Kārtējais plezīrs Filipīnās
| |
Melnais | Datums: Pirmdiena, 11.06.2018, 12:18 | Ziņojums # 1 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Šī nebūs standarta atskaite par ceļojumu, jo šajā ceļojumā es pabiju tajās vietās par kurām jau esmu rakstījis daudz un plaši. Tās ir Bantayan sala, Olangapo un pāris dienas Angel city. Praktiski var teikt klasiska pludmales atpūta, bez jebkādām fiziskām slodzēm. Tīra pludmales baudīšana, palmas, mango un alus. No šī viedokļa praktiski viss bija ideāli. Tā kā centīšos šo atskaiti rakstīt maksimāli īsu. Šajā atskaitē, kā vēlējās ceļotājs Striķis, nobeigumā pastāstīšu par saviem novērojumiem kā ir izmanījušās Filipīnas par šo īso laiku kopš biju prom, un kā jau teicu ne uz to labāko pusi. IMHO
Mans ceļojums sākās 25.aprīlī. Lidojums ar aviokompāniju "Air Baltic" līdz Parīzei. Parīzē 3 stundu intervāls līdz nākošai ļotenei ar aviokompāniju "Air France" jau līdz Singapūrai.

Ar aviokompāniju "Air France" lidoju pirmo reizi, biju gaidījis labāku servisu. Tā ēdināšana un apkalpošana "Аэрофлот" līmenī, vienīgā atšķirība, ka dozētās devās varēja arī tikt pie konjaka un alus. Vispār tādas 100% pārliecības, ka izlidosim laikā nebija. Nepatīk man lidot ar šīm aviokompānijām, kā "Air France", "SAS" un "Lufthansa", nekad nevari būt pārliecināts ka nebūs kārtējā streika un izlidošana notiks atbilstoši grafikam. Streiko viņu tur vairākas reizes mēnesī. Man noveicās, šoreiz viss noritēja kā pa diedziņu un Singapūrā ieradāmies atbilstoši grafikam.
Lai tiktu uz nākamo reisu no Singapūras uz Cebu nācās šķjērsot robežu, jo aviokompānija "Cebu Pacific" lido no ceturtā termināla, kur nav tranzīta koridora. Par laimi Singapūrā robežas šķērsošana var teikt ir tikai formalitāte. Izlidošana uzreiz pēc pusnakts un nedaudz pēc pulksten 4 no rīta ļotene jau bija nosēdusies Cebu lidostā. Formāla robežkontrole un saņemu zīmogu pasē ar tiesībām uzturēties Filipīnās 30 dienas. Tik daudz šoreiz nebūs nepieciešamības, pietiks ar 3 nedēļām.
Pirmais darbs ir kupls dūms man tik mīļotajā karsti - mitrajā Āzijas gaisā. Tālāk jau tieku pie vietējās valūtas, kurss uz to brīdi bija ļoti patīkams, par 1 EUR saņēmu aptuveni 62 peso. Jūtami labāk kā iepriekšējā reizē, kad par 1 EUR deva vien 50 peso. Laiks doties meklēt taxi, lai brauktu līdz "Nord bus terminal". Kā jaunums Cebu lidostā ir tas, ka sācis kursēt no/uz lidostu arī sabiedriskais autobuss, brauciena cena ir tikai 25 peso. Man gan nesanāca izmantot šo transportu, jo pirmais reiss ir tikai 6:00. 
Tā izskatās šis autobuss. Bildēju jau vēlāk, kad lidoju no Cebu uz Manila.

Un te ir šī autobusa kustības saraksts:

Ar publisko autobusu līdz Hagnaya. Brauciens aizņem nedaudz vairāk par 4 stundām, ir iespēja pagulēt autobusā. Praktiski uzreiz arī prāmis uz Santa Fe. Uzreiz pēc pusdienas laika jau atrodos Bantayan salā.
Te nu sākas arī pirmie pārsteigumi. Tikko tiku nokāpis Santa Fe laivu terminālī klāt vietējais reketieris un prasa maksāt nodokli 30 peso apmērā. Tas ir jaunais ekoloģiskais Santa Fe nodoklis. Sīkums, bet tādas naudas slaukšanas krīt uz nerviem. Agrāk tādas reketieru pazīmes uz šīs salas nebija novērojamas. Nācās šķirties no 30 peso. Jutos nedaudz saguris pēc šī ilgā un grūtā ceļa, tāpēc ņēmu motobaiku par 20 peso, kurš mani nogādāja uz manu hoteli Santa Fe.
Hotelis "Sta. Fe Guest house" tika rezervēts izmantojot "booking.com" rezervācijas sistēmu. Par nakti šajā viesu mājā nācās šķirties no 1000 peso. Adekvāta cena par šīm naktsmītnēm. Liela istaba, virtuve ar gāzes plīti, airkondišens, ventilators, simbolisks WiFi, milzīga gulta, privātā poda māja ar dušu. Ārā liela veranda ar galdiņu un krēsliem. Līdz pludmalei 100 metri. Vārdu sakot cienīgi. Te nu arī pavadīju savu pirmo nedēļu Filipīnās. Bantayan sala ir kļuvusi par manu iemīļotāko atpūtas vietu Filipīnās, bet jūtu, ka korejiešu pieplūduma dēļ tas atkal var mainīties. Vienīgā cerība ir tā, ka tas ir saistībā ar Boracay slēgšanu. Tur slēgts, un tagad viņi brauc uz citām vietām, kur tagad pastiprināti tiek izjusts viņu spiediens. Bet ja godīgi, tad cerības ir mazas. Ja viņi ir atklājuši šo vietu, tad glābiņa no viņiem vairs nebūs. Viņi šeit ātri sačakarēs visu ko vien var sačakarēt. 
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
|
| |
Melnais | Datums: Otrdiena, 12.06.2018, 10:58 | Ziņojums # 2 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Tad nu iekārtojies es esmu un laiks ķerties klāt atpūtai. No mājām biju paņēmis līdzi mūsu pašu Latvijā ražoto miestiņu "Piebalgas" alus izskatā. Tas man sagādā neizsakāmu baudu, kaut kur tālu no dzimtenes, pamieloties ar mūsu pašu aliņu. Izņēmums nebija arī šī reize, tajā karstumā aizgāja rūkdams. Klusā cerībā, ka Dūklava kungs par viņa ražotā alus popularizēšanu Filipīnās uz Līgo svētkiem varbūt uzsauks pāris litrus putojošā miestiņa. 

Tālāk jau saprotama lieta nācās pāriet uz vietējo "San Miguel" alus tēju. Maijs Filipīnās ir arī mango sezona. Nekādi nevarēju šo iespēju neizmantot. Visu savu ceļojuma laiku mango bija manā ēdienkartē praktiski katru dienu. Kopā ar "Tanduay" rumu, alu, tāpat vien un sulas veidā. Kopumā uzņēmu krietnu devu šī superīgi saulainā, sulīgā un garšīgā augļa, ne par velti viņu dēvē par "tropu brīnumu". Paņēmu mangucīšus arī kā suvenīrus uz mājām, pamieloties mājās palicējiem.

Pārējā laikā tīra nedarīšana neko. No rīta mostos, pludmale, tad ap pusdienas laiku (pašā karstākajā laikā) atpakaļ uz mājiņu pārlaist karstumu un atkal uz pludmali. Vakarā uz miesta centru paēst vakariņas, un kādā no daudzajām vietām pamalkot aliņu. Tad gultiņā iekšā un atpūta līdz rītam, un tā nedēļas garumā. Vienīgā jaunā lieta ko priekš sevis atklāju bija hotelis "Ogtong Cave Resort", precīzāk sakot nevis pats hotelis, bet viņa piedāvātās iespējas. Te ir iespējams samaksājot 200 peso ieejas maksu izmantot viņu peldbaseinu, pludmali un pašu "Ogtong" alu. Par šādas iespējas pastāvēšanu zināju jau iepriekš, bet vienmēr likās nepamatoti maksāt 200 peso par pludmali. Bet darīt īsti nebija ko, tāpēc saņēmos un aizstaigāju līdz šai vietai. Samaksāju prasītos 200 peso un devos lūkot kas šeit ir apslēpts.
Te mēs varam redzēt kā izskatās peldbaseins, tas bija pats neinteresantākais no visiem piedāvājumiem. Nekā sevišķa, bet pietiekoši plašs. Bet kam man peldbaseins, ja blakus ir superīgas pludmales?!

Daudz interesantāks bija "Ogtong" alas apmeklējums. Sākumā biju domājis, ka tā ala būs tāda neliela bedrīte ar dubļainu ūdeni. Realitāte izrādījās savādāka. Ala pietiekoši plaša ar dzidru, vēsu ūdeni. Vienā vārdā sakot bija labi un interesanti.
Neliels video ieskatam:
Bildīte dziļāk alā:
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
|
| |
Melnais | Datums: Otrdiena, 12.06.2018, 12:17 | Ziņojums # 3 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Pludmale šajā hoteļa teritorijā tik tiešām ir excelenta. Baltas smiltiņas, tīra un sakopta pludmale. Ir galdiņi un soliņi kur var sarīkot kādu pikniku. Pludmale bija labākā lieta no visa hoteļa piedāvājuma. Patika.


Tad vēl pāris vārdu kā es aplauzos ar manu sapņu bāru "Blue Ice". Kā jau iepriekš tiku rakstījis, tad manās atmiņās barčiks "Blue Ice" bija palicis kā izcila vieta, kur var paēst izcilas vakariņas. Ēdienu izvēle šeit bija milzīga, porcijas sātīgas, lielas un ļoti garšīgas. Cenas bija ļoti pieņemamas. Iepriekšējo reizi kad viesojos šis barčiks bija slēgts. Tad nu tagad redzot ka barčiks ir atvērts, līksmās noskaņās pa taisno devos uz turieni. Pirmā vilšanās jau bija ieraugot ēdienkarti. No milzīgās izvēles nekas vairs nebija palicis…. un cenas noteikti vairs nevarēja nosaukt par demokrātiskām. Bet jau jau biju atnācis, tad pasūtījumu veicu. Kā vēlāk izrādījās tā nebija laba doma. Ēdienu nevarēja nosaukt par excelentu. Kā izrādījās, tad ir mainījies saimnieks barčikam. Tas bija noticis tieši manā iepriekšējā viesošanās laikā, kad barčiks bija slēgts. Jaunais menedžments izrādījās krietni vājāks par oriģinālo. Žēl gan… . Viss labais agri vai vēlu beidzas, ehhhhhhh.
Pārējos vakarus vakariņas baudīju pie franču pāra, gatavoja viņi superīgas ribiņas.

Tā arī tika nobumbulētas šī nedēļa manā mīļajā Bantayan salā. Laiks posties atpakaļ uz Cebu, kur mani gaida ļotene uz Manilu. Ierastais ceļš atpakaļ vispirms ar prāmi, tad autobuss. Manilā ielidoju pirms 6:00, lidostas 3 terminālī. Tālāk jau iemīta un labi zināma taciņa ar „Airport Loop Bus” par 20 peso līdz Taft avēnijai. Pāris simtu metri kājām un esmu "Victory Liner" bus terminālī. Praktiski uzreiz arī ir autobuss uz Olangapo. Būs iespēja kādas četras stundas pasnaust autobusā. Tā arī notika, praktiski pamodos kad autobuss lēni ieripoja Olangapo autobusu terminālī.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
|
| |
Striķis | Datums: Otrdiena, 12.06.2018, 22:55 | Ziņojums # 4 |
 Apakšpulkvedis
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 149
Reputācija: 6
Statuss: Offline
| Quote Melnais (  ) Paņēmu mangucīšus arī kā suvenīrus uz mājām, pamieloties mājās palicējiem.
Tas laikam ir labākais, ko var atvest no turienes! Aš siekalas saskrēja... Paldies ar aprakstu!
|
|
| |
Melnais | Datums: Ceturtdiena, 14.06.2018, 12:25 | Ziņojums # 5 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Quote Striķis (  ) Tas laikam ir labākais, ko var atvest no turienes!
Jāpiekrīt! Bez mangucīšiem vēl kā suvenīru atvedu arī 1 litru "Tanduay" ruma skaistā kartona kastītē. Tie arī bija visi suvenīri ko atvedu no Filipīnām.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
|
| |
Melnais | Datums: Ceturtdiena, 14.06.2018, 12:27 | Ziņojums # 6 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Tālāk no Olangapo autobusu termināla jau ar jeepney pa 12 peso tieku līdz Baloy beach. Te nācās saskarties ar problēmu atrast naktsmītnes. Šeit norisinājās kaut kāds vietēja mēroga pasākums, milzum daudz cilvēku, visi krogi pilni un viesnīcās brīvu vietu nav. Palikuši tikai nepamatoti dārgās istabas. Finālā uz vienu nakti atradu mazu istabiņu par 1300 par nakti hotelī "The Lagoon Resort". Nākamajā rītā, lielās tautas masas devās prom un atradu sev pieņemamu istabu par 900 peso par nakti ar virtuvi un airkondišenu. Tā arī pavadīju šeit praktiski visu laiku. Vakariņas praktiski vienmēr gāju ēst uz man jau labi zināmo "Johan's Beach and Dive Resort". Ja naktsmītnes šajā hotelī nav tās labākās, tad virtuve ir tiešām ekskluzīva. Izvēle ir fantastiska un cenu stabilitāte apskaužama. Cenas nav mainījušās kopš mana pirmā apmeklējuma, kas bija ļoti daudzus gadus iepriekš. Arī alus cenas šeit ir pašas lētākās, pudelīte "San Miguel" šeit maksā tikai 40 peso. Visos citos barčikos cenas sākās no 50 peso un uz augšu.

Vēl man nenormāli patīk ka barčiks atrodas tieši pludmalē. Var mierīgi sēdēt pie galdiņa, niekoties ar aliņu un kad paliek pārāk karsts doties tieši uz jūriņu. Atsvaidzināties un doties atpakaļ, un tā neskaitāmas reizes dienā, pēc vēlēšanās.


Tā arī pavadīju visu šo laiku nedarot neko. Biju izbraucis uz 2 dienām nedaudz tālāk uz ziemeļu pusi, palūkoties kādas tur ir pludmales un atpūtas iespējas. Uzreiz varu pateikt, ka nav nekā interesanta. Pludmales akmeņainas un maz iespēju sameklēt adekvātas naktsmītnes. Ar 2 dienām man pietika, atgriezos atpakaļ Baloy beach. Tā arī pienāca brīdis doties uz Angeles city. Šim pasākumam biju atvēlējis manas pēdējās 3 dienas Filipīnās.
Savu hoteli Baloy beach pametu jau ap 9:00, ar jeepney līdz Olangapo un tālāk jau uz autobusu no Olangapo uz Angeles city. Ir labas izmaiņas šī autobusa maršrutā. Agrāk galapunkts šim autobusam bija "Dau Bus Terminal". No šī termināla vēl kādi 2 km jākāto līdz Angeles city, tad tagad galapunkts ir Clark starptautiskā lidosta. Ļoti ērti, tas nozīmē, ja vēlamies doties uz Olangapo, tad ja ir iespēja pērkam labāk lidmašīnu biļetes uz Clark lidostu, nevis Manilu. Būs krietni ērtāk un ātrāk. Autobuss pa ceļam uz lidostu iet garām milzīgajam supermārketam "SM City Clark", tur es arī izkāpu. Atliek tikai pāriet pāri ceļam un esi Angeles city. Ļoti ērti.
Devos uz jau man zināmo "Perimeter hotel", tur arī uzturējos pēdējās 3 naktis Filipīnās.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
|
| |
Melnais | Datums: Ceturtdiena, 14.06.2018, 13:46 | Ziņojums # 7 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Plānos bija 2 vakarus pavadīt Angeles city Go Go bāros, pirms izlidošanas uz mājām, bet mani gaidīja milzīgs aplauziens. Diena, kad ierados Angeles city, bija barangai vēlēšanu diena. Atbilstoši likumam vienu dienu pirms un vēlēšanu dienā tiek izsludināts "sausais" likums. Tas attiecas uz visām vietām, veikaliem, bāriem, ēstuvēm un cita veida izklaides vietām.

Tad nu nekas cits neatlika kā doties uz kādu no vēlēšanu iecirkņiem un pavērot vēlēšanu norisi. Vēlēšanās piedalās daudz cilvēku, šajā ziņā filipīnieši ir ļoti aktīvi. Aģitācija ir atļauta arī vēlēšanu dienā un viņa aktīvi notiek tieši pirms ieejas vēlēšanu iecirknī. Kamēr devos šai vietai garām man tika sadotas pilnas saujas ar kandidātu sarakstiem.

Tālāk jau ieejot vēlēšanu iecirknī aģitācija ir pārtraukta. Vairākos stāvos ir izvietoti vēlēšanu iecirkņi, kur atbilstoši dzīves vietai notiek vēlētāju reģistrācija un balsošana.

Visur var redzēt bruņotus policistus un armijas pārstāvjus. Tā arī pavēroju kādu brīdi šo izrādi un devos atpakaļ, neizturams karstums tur valdīja. Gribējās ātrāk atpakaļ uz sava hoteļa vēso istabu. Iespaids par vēlēšanu procesu Filipīnās man tagad ir, un ir arī sapratne, ka vēlēšanu dienās nav vērts doties uz Angeles city (te varam likt jebkuru vietu) Go Go bāriem. Tie vienkārši ir slēgti, jo kurš sakarīgs cilvēks ies uz bāru dzert Coca Cola vai Pepsi. Šī diena tika pavadīta bez alus, gulēt gāju laicīgi gatavojoties rītdienas pēdējai izklaides dienai Filipīnās.
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
|
| |
Melnais | Datums: Ceturtdiena, 14.06.2018, 15:18 | Ziņojums # 8 |
 Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2297
Statuss: Offline
| Daži no bāru īpašniekiem šīs 2 brīvdienas izmantoja lietderīgi, veicot nelielus kosmētiskus remontus barčikos. Izņēmums nebija arī mana hoteļa un Go Go bāra īpašnieks. Kā varat redzēt bildē, tad otrā stāvā ir hotelis, bet pirmajā atrodas divi Go Go bāri, kuros notiek kosmētiskais remonts no ārpuses. Sanāca aprunāties ar īpašnieku….. un tā lēnām esmu pienācis pie galvenā kāpēc es rakstu šo atskaiti. Kā vēlējās ceļotājs Strīķis pastāstīšu par izmaiņām, kas pēdējā laikā notiek Filipīnās. Kā jau teicu Filipīnas strauji mainās un manuprāt ne uz to labāko pusi. Tad nu izklāstīšu bāra īpašnieka viedokli, tas ir tas ko stāstīja viņš man, un man nav iemesla viņam neticēt. Un par daudzām lietām es domāju līdzīgi kā viņš, pat neatrodoties Filipīnās.
Kopš pie varas atrodas prezidents R.Duterte biznesa klimats ir krietni pasliktinājies. Kad prezidents atļāva likumīgi slepkavot kam vien ienāk prātā savus līdzpilsoņus bez tiesas, iedeva policijas rokās neierobežotu varu, korupcija ir sasniegusi neiedomājamus apgriezienus. Korupcija šajā valstī ir bijusi vienmēr, arī pirms R.Dutertes, bet tad bija skaidrs ar ko runāt un kam maksāt. Bija sava sistēma. Ja agrāk bāra īpašnieki maksāja kukuļus vienam cilvēkam, tad tagad katrs mazākais "gariņš" - policists, ugunsdzēsējs un citi personāži kuriem valsts ir devusi rokās varu ir sajuties liels un dižens. Katrs nāk un prasa savu daļu no kopējās "tortes". Tas viss notiek bez jebkādas sistēmas un kārtības. Kukuļu apmērs ir dubultojies. Nekādi jauni biznesa projekti no amerikāņu, austrāliešu un eiropiešu puses šeit vairs netiek atklāti. Pārsvarā viss veras ciet, tā vietā visu biznesu pārpērk korejieši, kuri jūtas kā "zivis ūdenī" šajā korupcijas pasaulē. Tie kas vēl ir saglabājuši biznesu nekādus kapitālieguldījumus vairs neiegulda, tikai tik daudz, lai bizness galīgi neapstātos. Kā stāstīja īpašnieks, tad trakākais jau ir tas, ka nav nekādas skaidrības par nākotni. Populists R.Duterte vienu dienu runā vienu, bet pēc brīža diametrāli pretējas lietas. Pašā sākumā R.Duterte vēlējās izspiest visu amerikāņu biznesu no valsts, tā vietā dodot lielas preferences ķīniešiem un korejiešiem. Brīdī, kad sākās kaujas par Marawi, un vēl nedaudz vēlāk, kad ar Ķīnu ir nonākts gandrīz līdz karastāvoklim, par strīdīgajām teritorijām Dienvidķīnas jūrā, viņam ir nākusi apskaidrība, ka bez ASV atbalsta viņam šīs cīņas neuzvarēt. Nu atkal viņš runā pavisam savādāk. Bet nav jau nekādas pārliecības par to ko viņš runās un darīs rīt vai parīt. Ja runa ir par cīņu ar narkotiku tirdzniecību, tad nekas nav mainījies. Katrs var nopirkt to ko vēlas, tikai cenas ir dubultojušās. Viss tas drīzāk izskatās pēc tirgus pārdales par labu patreiz valdošam grupējuma. Nerunājot nemaz par to, ka visi tie kukuļu pieprasītāji tā arī caur "puķēm" saka, ka ja nemaksāsi, tad var nolaist no "kātiem" cīņas ar narkotikām aizsegā. Pats īpašnieks vēl ir gatavs kādu brīdi nogaidīt, bet ja nekas nemainīsies, tad pārdos savu biznesu kādam korejietim un dosies atpakaļ uz Austrāliju.
Tādas lūk skumjas ziņas, un par viņa vārdu patiesumu es pārliecinājos jau nākamajā dienā, kad pēc divu dienu atpūtas atvērās visi bāri. Sāku savu apgaitu ar manis iecienīto "Brass Knob" kur esmu pavadījis un kolosāli atpūties gana daudz laika. To ko es tur ieraudzīju bija pilnīgas šausmas, bārā dejo paveci meičuki ar milzīgiem vēderiem, lielākai daļai milzīgas strijas uz vēderiem. Klusais ārprāts, tad jau labāk es alu dzeru hoteļa istabā vienatnē, nekā skatos uz šādiem dejojošiem meičukiem. Kādreiz šeit dancoja vieni no glītākiem, seksīgākajiem meičukiem visā Angeles city. Iemesls tieši tas par ko man minēja mans sarunu biedrs, neviens vairs nevēlas ieguldīt naudu. Labākajā gadījumā nogaida, kas būs tālāk. Tālāk aizbraucu līdz Perimeter street galam un sāku apgaitu no tā gala. Praktiski visi bāri tajā pusē tagad ir korejiešu īpašums. Atbilstoši korejiešu mentalitātei tur tagad ir karaoke bāri, vai bāri ar nesaprotamu koncepciju. Cenas šajos bāros arī ir krietni augstākas. Man tā viņu mentalitāte nav saprotama. Otra galējība ir glamūrīgie barčiki uz Fields avēnijas. Man tas viss glamūrs nav interesants un pat pretīgs. Tagad ir palikuši pavisam maz normāli eiropiešu mazie, jaukie bāri, kuros vienmēr jūties kā gaidīts un sens draugs. Vēl jau dažas šādas brīvības saliņas ir saglabājušās. Jautājums cik ilgi?!
Turpinot tēmu par korejiešu invāziju un sliktajām izmaiņām Filipīnās vēlos atgriezties Bantayan saliņā. Braucu ar jaukām domām paņemt lielo "San Miguel" aliņu un klāt pārīti lielus grilētus krabīšus. Alus bija brīvi pieejams, bet krabīši jau dzīvoja "kosmosā" cenu ziņā. Agrāk pārītis grilētu krabju maksāja 60 peso. Tagad tāda porcija tiek pārdota par 500 peso korejiešu ēstuvēs. Citur par sakarīgām cenām Santa Fe vairs krabjus neatradīsiet. Iemesls ir korejieši, kuri organizējuši visu krabju uzpirkšanu no vietējiem zvejniekiem. Mafija. Nu dikti gribējās krabīšus, sameklēju vienā vietā pārdevēju, kurš bija ar mieru pārdot man 1kg par 300 peso. Es jau gandrīz nopirku tos krabjus, bet kad viņš papildus paprasīja 50 peso par nogrilēšanu, tad mans mērs bija pilns. Atteicos no šī pirkuma. Lai kā es vēlējos, veselais saprāts manī uzvarēja. Bet visā visumā skumji. 
Tās ir manas pārdomas par to kā Filipīnas strauji mainās. Un ne uz to labāko pusi. IMHO Citiem varbūt ir savādāks viedoklis par šo visu.
Tā arī pienāca laiks lidot mājup. Brauciens uz Clark lidostu, no kuras aviokompānija "Cebu Pacfic" mani nogādāja atpakaļ uz Singapūru. Tad jau atkal "Air France" uz Parīzi, un "Air Baltic" uz Rīgu. Šis ceļojums ir noslēdzies. Mājās uzturēšanās aptuveni 10 stundas un jau kopā ar Melno Princesi jālido tālāk uz Ukrainu.
[END]
Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
|
|
| |
|