|
Ceļojums uz Filipīnām, 2017. gada februāris
| |
| Uldiz | Datums: Svētdiena, 12.03.2017, 16:53 | Ziņojums # 1 |
 Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 9
Reputācija: 1
Statuss: Offline
| Filipīnas šī gada februārī apmeklējām otro reizi. Mūsu pirmais brauciens pirms diviem gadiem bija varen izdevies. Toreiz apciemojām Panglao un Bohol salas, kā arī El Nido un Puerto Princesa apkārtni Palawan salā. Tad nu lēmām, ka laiks atgriezties un iepazīt vēl kādu jauku vietu.
Filipīnās plānojām pavadīt divas nedēļas, pirmajā nedēļā bijām iecerējuši doties uz Siargao salu, kas daudzos ceļvežos tiek slavēta kā vēl aizvien tūristu maz apmeklēta sērfotāju paradīze, salīdzināta ar Bali 80. gadu beigās. Otrai nedēļai paredzējām pāris dienas Dumaguete un četras dienas Siquijor salā.
Braucienam tuvojoties, ar arvien pieaugošām bažām vērojām laika prognozi Siargao. Visu mūsu plānoto uzturēšanās laiku tur tika solīts pamatīgs lietus. Par cik visi brauciena dalībnieki - četri vīri labākajos gados, esam darbā un privātajā dzīvē noslogoti, Āzijas braucieniem varam atlicināt tikai 2 nedēļas gadā. Te loģisks bija jautājums - vai pusi no atvaļinājuma esam ar mieru pavadīt bungalo terasē ar ruma glāzi rokā, vērojot tropiskā lietus gāzes... Jāpiemin, ka plānojot braucienu, nebijām pamanījuši kādu svarīgu faktu, proti, Siargao lietus sezona ilgst līdz aprīlim. Tā nu izlēmām lidot uz Manilu, tur apskatīties jaunākās prognozes, un tad lemt par turpmāko.
Šajā ceļojumā devāmies ar vienu no tikai deviņām 5 zvaigžņu aviosabiedrībām pasaulē - Qatar Airways. Biļetes Rīga - Stokholma (šo posmu QA uzdevumā veic BT) - Doha - Manila un atpakaļ maksāja 660 EUR, cenā iekļauta 30 kg bagāža. Par QA ir paši labākie iespaidi, lielisks serviss, laipna apkalpošana, jaunas un greznas lidmašīnas ar teicamu onboard entertainment. Ja pasažieri uzvedas vispārpieņemtām sabiedrības normām atbilstoši, lidojuma laikā pieejamo dzērienu klāsts ir bez ierobežojumiem. Ar šo aviosabiedrību pie iespējas un atbilstošas cenas noteikti lidosim atkal! Pat AirBaltic reiss no Rīgas uz Stokholmu bija ar jauno CS 300, kurā bijām labi ja 20 pasažieri.
Lidojumi no Rīgas līdz Manilai aizņēma 23 stundas. Nonākuši Manilā vēlu vakarā, pirmo nakti apmetāmies Melnā iecienītajā budžeta naktsmītnē Salem Guesthouse, kas atrodas blakus lidostai. Blakus ēkā parādījies jauns restorāns, kurš pirms diviem gadiem tur nebija, tajā ieturējām vakariņas ar gardām jūras veltēm.
Nākamajā dienā, vēlreiz pārliecinājušies, ka Siargao lija, līst un līs visu nedēļu, izlēmām, ka jāmaina plāni. Melnais pie tikšanās par šādu plānu maiņu dēļ tāda nieka kā lietusgāzes, mums izteica bargu aizrādījumu. Papildus lietus gāzēm, pirmajā rītā pamostoties, uzzinājām arī to, ka Surigao pilsētā un tuvējā Dinagat salā (kuras abas atrodas tikai 3h prāmja brauciena attālumā no Siargao salas) iepriekšējā vakarā ir notikusi 6.7 magnitūdu zemestrīce. Kā vēlāk lasījām, šai zemestrīcei turpmākajās dienās bija apmēram 140 pēcgrūdieni. Tā paņēma 8 cilvēku dzīvības, ievainojot 200. Sabojājusi ap 300 mājokļiem un sagrāvusi 7 tiltus. Būtiski bija tas, ka tika pamatīgi sabojāts Surigao lidostas skrejceļš, tādejādi avio satiksme uz šo pilsētu bija paralizēta. Kaut arī laikraksti un internets šajā sakarā nepiedāvāja nekādu informāciju par jebkādiem postījumiem mūsu ieplānotajā, tikai 3h attālajā Siargao salā, lēmām, ka zemestrīces tuvums ir vēl viens aspekts, kurš ir jāņem vērā par sliktu Siargao salas apmeklējumam.
Kā šo rindu lasītājam drīz kļūs skaidrs, ceļojuma plānu maiņas rezultātā, liktenis ar mums izspēlēja vēl kādu joku, bet par to pēc brīža...
Rūpīgi izpētījuši laika prognozes, pieejamās viesnīcas un attālumu no Manilas, nolēmām nākamās piecas dienas pavadīt Luzonas vidienē Pangasinan provincē, apmeklēt Alaminos 100 salas un citas interesantas vietas tajā apkārtnē. Caur booking.com norezervējām viesnīcu El Puerto Marina Beach resort, kas atrodas Lingayen pilsētā, ap 30 km no Alaminos uz austrumu pusi. Jāsaka, ka viesnīcu izvēle šajā reģionā ir ierobežota. Šī bija praktiski vienīgā, kas atbilda mūsu prasībām: ar normālu baseinu vai pie jūras, kā arī ar twin room, t.i., divām atsevišķām gultām. Norezervējām pēdējo pieejamo istabu ar divām gultām un vienu bungalo ar tādu pašu aprīkojumu. Transportu Manilā sameklējām paši, aizstaigājām līdz vienam no Manilas autobusu termināliem. Tur uz ielas mūsu uzrunāja kāds vietējais darbonis, piedāvāja noorganizēt busiņu uz 100 salām par 15.000 PHP. Iepriekš internetā bija redzēta cena 7.200, novienojāmies par 8.000. Darījums tika noslēgts šaubīgās ieliņās aiz autobusu termināla, un nākamajā dienā no rīta busiņš bija pie viesnīcas. Uzsācis braucienu, šoferis paziņoja, ka nolīgtā summa neietver degvielu un maksas ceļu nodevas. Pēc īsas un nopietnas sarunas novienojāmies, ka degvielai jābūt iekļautai nolīgtajā cenā, bet par ceļu nodevām samaksāsim. Nodevas, ja nemaldos, kopā bija ap 200 PHP. Pie tā arī palikām, un pēc 5 stundu ceļa bijām galā.
Viesnīca atrodas pilsētas nomalē aiz augsta mūra, pie ieejas sargi formas tērpos un drošības centrāle ar aptumšotiem logiem, video novērošanas kameras - tapa skaidrs, ka ierodamies paaugstinātas drošības objektā! Bungalo, jāsaka godīgi, bija briesmīgs - uz pāļiem virs dīķa ar zaļi melnu ūdeni, grīdā spraugas, kukaiņi, dušu un wc aprakstīt nevēlos... Istaba lielajā ēkā puslīdz O.K. - tīra un kārtīga, pietiekami plaša diviem cilvēkiem. Abas telpas ar kondicionieri. Izmetām 10 peso monētu, un pēc īsa brīža abi loterijā "uzvarējušie" devās uz bungalo.
Viesnīcā uzreiz lūdzām sagādāt nomas mopēdus nākamajām piecām dienām, lai paši varētu izbraukāt apkārtnes pludmales, kalnus un lejas. Mums par pārsteigumu un sarūgtinājumu izrādījās, ka nedz pašā Lingayen pilsētiņā, nedz tuvākajā apkārtnē un pilsētās nav neviena moto īre. Neatradām pat nevienu filipīnieti, kurš privātā kārtā būtu gatavs nopelnīt kādus papildus peso. Tuvāko eksistējošo moto īri caur internetu izdevās atrast 1.5h attālajā Alaminos pilsētā, taču arī šeit bija pieejami tikai 2 mocīši. Tā nu nācās pārvietoties kājām vai izmantot triciklu pakalpojumus. Tas viss liecināja par vienu – šī nav tūristu vieta, par ko drīz arī pilnībā pārliecinājāmies.
No viesnīcas līdz jūrai ir apmēram 200 metri. Pludmale tuvākajā apkārtnē, un gar jūru mēs izstaigājām ap 8 km, ir pelēkām, raupjām smiltīm, plaša un tīra, ja salīdzina ar citām redzētām Āzijas pludmalēm. Tuvāk upei ūdens jūrā ir mazliet duļķains, bet viscaur tīrs un silts, bez akmeņiem vai koraļļiem, peldēties var bez bažām jebkurā vietā. Pludmalē nav nevienas viesnīcas, neviena restorāna, nekā, tikai vietām redzami vietējie zvejnieki darbā.
|
| |
| |
| Uldiz | Datums: Svētdiena, 12.03.2017, 17:31 | Ziņojums # 2 |
|
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 9
Reputācija: 1
Statuss: Offline
| Pie jūras pavadījām daudz patīkamu brīžu, pāris km tālāk uzgājām vietējo iedzīvotāju ballīšu vietu - nojumes ar galdiem un karaoke iekārtām. Kā vēlāk redzējām, brīvdienās ar džīpnejiem un tricikliem tur sabrauc tuvāko pilsētiņu iedzīvotāji atpūsties - ņem līdzi savu pārtiku un dzērienus, samaksā saimniekam par galdiņa izmantošanu un no rīta līdz vakaram ēd, dzer un cenšas viens otru pārbļaut karaoke dziedāšanā. Šeit viesojāmies vairākkārt, iebaudot tikko jūrā zvejotas un uzgrillētas zivis kopā ar aukstu Red Horse alu. Zivis mazliet līdzīgas mūsu butēm, cenas: 5 lielas maksā 100 PHP par komplektu, par grilēšanu vēl pārdesmit peso. Litrs Red Horse alus 100 PHP. Vietējiem atpūtniekiem par mums bija liela interese, jo šajā apkārtnē tūristu praktiski nav. Ik pa brīdim drošākie nāca kopā fotografēties. Viens no brauciena dalībniekiem pat gandrīz tika izprecināts, knapi atrunājām... Kautrīgākie filipīnieši izlikās, ka bildē viens otru pie jūras, meklējot rakursu ar kādu no bālģīmjiem fonā 
Skaistās, tukšās pludmales un ziņkārīgie, draudzīgie vietējie iedzīvotāji ir labākās atmiņas no šīs vietas. Laiku īsinot, palīdzējām darbā zvejniekiem - vai nu izstūmām krastā kādu zvejas laivu, vai piedalījāmies tīkla vilkšanā. Vienā no tīkliem pat bija iegadījies paliels bruņurupucis. Izskatījās, ka šāds pavērsiens pat vietējiem bija negaidīts. Pēc neilgas papriecāšanās un foto/video sesijām, dzīvnieciņš tika palaists savās gaitās atpakaļ jūrā. Kādu pēcpusdienu satikām vienīgo mūsu rases pārstāvi šajā vietā, US armijas veterānu Ronu, kurš teicās šeit pavadot ziemas mēnešus. Viņš, mūs pa gabalu pludmalē pamanījis, palēkdamies nāca klāt un teica, ka neticot savām acīm. Ar Ronu bija interesanta saruna, viņš Filipīnās dienējis 60. gadu beigās. Tajos senajos laikos par 1 USD devuši 4 PHP, un par 1 PHP devuši 4 litrus Red Horse... Ar kādu vietējo Rons 2007. gadā noslēdzis šādu darījumu: vietējais uz savas zemes jūras krastā Ronam atļāvis uzbūvēt nelielu mūra māju, kas izmaksājusi ap 10.000 USD. Ziemu tur dzīvo Rons, bet vasarā, kad amerikānis brauc uz Štatiem, mājā apmetas zemes īpašnieka meita.
Vēl vienu dienu pavadījām braucienā uz Alaminos 100 salām, par ko Melnais ir rakstījis iepriekš. Jauka un skaista vieta, bet šī ir jāapmeklē pirms doties uz El Nido Jā, un snorkelēšana, ko par 150 PHP var piepirkt pie tūres, ir laika un naudas izšķiešana, labāk aplūkot saliņas, pasauļoties kādā tukšā pludmalē, apskatīt alas vai uzkpāt skatu platformā.
Viesnīcas nolīgtais šoferis šim braucienam, Franklins, izrādījās lāga vīrs, lai arī angliski runāja pamaz. Brauca prātīgi, mūs visur pieskatīja un pavadīja. Tad nu atpakaļ ceļā viņam pajautājām, ko vēl būtu vērts apskatīties. Franklins piedāvāja apmeklēt savu zemnieku saimniecību, ko pats lepni dēvēja par organic farm. Ar prieku piekritām un nākamajā dienā devāmies turp. Franklins mūs iepazīstināja ar saimi un izrādīja savu īpašumu - ap 17 hektāru zemes, no kuras liela daļa atvēlēta rīsu audzēšanai. Kā viņš teica, viņa rīsi tiešām esot organic, to audzēšanā neizmanto nekādus preparātus, līdz ar to raža ir mazāka, bet rīsu vērtība un cena - augstāka. Audzē arī kukurūzu, tur cūkas, kazas un govis. Pie viņa strādā tuvākie radi un vēl kādi ļaudis no apkārtnes, dienas alga ir 250 PHP, ap 5 eiro.
$IMAGE3$
Pēc fermas apskates tikām aicināti pie galda. Saimniece cienāja ar gardiem springrolls, ēdām vietējo zaļo mango, pārrunājām dzīvi ar Franklinu un dažiem viņa vīriem. Pēc īsa brīža lēmām, ka mums pienākas nedaudz uzstāties, sastiķējām pa kādam peso, un viens no vīriem ar triciklu devās uz veikalu pēc alus un saldējuma bērniem. Mūsu brauciena biedriem no Zilo ezeru zemes bija gadījusies līdzi arī pašu dzītas kandžas pudele no mājām, drīz vien tā tika salieta glāzēs un piedāvāta vietējiem vīriem nomēģināšanai. Lai arī par viņu dzīves rūdījumu mums neradās mazākās šaubas, pēc pirmās kandžas glāzītes viņu sejas pauda tiešām neviltotu pārsteigumu un sajūsmu Tā nu pavadījām jauku pēcpusdienu fermas pagalmā, mango koka ēnā pie bagātīgi klāta galda, iedzerot, uzkožot un spriežot par šo un to. Mums par godu tika sarīkotas arī nelielas gaiļu cīņas, tas gan vairāk tā, ieskatam. Visi gaiļi palika dzīvi, likmes netika pieņemtas. Jauka diena, jauni draugi un brīnišķīgi iespaidi!
Ar Franklinu nolīgām, ka piektdien agri no rīta viņš būs klāt un mūs vedīs uz Manilu, no kurienes 14.30 ar Cebu Pacific lidosim uz Dumaguete.
Kā jau minēju, viesnīca atrodas pilsētas nomalē, lai nokļūtu līdz veikaliem vai kādai ēstuvei, jāņem tricikls. Brauciens ilgst apmēram 10 minūtes, cena ap 80 PHP. Tā nu devāmies vakariņās, pēc pāris stundām atgriezāmies, nomaksājām viesnīcas rēķinu, lai no rīta 5.00 bez liekas tūļāšanās varam doties ceļā uz Manilu.
Atgriežoties viesnīcas istabiņā, mans pedantiskais istabas biedrs norādīja, ka viņš pilnīgi noteikti uz sava gultas nav atstājis pustukšu Tanduay blašķi...? Nākamās minūtes mums nesa sekojošus pārsteigumus: 1) mana drauga drēbes, izrādās, ir izbērtas no kofera, kurā tās atradās; 2) pats koferis ir pazudis; 3) pazudis skapī iebūvētais seifs, kurā bija ieslēgtas mūsu pases, kredītkartes, skaidrās naudas rezerve, GoPro, drauga dators ar darbam būtisku informāciju... Ironiskā kārtā arī abu pārējo brauciena dalībnieku dokumenti, kartes un nauda bija mūsu seifā, jo viņu bungalo seifa nemaz nebija. Pirmie brīži neticības un šoka, kamēr līdz apziņai nonāk būtiskais - tas, kas bija seifā, ir neatgriezeniski zudis, un mēs vēl aizvien atrodamies Luzonas vidienē, tikai nu jau bez dokumentiem un bez naudas.
Aizstaigājām līdz mūsu draugiem pavēstīt par notikušo, tad devāmies uz recepciju un lūdzām paaicināt uz sarunu viesnīcas menedžeri. Menedžeris izrādījās jauka dāma labākajos gados. Pieklājīgi palūdzu viņu nekavējoties sekot uz mūsu istabu. Dāma bija galīgi pārbijusies, laikam neko labā izskatā nebijām, viena nākt līdzi nebija gatava, tādēļ paaicināja sev līdzi vīriešu kārtas palīgu, augumā ap 160 cm Sapratusi, kas atgadījies, arī viņa bija satriekta, uzreiz devās uz drošības centrāli skatīties novērošanas kameru ierakstus. Uzstājām, ka tūdaļ jāsauc policija, jo mums šķita, ka pie vainas varētu būt kāds no personāla, un viesnīca nebūt nav ieinteresēta šāda notikuma plašākā publicitātē. Policija tika izsaukta, ieradās pēc 90 minūtēm. Skatīties atmūķēto numuru un salauzto skapi nemaz negāja, interesējās tikai par kamerās nofilmēto. Tā pagāja lielākā daļa nakts, ap 20.00 vakarā šis jandāliņš sākās, pēdējais policists aizbrauca ap 3.00 no rīta. Gods kam gods, tracis viesnīcā bija pamatīgs, piedalījās gan policisti, gan viesnīcas menedžere, drošības priekšnieks, apsargi un oficianti, kopā ap 20 cilvēku, tika modināti un iztaujāti viesi u.t.t.
|
| |
| |
| Uldiz | Datums: Svētdiena, 12.03.2017, 17:48 | Ziņojums # 3 |
|
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 9
Reputācija: 1
Statuss: Offline
| Laimīgā kārtā telefoni netika nozagti, tie visiem bija līdzi. Tas ļāva sazināties ar mājiniekiem un iestādēm gan Latvijā, gan Filipīnās. Kamēr nakts melnumā tika pētīti kameru ieraksti, sazvanījām savas bankas un nobloķējām maksājumu kartes. Ar mājās palikušo draugu palīdzību sazinājāmies ar Ārlietu ministrijas konsulāro daļu, ziņojām par mūsu nedienām.
Pa to laiku video ierakstos tika sameklēts ielaušanās brīdis - kāds vīrs staigā pa viesnīcu, mēģina atvērt numuriņu durvis. Ar mūsu numuriņu viņam tas izdodas, pēc brīža no tā iznāk, velkot lielu koferi. Ar koferi dodas uz auto stāvvietu, ieliek to mašīnas bagāžniekā un aizbrauc. Mašīnas numuri ir nofilmēti. Nākamajā dienā policija zināja teikt, ka numuri ir zagti, tas arī viss. Pēc dažu stundu miega mūs uzbungāja klauvēšana pie durvīm. 6.00 no rīta atkal bija klāt policija, vēlreiz noprasīja mūsu vārdus, pārjautāja kas pazudis, kā arī izteica nožēlu par notikušo (!).
No rīta pie brokastu kafijas mēģinājām saprast ko nu darīt - dokumentu nav, nauda ir tik, cik nu kuram pēc vakariņām palicis kabatā, pēc 5 stundām no Manilas lidmašīna uz Dumaguete. Dumaguete un Siquijor rezervētas un samaksātas viesnīcas nākamajai nedēļai...
Uzreiz jāsaka, ka šīs viesnīcas personāls, īpašnieki, apsardzes dienests un arī policija bija ļoti pretīmnākoši, pieklājīgi un ieinteresēti mūsu problēmu risināšanā. No policijas dabūjām ziņojumus par notikušo angļu valodā, viesnīcas īpašnieks mums bez maksas nodrošināja uzturēšanos viesnīcā nākamajām trim dienām, t.sk. maltītes viesnīcas restorānā. Uz viesnīcas rēķina nākamajā nedēļā bija arī transports uz Manilu, tā ka viņi darīja visu, kas bija viņu spēkos.
Izrādījās, ka vienam no mūsu brauciena dalībniekiem koferī aizķērusies kredītkarte ar nelielu naudas summu kontā. Šis bija ļoti veiksmīgs moments. Drīz noskaidrojām kartes konta numuru un šajā kartē caur internetu varējām ieskaitīt naudu, ko pēc dažām dienām Manilā bankomātā izņēmām. Šo karti arī izmantojām, lai Manilā apmaksātu viensīcu, jo, kā saprotams, ne uz kādu Siquijor, kur viss bija norezervēts, aizlidot nevarējām. Ja nebūtu šīs vienīgās kartes, grūti pateikt kā mums būtu veicies.
Latvijai nav vēstniecības Filipīnās, ir tikai goda konsuls, kurš vairāk veic dekoratīvas funkcijas, un nekādus dokumentus pilsoņiem izsniegt viņš nevar. Pēc sazināšanās ar ĀM darbiniekiem Rīgā, noskaidrojām, ka pie atgriešanās dokumentiem tiksim Vācijas vēstniecībā Manilā. Jāteic, ka ĀM konsulārā departamenta darbinieki izcēlās ar patiesu atsaucību, augstu organizētību un profesionālu pieeju. Šeit īpašs un četrkāršs paldies padomniekam Valtam Vītumam no konsulārās palīdzības nodaļas!
Tā nu diena pēc šīs trakās nakts pagāja zvanoties, rakstot epastus, runājot ar policiju un viesnīcas pārstāvjiem. Pēcpusdienā, kad viss juceklis bija daudz maz norimies, apsēdāmies pie alus glāzes un aprunājāmies. Nonācām pie vienīgā saprātīgā lēmuma - par spīti visiem kreņķiem un zaudējumiem, nokārt galvas nedrīkst! Līdz mājupceļam vēl atlicis vairāk par nedēļu, tādēļ priecāsimies par to, kas vēl aizvien ir pieejams un baudīšanas vērts - jūra, saule, laba kompānija, lēti ēdieni un dzērieni, neredzētas vietas, nesatikti cilvēki... Uz šādas nots noskaņojušies, viens otru uzmundrinot arī pavadījām atvaļinājuma atlikušās dienas. Arī Red Horse sniedza savu atbalstu, ko nu tur liegt 
Tiklīdz sapratām, ka mums vēl aizvien pieder viena īsta kredītkarte un iztika rīsu laukos nebūs jāpelna, Manilā norezervējām labu viesnīcu ar lielu baseinu uz jumta. Par piedzīvotajiem kreņķiem, tā sacīt. Vīkendu nodzīvojuši tai pašā viesnīcā Lingayen, svētdienas vakarā paziņojām, ka pirmdien mums jādodas uz vēstniecību Manilā, lai nu gādā atbilstoša izmēra busiņu ar kondicionieri. Nekādu runu, no rīta 9.00 busiņš bija klāt, un atceļš uz Manilu varēja sākties. Pēc 5 stundu brauciena atkal bijām Metro Manila, apmetāmies brīnišķīgajā Araneta Novotel viesnīcā. Kategoriski rekomendēju! Labs rajons, ļoti laba viesnīca, super baseins, izcila apkalpošana un brokastis, blakus viss, ko sirds var kārot - ēstuves, veikali, tirgus, transports.
Tā nu brauciena atlikušās 5 dienas pavadījām Manilā. Aizbraucām aplūkot pilsētas centru un Melnā ieteiktos apskates objektus. Tagad redzēts ir, otrreiz diez vai vērts apmeklēt.
Nozīmētajā laikā devāmies uz Vācijas vēstniecību, tur viss gāja kā jau pie vāciešiem - bez aizķeršanās. Par mūsu ierašanos vācieši jau bija brīdināti, vēstniecībā iesniedzām pasu kopijas, bildes un policijas izziņas, samaksājām katrs 21.00 EUR, nākamās trīs stundas brīvi. Izstaigājām vēstniecības rajonu Makati City (Metro Manila daļa), kas ir īsta Manilas Manhetena - bankas, apdrošināšas sabiedrības, debesskrāpji un dārgi veikali. 14.00 bijām atpakaļ, mūs bez rindas uzaicināja nelielā stikla būrī uz jauno ausvaisu parakstīšanu un saņemšanu. Vācu kundze, kas dokumentus mums izsniedza, vairākkārt uzsvēra, ka Filipīnas ir brīnišķīga un droša zeme, mums vienkārši mazliet nepaveicies. Pēc nedēļas gan kādam padzīvojušam vācu burātājam Filipīnu dienvidos, iespējams, bija cits viedoklis, bet tas tomēr ir dienvidos, kur tūristiem atrasties nav ieteicams. Mūsu viedoklis ir tieši tāds pats - Filipīnas ir brīnišķīga un apmeklēšanas vērta zeme, mums mazliet nepaveicās. Izdarīsim pareizos secinājumus un būsim drīz atpakaļ!
Pēdējā vakarā pirms mājupceļa tikāmies ar pašu Melno, kurš tajā rītā bija ielidojis no Cebu, ja nemaldos. Mūsu secinājumi no šīs tikšanās: 1) Melnais, kura blogu lasām jau no 16 gadu vecuma, tiešām eksistē; 2) viņš ir pie labas garīgās un fiziskās veselības 3) ir erudīts un interesants sarunu biedrs. Pavadījām ļoti jauku vakaru zivju tirgū, ēdām dažādas zivis un garneles, dzērām alu, daudz runājām par ceļošanu un piedzīvojumiem, pārrunājām nākamo braucienu plānus. Bija forši un interesanti, paldies Melnajam par kompāniju!
Mājupceļā ar vācu dokumentiem nekādu grūtību nebija, atlidojām kā plānots. Nu jau būsim tikuši pie jaunām pasēm, tiesībām un banku kartēm, nozagtā nauda gan pagalam. Katram no mums četriem ir sava apdrošināšanas sabiedrība, drīz varēsim salīdzināt rezultātus, ko noteikti nekautrēsimies publicēt!
Veiksmi visiem ceļotājiem!
|
| |
| |
| Striķis | Datums: Svētdiena, 12.03.2017, 20:28 | Ziņojums # 4 |
 Apakšpulkvedis
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 149
Reputācija: 6
Statuss: Offline
| Paldies par interesantu apraxtu. Labs,kas labi beidzas. Maz gan laiks jums bija, ko pabūt Filipīnās. Man pat mēnesis liekas STIPRI par maz, lai brauktu uz Āziju, jo pirmai mēnesis paiet kamēr saproti, ka esi ceļojumā un iemācies atslēgties no darba lietām. Pagājušo gadu, kad braucu atpakaļ pēc 49 dienām, tad lidmašīnā sēžot īsti pat nesapratu vai esmu tur bijis vai tikai nosapņojis. Diemžēl uz 3..4 mēnešiem nevaru atļauties. Vismaz pagaidām
Ziņojums rediģēts Striķis - Svētdiena, 12.03.2017, 20:32 |
| |
| |
| Melnais | Datums: Pirmdiena, 13.03.2017, 12:29 | Ziņojums # 5 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Paldies par interesanto un pamācošo ceļojumu atskaiti 
Quote Uldiz (  ) AirBaltic reiss no Rīgas uz Stokholmu bija ar jauno CS 300
kādi iespaidi un izjūtas lidojot ar jauno ļoteni?
Quote Uldiz ( ) Tas viss liecināja par vienu – šī nav tūristu vieta, par ko drīz arī pilnībā pārliecinājāmies.
Tā ir taisnība.... un tas nebūt nav slikti... 
Quote Uldiz ( ) Jā, un snorkelēšana, ko par 150 PHP var piepirkt pie tūres, ir laika un naudas izšķiešana,
Ļoti interesanti, kāpēc bija jāmaksā papildus 150 PHP? ....  ... es neko papildus nemaksāju. Bet tā ir taisnība, no snorkelēšanas tur vairs nav palicis it nekas. Kad biju pirmo reizi bija vienkārši super, tagad jutos krietni vīlies. Nezinu vai tās ir klimata, vai nu jau daudzo tūristu apmeklējuma rezultāts.
Quote Uldiz ( ) Mūsu brauciena biedriem no Zilo ezeru zemes bija gadījusies līdzi arī pašu dzītas kandžas pudele no mājām, drīz vien tā tika salieta glāzēs un piedāvāta vietējiem vīriem nomēģināšanai. Lai arī par viņu dzīves rūdījumu mums neradās mazākās šaubas, pēc pirmās kandžas glāzītes viņu sejas pauda tiešām neviltotu pārsteigumu un sajūsmu
hehehehehe......  ... lieliski ... 
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Melnais | Datums: Pirmdiena, 13.03.2017, 12:30 | Ziņojums # 6 |
|
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Quote Uldiz ( ) Nākamās minūtes mums nesa sekojošus pārsteigumus: 1) mana drauga drēbes, izrādās, ir izbērtas no kofera, kurā tās atradās; 2) pats koferis ir pazudis; 3) pazudis skapī iebūvētais seifs, kurā bija ieslēgtas mūsu pases, kredītkartes, skaidrās naudas rezerve, GoPro, drauga dators ar darbam būtisku informāciju... Ironiskā kārtā arī abu pārējo brauciena dalībnieku dokumenti, kartes un nauda bija mūsu seifā, jo viņu bungalo seifa nemaz nebija. Pirmie brīži neticības un šoka, kamēr līdz apziņai nonāk būtiskais - tas, kas bija seifā, ir neatgriezeniski zudis, un mēs vēl aizvien atrodamies Luzonas vidienē, tikai nu jau bez dokumentiem un bez naudas.
un  ..... ļoti nepatīkams moments, bet večiem, ka saglabāja optimismu un turpināja baudīt Filipīnas. Bija man vienā no lapas aptaujām jautājums: "Kur glabājiet naudu ceļojuma laikā?" .... mana atbilde bija 50% viesnīcas seifā, 50% līdz. Uzskatu to par drošāko variantu. Tā teikt nav labi visas olas turēt vienā cepurē ... papildus arī visu draugu olas vienā cepurē ... Šis nepatīkamais gadījums varētu būt brīdinājums arī pārējiem ceļotājiem, ka viesnīcas seifs nebūt nav tā drošākā vieta.
Quote Uldiz ( ) Nonācām pie vienīgā saprātīgā lēmuma - par spīti visiem kreņķiem un zaudējumiem, nokārt galvas nedrīkst! Līdz mājupceļam vēl atlicis vairāk par nedēļu, tādēļ priecāsimies par to, kas vēl aizvien ir pieejams un baudīšanas vērts - jūra, saule, laba kompānija, lēti ēdieni un dzērieni, neredzētas vietas, nesatikti cilvēki...
Quote Uldiz ( ) Jāteic, ka ĀM konsulārā departamenta darbinieki izcēlās ar patiesu atsaucību, augstu organizētību un profesionālu pieeju. Šeit īpašs un četrkāršs paldies padomniekam Valtam Vītumam no konsulārās palīdzības nodaļas!
Tas man ir liels pārsteigums, ka arī mūsu Ārlietu ministrija var būt noderīga vienkāršiem ceļotājiem. Tas ir labi un patīkami.
Quote Uldiz ( ) Mūsu secinājumi no šīs tikšanās: 1) Melnais, kura blogu lasām jau no 16 gadu vecuma, tiešām eksistē; 2) viņš ir pie labas garīgās un fiziskās veselības 3) ir erudīts un interesants sarunu biedrs
Quote Uldiz ( ) Mājupceļā ar vācu dokumentiem nekādu grūtību nebija
Es jau arī tā domāju, ka ar stiprajiem vācu papīriem problēmām nevajadzētu būt.
Quote Uldiz ( ) Katram no mums četriem ir sava apdrošināšanas sabiedrība, drīz varēsim salīdzināt rezultātus, ko noteikti nekautrēsimies publicēt!
hrehehehē... tas izskatās pēc draudiem, bet pareizi vien ir.... gaidīsim rezultātus.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
| |
| |
| Striķis | Datums: Pirmdiena, 13.03.2017, 15:10 | Ziņojums # 7 |
|
Apakšpulkvedis
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 149
Reputācija: 6
Statuss: Offline
| Quote Melnais ( ) "Kur glabājiet naudu ceļojuma laikā?" .... mana atbilde bija 50% viesnīcas seifā, 50% līdz.
Mans variants: daļa līdzi + daļa seifā + daļa noslēpta mantās, kuras izskatās nekam nevajadzīgas. Iespēja pazaudēt teorētiski tikai 1/3.
p.s. tagad lasot atcerējos sajūtas, kad man Kambodžā bankomāts norija karti, bet skaidrā bija palikuši pārdesmit $ - tagad smiekli nāk, bet tur pirmajā brīdī bija visai dīvaini, kamēr aizgāja līdz smadzenēm, ka man IR somā rezerves karte, ko pēdējā brīdī biju bankā izņēmis.
|
| |
| |
| leduszieds7 | Datums: Ceturtdiena, 16.03.2017, 16:11 | Ziņojums # 8 |
 Leitnants
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 60
Reputācija: 1
Statuss: Offline
| Nu jaa...man Filipīnas oktobrī...Izlasot šo...tā neomulīgi palika. 
Seifu aiznes...
Nu ko..es iepriekšējos ceļojumus labi iztiku ar "naudas jostu".BET...ne jau visur ar naudu uz vēdera staigās!Tiku pat smiltīs rakusi..Jo tādu extru kā seifs, tādās vietās kādas mīlu apmeklēt es, vienkārši nav! 
...to,ko esmu redzējusi, man nevar atņemt...
|
| |
| |
| Uldiz | Datums: Piektdiena, 17.03.2017, 21:48 | Ziņojums # 9 |
|
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 9
Reputācija: 1
Statuss: Offline
| Quote Melnais ( ) kādi iespaidi un izjūtas lidojot ar jauno ļoteni?
Nu, tukšā lidmašīnā vienmēr ir patīkamāk. Ja pie tam lido tukšā un jaunā lidmašīnā, dodoties ilgi gaidītā atvaļinājumā, sajūtas ir sevišķi labas! Klusa, vieta kājām pietiekami, wc stipri ērtākas kā vecajos bombardieros. Ir labi.
|
| |
| |
| Uldiz | Datums: Piektdiena, 17.03.2017, 21:51 | Ziņojums # 10 |
|
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 9
Reputācija: 1
Statuss: Offline
| Quote Melnais ( ) Ļoti interesanti, kāpēc bija jāmaksā papildus 150 PHP? .... ... es neko papildus nemaksāju. Bet tā ir taisnība, no snorkelēšanas tur vairs nav palicis it nekas. Kad biju pirmo reizi bija vienkārši super, tagad jutos krietni vīlies. Nezinu vai tās ir klimata, vai nu jau daudzo tūristu apmeklējuma rezultāts.
Precizēšu, tie 150 PHP bija par masku īri. Ja ir sava maska, nekas papildus nav jāmaksā. Bet pasākums nekāds - stiprs vējš, viļņi, masku izmēri neder, zem ūdens arī īsti nekā nav ko redzēt. Iesaku to stundu pavadīt kā savādāk.
|
| |
| |
| Uldiz | Datums: Piektdiena, 17.03.2017, 21:57 | Ziņojums # 11 |
|
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 9
Reputācija: 1
Statuss: Offline
| Quote leduszieds7 ( ) Nu jaa...man Filipīnas oktobrī...Izlasot šo...tā neomulīgi palika.
Seifu aiznes...
Nu ko..es iepriekšējos ceļojumus labi iztiku ar "naudas jostu".BET...ne jau visur ar naudu uz vēdera staigās!Tiku pat smiltīs rakusi..Jo tādu extru kā seifs, tādās vietās kādas mīlu apmeklēt es, vienkārši nav!
Kā jau rakstīju, mums, domājams, vienkārši nepaveicās. Pēc viena negadījuma nevar un nevajag neko vairāk secināt. Lai gan paši kaut ko turpmākajos braucienos laikam mainīsim. Domāju, mazāk skaidrā jātur seifā, un jābūt kādai rezerves kredītkartei, ko glabā atsevišķi. Neko vairāk laikam nevar nodrošināties, un sev līdzi uz tirgu, vakariņām un bāru tāpat neko daudz neņemsi...
|
| |
| |
|
