats galvenais šeit ir brīnumjauki cilvēki. Un jo tālāk no tūristu takām, jo labāki cilvēki. Šī ir vieta, kur var atgriezties un atgriezties, te vēl tik daudz vietas nav izpētītas un apskatītas. Bet nu tas viss jāatliek uz nākamo reizi. IMHO

Ir pienācis 5.marts, tas ir laiks, kad jāsaka atvadas Filipīnām un jādodas uz lidostu. Sirsnīga atvadīšanās no manas ziemošanas mājas saimniekiem un dodos uz lidostu. Ļotene man vēlu vakarā, paredzētais izlidošanas laiks 22:45. Lidostā esmu jau samērā laicīgi, labāk gaidīt kādu lieku stundu šeit, nekā 5 minūtes nokavēt. Iečekošanās un robežkontrole tiek izieta ātri un bez aizķeršanās. Drošības kontrole arī. Tīri juridiski jau esmu pametis Filipīnas teritoriju. Bet praktiski, saprotams, vēl esmu šeit pat un vēl ir kāds brīdis iedzert pēdējo skārdeni "San Miguel" aliņa booze un ievilkt kādu kuplu, gardu dūmu. smok Tad jau arī laiks doties uz ļoteni, šoreiz viss notiek pēc grafika. Aviokompānijas "Cebu Pacific Air" ņipri paceļas no Manilas lidostas un uzņem kursu uz Saigonu. Man tikai atliek noskatīties ar zināmām skumjām un pamāt atvadu sveicienus naksnīgai Manilai. Paldies Filipīnām par šo laiku ko šeit pavadīju!

[END]


Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna... kopā 34 valstis.
 
Forums » Filipīnas » Atsauksmes un atskaites » Penša izdzīvošanas rokasgrāmata II – Filipīnas (sākot no 12.novembra 2016)
Lappuse 5 no 5«12345
Meklēšana:


Copyright MyCorp © 2017