Un šis ir pats sers Raflzs, 1918.gadā viņš šeit izveidoja angļu koloniju, atpirka no vietējiem ķēniņiem zemi un tīri labi saimniekoja, tik labi, ka Singapūra 60ajos gados piecakarēja Malaiziju un izveidoja savu valsti ar 4.000.000 iedzīvotāju. Vietējie uzskata, ka par savu labklājību viņiem ir jāpateicas Raflzam un sastutēja vairākus pieminekļus viņam

Šeit pirmo reizi saskārāmies ar segtām un kondicionētām ielām, šī ir iela uz Clarki Quay un pie tam Ingūna stāv uz strūklakas, ap pusdienas laiku tās iedarbina, bet vakarā šeit te iet pavisam skaļi. Vēlāk segtas ielas sastapām arī citur, City Hall un Bugis rajonos

No Clarki ar taksometru aizbraucām līdz panorāmas ritenim, Singapore Flyer, riteņa diametrs 165m un apli veic 30 minūtēs. Nopirkām biļeti, 35s$, sameklējām ieeju. Ja kas, nepieradušam pie Malaizijas izklaides industrijas jaukumiem, tas nav viegli, ieejas un izejas maskējas veikalos un aiz foto stendiem! Nekādas steigas, kaut ko nopērc, nofotografējies pie plakāta vai kabīnes maketa un tikai tad dodies in vai out. Riteņa kabīne lielāka par vienu otru mūsu mitekli! Skatījām kuģus reidā un sakārtoto pilsētu no augšas

video ( http://video.google.com/videoplay?docid=-4139614585776229396# ).

ja kas, tur īsu brīdi ir redzami Marina Bay Sands pamati

ēstuve ( http://www.youtube.com/watch?v=DCugFeT3GxE ).

China Town izmēģinājām ķīnas masāžu, salonā 38S$ 70minūtes, pēc tam staigājām zilumos. Piedāvāja arī ausu tīrīšanu ar degošām trubiņām, sabīstījos. Apēdām satay un atradām vietu kur var nobaudīt durianu! Baigi labs bija, garšoja pēc ceptiem sīpoliem ar putukrējumu!

3.novembris, pirmdiena. 8.30 sēdējām taksī un traucāmies uz Singapore ZOO, ieeja 16s$, jo pēc stundas bijām ieplānojuši pabrokastot ar orangutaniem. Tur ir tāda fīča, tu sēdi pie galdiņiem, šie uz kokiem, bet klāt pie mērkaķiem nelaiž, gan jau kādam reiz pirksts nokosts ticis.. un vispār viņi smi..aržo nelabi!

ZOO uz pieci ar plusu! Sakopts, kā jau viss Singapūrā, plašumi lieli, zaļš kā jau tropos, starp lauvām un skatītājiem ir tikai grāvis ar ūdeni un dzīvžogs. Pabarojām lidojošās lapsas, bailīgi, šiem augļēdājiem ir zobi kā haizivīm. Redzējām Proboscis(degunmērkaķi) ar lielu, gaļīgu degunu un vienmēr stāvošu krāniņu.Satikām arī savus draugus lemurus, man ar viņiem ir tuvas attiecības, šoreiz bija vēl tuvākas, strīpas pazuda tikai pēc nedēļas!

video ( http://www.youtube.com/watch?v=2FbFsqf1hyc ).

Tālāk braucām uz Sentosas salu ar gaisa tramvaju no Mount Faber, pirmā stacija kalnā(otrā ir Vivo Sity). Atkal bija interesants pasākums par tēmu ‘sameklē ieeju’. Nopirkām biļetes glass cabin, 20s$ viena, parastā 13,90. Kārtējā tūristu obje..ka, stikliņš mazins,mazins un pie tam vēl krietni saskrāpēts! Šeit kaut ko intensīvi būvē, pēc gadiem trim salu nevarēs pazīt. Izdzērām divus džinus, apskatījāmies kas apkārt, smuki, bet karsti. Transports salā par brīvu, kursē busiņi, ar vecu krēslinieku nobraucām uz pludmali. Nu tā, ja ņem vērā, ka tas ir blakus vienai no lielākajām ostām pasaulē, var iztikt, bet Vecāķi labāki. Aizstaigājām līdz Sentosas Merlionam, var noskatīties filmu un palūrēt salu no augšas, 8s$. Uz Song of Sea nepalikām, saka, ka labs pasākums, bet gribējās traukties uz priekšu. Ar viensliežu vilcienu pārbraucām atpakaļ uz Singapūru, Vivo Sity trešo stāvu. Ja kas, par vilcienu nebija jāmaksā

video ( http://www.youtube.com/watch?v=5JhAV1hyEbo ).

Nākošais solis bija izmēģināt īsto Singapūras metro! Nopirkām biļetes automātā, nomainījām divas metro līnijas, atdevām automātam izlietotās biļetes pret 2s$. Izkāpām City Hall stacijā, trešais pazemes stāvs, ar eskalatoru uz otro, tur sākas ēstuves dažnedažādas, tālāk uzrodas veikaliņi, ik pa brīdim zīmes exit kuras norāda liftus uz debesskrāpjiem vai kāpnes uz ielu. Kāpnes neviens nelieto, tādēļ taču ir eskalatori. Pēc vakariņām apēdu otro durianu,nu jau garšoja pavisam labi! Pastaigājām pa pilsētu. Skaisti! Nesmird pēc izplūdes gāzēm, cilvēku nav, visi ņemas pa pazemi un lielveikaliem. Ja kas, īsts singapūrietis ir baltāks par eiropieti, ģērbies melnās biksēs, baltā kreklā ar kaklasaiti un nestaigā pa ielu

15.novembris sestdiena. Ielidojām no Langkawi. Laika diezgan, aizpildījām imigrācijas veidlapu un ceļš uz pilsētu vaļā, gribējās saēsties susus tā pa krietnam un pārbaudīt, vai lielā strūklaka ir salabota. Uz Sity Hall var tikt ar vienu pārsēšanos, automātā nopirkām biļetes, pašausminājāmies par sodiem un pēc pavisam neilga laika bijām pazemes pilsētā. Izēdām deviņus trauciņus ar susiem un ļoti apmierināti gājām meklēt strūklaku. Strūklaka burbuļoja uz nebēdu! Diemžēl nepalikām līdz vakaram, kad šo ieslēdz uz pilnu jaudu, bet tas ir uz atgriešanos!

4.novembris, otrdiena
Izlidojām 8.45 ar Singapore Airlines, 210$. Skaista un jauna lidmašīna, vēl skaistākas pavadones, lidojums ilga tikai 45.minūtes, bet mūs paspēja pabarot un padzirdīt
Kuala Lumpura. Ielidojām 9.30
10.30 bijām taksometrā(70km 20$) un 11.30 stāvējām pie Renaissance recepcijas metenītes kura, nepārtraukti šņaukājoties, paziņoja, ka mūsu rezervācija esot anulēta trīs dienas atpakaļ, bet mums labvēlīgi tika piedāvāta iespēja te apmesties, protams, samaksājot. Sāku protestēt un vicināt rezervācija izdrukas, vēl drusku parakājoties datorā uzvārdi tika atrasti, šņaukājošā meitene pat neatvainojās! Šokolādi nedevu! Ievācāmies 24 stāva istabā, krāšņa, bet vai tad tas ir pasaulē galvenais! Hotelim divi spārni, dzīvojām West Wing ar neskatu uz torņiem

Izmētājām mantas un devāmies meklēt ēstuvi. Pāris minūtes no viesnīcas tāda atradās pretī slavenajiem torņiem, 99% vietējo, kādi 100galdi un plati smaidi no pavāriem(iekūlāmies virtuvē nevis gaidījām kad apkalpos). Vēsināja lielo platību ar auksta ūdenstvaika strūklām, nav karsti un ir skatāmi. Ēdienkartē atradu kaut kādas nūdeles un lūdzu klāt vistu. Atnesa divas porcijas nūdeles ar vistu plus vēl divus lielus gabalus putna. Bija par daudz, bet dikti garšīgi, apēdām visu uzdzerot divas ābolu sulas, šķīrāmies no 39rym(5.85Ls)

NZ kafužņiks ( http://www.youtube.com/watch?v=-AwesOsK2IM ).

Suria KLLC(lielveikals zem torņiem) nopirkām schweppes lai savienotu ar Bombay (63rym-viens litrs, lidostā pirkts) un devāmies uz mitekli. Izejot no veikala nogriezāmies pa taisnāko ceļu, pēc pāris ceļa noprasīšanām atlikām pašdarbību un ar taxi nokļuvām viesnīcā lai papūstos,jo laiks arī sāka maitāties un mēs bez lietussargiem

Vakarā aizgājām uz Petronas Tower. KLCC paēdām susus(sake maki 6gab. – 0,30Ls, nigiri susi viens gab. – 0,15Ls, ar ikriem 0,30Ls, alus gan dārgs, 2Ls glāze) interesantā restorānā, pie katra galdiņa monitors ar ēdienkarti, vari lēnā garā saklikšķināt pasūtījumu un pa to laiku uzēst no slīdošās lentes

Katru vakaru gājām arī uz parku pie torņiem, skaistas strūklakas, klusināta mūzika, kāda glāze džina..

parks ( http://www.youtube.com/watch?v=p0SJSCNmNU4 ).

Pa dienu, pie torņiem, klejo viltus budistu mūki, no mugurpuses pieiet un neļaujot attapties sniedz kaut kādu maziņu nozīmīti un lūdz parakstīties grāmatā. Tad aiz paraksta jāieraksta summa kuru vēlies ziedot klosterim un protama lieta, ka arī tā summa jādod. Ja darījums neizdodas viltus mūks pazūd kā zemē iekritis!

Sastrēgumos nosēdējām 45 minūtes, galīgi traka satiksme! Uzkāpām pa 272 pakāpieniem, sekliem un netīriem, safilmējām mērkaķus. Tie tur jutās kā mājās, kāvās un blusojās tūristiem nepievēršot uzmanību

mērkaķi ( http://www.youtube.com/watch?v=JPtjLf5uhds ).

Vēl interesanti bija kafejnīcā. Tā kā biju izslāpis ne tikai pēc kultūras, iegāju ēstuvē un palūdzu lai atnes alu, induss noprasīja cik, atteicu, ka divus, bet gribu šos redzēt, izlikti nebija, baidījos ka kaut ko neiesmērē. No problem, tā šis un kaut kur aiztek. Pēc minūtes nes ko avīzē ietītu, paplēš stūrīti, rāda alus bunžu un met šaudīgus skatienus apkārt. Atteicos, labāk tālāk no grēka, ja jau nav atļauts tad nav ko riskēt, iesēdinās vēl par svētvietas zaimošanu! Vēl pārsteidza tas, ka filmās skatītais perfektais punkts indusu pierēs dabā izrādās pavirši ar pirkstu uzķellēta pika!
Uz Indiju nebraukšu! Var jau būt, ka sirdī indusi ir labi cilvēki, bet nevaru pierast pie viņu skatieniem! Tādi glūnīgi, šaudīgi! Tevi neredzošs, izvalbīts acu skatiens ir tiem kuri kaut ko sapīpējušies vai saostījušies! Vēl ir vainīgie skatieni, mūsu taksometra šoferim tāds bija, tā vien šķita, ievedīs kaut kādā nomalē un atvainojoties aplaupīs!

No Batu aizbraucām uz Putnu dārzu, putni lidinās gar ausīm, papagailis saka Hello, pāvu tur vairāk kā pie mums zvirbuļu, liela un zaļa teritorija, upītes, dīķi, ūdenskritumi. Var apskatīt putnus, musulmaņus un sarkanus bālģīmjus. Viss jau ir labi ja tikai vari paciest karstumu!

Uz viesnīcu aizbraucām bez sastrēgumiem. Paēdām, atvēsinājāmies un ar monorail(2,6myr) aizbraucām uz China Town. Liels tirgus ielai pa vidu, pat ne tirgus, bet standartūristpreču pārdošanas vieta, tālāk netīrība un nabadzība. Pirmo reizi ieraudzījām piedzērušos vietējos, pēc sejām varēja redzēt, ka dzeršana viņiem ir pamatnodarbošanās!! Tur var lēti pamasēties, it sevišķi pa dienu, lielas atlaides. Vakarā atkal paēdām susus KLCC un nopirkām schwepus džinam, dezinfekcijai

monorails ( http://www.youtube.com/watch?v=KU9mTrsDJOk ).

6.novembris, ceturtdiena. Līdz pusdienām izmēģinājām baseina jaukumus. Baseins ceturtajā stāvā, dvieļi par brīvu, cilvēku nav, blakus tenisa korts
un tad dienas kārtībā nonāca Bukit Bintang, veikalu un ēstuvju rajons. Ingūna nopirka kurpes par 30Myr, vecās grauza kājas(starp citu, viņas saplīsa pēc divām dienām Langkawi). Izstaigājām, padzērām, paēdām, arī durianu garšīgo(ja kas, vēl pēc sešām stundām atraugas gāž no kājām blakus esošo).

Vienā ēstuvē pasūtījām zaļo tēju, atnesa tēju, atnesa karotītes, bet cukuru nē. Gāju prasīt, viens nesaprata, pienāca otrs un priecīgi pamāja, ka viss būs, lai eju pie galdiņa. Pēc brīža nes, mazā plastmasas trauciņā vienai tasītei! Laikam bija jāprasa divus cukurus

7.novembrī pametām KL un ar Malaysia Airlines, 80$, devāmies "dārzeņu'' atpūtā uz Langkawi!

Pievienots (20.08.2010, 21:11)
---------------------------------------------
Melnais
šīs ir vecas un nepilnīgas piezīmes, par Filipīnām būs sīkāk un piedzīvojumu arī kudīīīš vairāk
a par viesnīcu - laikam palaidu garām, ka ir jāpārapstiprina

7.novembris, piektdiena Kuala-Lumpura/Langkawi/Pantai Tengah/Frangipani Resort & Spa
8-45 pēc mums atbrauca mašīnīte un pēc nepilnas stundas bijām lidostā(70km). Malaizieši brauc noteikumus sevišķi neievērojot, pie zīmes 90 brauc uz 130km/h. Izlidojām 11-05, nosēdāmies 12-05. Ātri saņēmām bagāžu, starp citu, visās pārsēšanās vietās ar bagāžu problēmu nebija, gaidījām ne vairāk kā piecas minūtes, nopirku Bombay(68Myr). Magnolijā, tā tulkojas viesnīcas nosaukums, bijām 13.00

Gaidījām mitekli veselu stundu. Pa to laiku pacienāju recepcijas meitenītes ar šokolādi un apskatījos kas apkārt darās
Mums tika skaists pludmales bungalo ar dušu mazu dārziņu zem klajas debess Twin Seaview Room, ar tonētiem loga stikliem un durvīm, no ārpuses neko nevar redzēt, bet otrajā dienā atklāju, ka tumsā var gan un pie tam skaidri

Iekārtojāmies un devāmies uzkost. Viesnīcā arī protams varēja, bet pēc pieredzes zinājām, ka cena pārsniegs reālo 2-5 reizes. Skārdene ar toniku veikalā 1.25myr, viesnīcā 6.60myr. Pirmie iespaidi lika nedaudz sasprindzināties! Nepabeigti, ar zāli aizauguši celiņi, būvgruži vis apkārt, uz trotuāra govju pļekas

un galvenais, nav cilvēku, tukšas ielas un restorāni
Tikai nākošajā dienā apjautām kas par lietu, bija piektdiena un dienas vidus, četri pēcpusdienā! Piektdienas, taču ir musulmaņu lielās lūgšanās dienas, tādēl arī viss bija slēgts un tāds klusums apkārt! Paēdām arābu restorānā rīsus un nūdeles ar piedevām, alus tādos iestādījumos netiek tirgots, tādēļ pusdienas noritēja pa sauso. Blakus ieturējās arābu pāris, sieva visa melnā, tikai sajas ovāls atsegts un divi ūdenspīpes pīpmaņi. Izstaigājām pāris veikalu un arī tur neko daudz cilvēku nesastapām, satiku tikai litrīgo Bombaju par 45myr(7Ls). Problēmas radās ar toniku, atrastais bija ar krietnu joda piegaršu, bija jāiztiek ar krājumiem no KL.
Atpakaļceļā uz viesnīcu iegriezāmies Red Tomato,nosaukums uzpeldināja patīkamas atmiņas no Puketas Red Onion! Interjers nu galīgi nevisai labs, bet skatoties uz ēdāju blīvumu uzprasījās secinājums, ka te vajag būt labi diezgan! Ķīnas virtuve, Tiger alus, Ingūna pasūtīja augļus, bet es nevarēju noturēties pret pankūku ar banāniem, dikti jau meistarīgi cepējs darbojās! Ja par augļiem, ļoti garšīgi mazie banāniņi un ir ēdama papaija, kuru Puketā izbrāķējām.

Esam pie pašas jūras, atstatus no basena ar guļamkrēslu rindām, te ir tikai pieci dubultkrēsli ar galdiņiem, līdz pusdienām bija aizņemti divi, pēc pusdienas palikām vieni. Mūsu teritorijā peldējāmies tikai mēs un tālumā pa kādai laivai
sajūta, ka esam vieni šajā stūrītī

drusku par int un ext ( http://www.youtube.com/watch?v=pmq7_TVkKVY ).

Paēdām ķīniešu restorānā Fat Mum Seafud, rīsi ar dārzeņiem un vistu divas porcijas, Fragrant Tomatos Chiken un Dny Chilli Chiken, bija garšīgi

Tālāk ar taksi braucām uz galvaspilsētu Kuah apskatīt Ērgļu parku

un iepirkties. Salīgu ar šoferi par cenu, jo šamiem taksometriem nav skaitītāju, 60Myr tur atpakaļ, parku, divus veikalus un gaidīšanu. Visu paveicāmi trīs stundās. Nopirkām garšīgus tonikus par 1,25Myr un vīna pudeli, man šortus un zembikses
Ingūnai vietējā griezuma kleitu

Interesanta bija siera(12,50Myr) iegāde, malaiziešiem tāds produkts nav cieņā un tādēļ arī izvēle ir knapa. Vienu tādu caur iepakojumu klusiņām paspaidījām un secinājām, ka lai gan ciets, pie vīna derēs. Miteklī iztinot, izrādījās, ka zem pirmā ir vēl otrs iepakojums, kurā ir dikti mīksts siers, bet bija jau labs arī šis. Tā kā nebijām līdz galam nokausēti, izpakojām pirkumus un devāmies otrajā japāņu restorāna meklējumā. Neatradām, bet ieraudzījām ļoti skaistu restorānu visu vienos zaļumos, Sheelas restaurant!
Apēdām satay un tom yam ar vistu, viens alus slāpju dzesēšanai(30myr). Vienu brīdi novērsu uzmanību no zupas sastāvdaļu analīzes un sazelēju sarkano piparu, pie tam vēl tā krietni. Līdz ar to vakariņas varēja uzskatīt par pabeigtām, mēli dedzināja ne pa jokam!

Vakaros uz visām gaismīgām sienām tup gekoni un medī garšīgās mušas un odus

Burbuļbaseinā sēdēja sieviete lakatā un mētelī. Domāju, ka tik nepārkāpju kādu tabu lienot tai pašā baseinā, bet izrādījās komunikabla un mūsdienīga persona, kura pajautājusi no kurienes mēs esam, lepni paziņoja, ka viņa ir no Vācijas. Lai nu kā, bet fotografēt neuzdrošinājos, netālu staigāja viņas vīrs! Atcerējāmies, ka KL., taksometra šoferis par sevi stāstot, rādīja personas apliecību un lielījās ar Malaizijas pilsonību kaut gan vecāki bija no Indijas.
palīdzējām novākt kokosriekstus, gadījās arī kāds misēklis

Vakarā aizbraucām uz nakts tirgu. Patika atmosfēra, cep un vāra dažādus gardumus un briesmoņus, tirgo ēdamas un neēdamas lietas, neviens neuzbāžas, bet ja ko pajautā ir ļoti laipni un iespēju robežās paskaidro kas tas ir un ar ko viņu ēd. Apēdu kaut ko saldu un vistkājas ar garšīgu mērci, Ingūna nopirka divus pārus kurpju par 20Myr(3Ls). Atpakaļ braucot izkāpām pavakariņot Garden Beach, bet sāka rasināt lietus un es neatradu ēdienkartē cūkas kāju ar kāpostiem, tādēļ devāmies tālāk līdz ķīniešu restorānam. Trīs Tiger ali, puse pīles, rīsi, vidējā porcija vistas un salāti. Neapēdot visu, no galda cēlāmies ar piepūli

tirgus ( http://www.youtube.com/watch?v=P1yxted7ImY ).

10.novembris Langkawi, pirmdiena Līst! Un pa riktīgam!
Aizgājām uz Sun Spa, eļļas masāža stundas garumā 106Myr. Doma laba, bet man nu nepavisam nepatīk, ka vīrietis braucinās pa tevi ar glumām rokām! Malaizijā nav kā Taizemē, te ir obliko morale, sieviete masē sievieti un vīrietis vīrieti

Viesnīcu restorāni ir dārgi, bet viņi piedāvā arī šo to tādu, ko neatradīsi ielas ēstuvēs, tādēļ pirmo reizi šajā braucienā aizgājām apēst lasi uz Frangipani. Ingūnas lasis un mans cālis bija bez sāls, arī piedevas bija bezgaršīgas, porcijas mazas(88myr)! Novilkām restorāna drēbes, uzvilkām pārgājienu šortus un devāmies uz pilsētu laimes un ēdiena meklējumos. Pamanīju izkārtni, kurā ierasto restorāna nosaukumu nomainīja Sun Cafe, galdi ar marmora virsmu, pīti krēsli un sagaidīja mūs Taju transvestīts! Profesionāli uzklājis mūsu ceļiem salveti un iespraudis Ingūnas matos magnoliju, apveltīja mūs ar apburošu smaidu. Līdz ar to atkāpšanās ceļš bija slēgts. Pasūtījām Cēzara salātus, lazanju, saldējumu un divas dabīgās kafijas(66Myr), Ingūna pabaroja kaķi
Miteklī Ingūna astoto reizi paklupa uz vannas istabas sliekšņa un es divas reizes ar pieri ieskrēja dušas sienā, ar pirmo reizi nesapratu kas mani nelaiž tālāk, kā arī iespiedu dibena ādu poda vāka plaisā
tas viss no

Tā kā man uznāca kāre pēc kaut kā salda, devāmies uz sarkano tomātu ēst pankūkas ar banānu, bet ak skāde kāda, tomātu jauca nost(nākošajā dienā jau turpināja darboties ar pāris uzlabojumiem interjerā)! Bijām spiesti iet meklēt citu lielpannas ēstuvi. Pa ceļam izgājām cauri lupatu tirgum, drēbes skolnieku augumiem un novecojušu modeļu somas. Beidzot ieraudzījām mūsu pankūkēstuvi! Pa dienu būtu pagājuši garām kā likts, bet vakarā izgaismots un cilvēku pilns ūķītis aicināja iegriezties, neskatotie uz jauniešu baru, kuri vēl skaļi irgājās pīpējot īspīpītes. Savdabīgi, te taču ir pat nāvessods par narkotiku glabāšanu! Apēdām trīs pankūkas ar banānu pildījumu(1,5Myr/viena)

atkal ēdam ( http://www.youtube.com/watch?v=8bsJrJCiHwk ).

12.novembris Langkawi, trešdiena Sauļojamies. Launaga kafija un mango

Aizgāju apēst durianu, nojautāju, vai var uzšķērst un lietot uz vietas, saņēmu lielu izpratnes devu, tika atnests ūdens un dvielis rokām, lēnām, ar lielu mačeti, saimnieks atvēra augli un lepni rādīja dzelteno mīkstumu! Sāku ēst un konstatēju, ka kodols ir vairākas reizes mazāks kā Singapūras durianam, un līdz ar to veselu augli nepiebeidzu, trešdaļu atstāju veikalam! Saimnieks mani iepazīstināja ar sievu un dēlēnu. Pēcpusdien braucām vizināties kalnā, bet izrādās, ka pacēlājs slēgts, atlikām uz citu reizi

durians ( http://www.youtube.com/watch?v=f7gog3HO8D0 ).

13.novembris Langkawi, ceturtdiena Atpūšamies, jo ko tad citu atvaļinājuma laikā darīt, un barojam putnus
Pēcpusdienā paēdām pie sava ķīnieša, nostopējām taksi un aizbraucām uz Langkawi Cable Car

Ingūna nebeidz vien šausmināties par musulmaņu sieviešu apģērbu, kleita, džemperītis, maiciņa, džinsi un liels lakats! Nerunāsim par radikālo musulmaņu sievām, kuras pat pludmalē esot, atkailina tikai acis!
Drusku palūrējām no lielajiem augstumiem, skaisti, un braucām lejā. Pirmie iekāpa trīs budistu mūki un viens viņu pavadonis. Ingūna neko ļaunu nedomājot, apsēdās blakus vienam no mūkiem! Nebiju redzējis, ka cienījama vecuma vīrietis var tik ātri uzlekt kājās! Sievietes nedrīkst pieskarties mūkiem, tas ir kaut kas līdzīgs zaimošanai!Starptautiskais skandāls izpalika, jaunākais no mūkiem ar mums vēl parunājās, šķīrāmies labvēlīgi apveltot viens otru ar smaidiem!

Kuah un kalns ( http://www.youtube.com/watch?v=KkLCQGOUqnw ).

Dienu piebeidzām Sun Cafe. Salāti, pica, deserts un kafija 81Myr, bet garšīgi un tālu arī negribējās iet. Ejot uz mitekli, iegriezāmies vienā suvenīru veikalā, interesantas, ar rokām darinātas mantas. Tur Ingūna nenoturēja smagu akmens rotu un ar lielu blīkšķi nometa uz vitrīnas, es uzgrūdos un apgāzu pus stendu ar rokas sprādzēm. Lai nenodarītu pāri mazajai pārdevējai, lasījāmies no veikala ārā. Miteklī mūsu likstas turpinājās. Ieraudzījām un piebeidzām lielu tarakānu!

Tad Ingūna apgāza un saplēsa manu glāzi ar toniku! Grīdas lupatas nebija, izlīdzējāmies ar žurnāliem!

14.novembris piektdiena Langkawi Atpūšamies un sapņojam vēl par dažām brīvdienām! Pusdienas iekodām viesnīcas bārā

Pirmo reizi iegājām viesnīcas veikalā, nopirkām kaut kādus sīkumus, un samaksāju ar savu dizaina karti. Veikala īpašnieks par to bija sajūsmā, teica, ka viņiem gan bankas nenodrošina tādas kartes! Pie tam vēl izrādījās, ka viņš ir bijis Latvijā un Igaunijā, zināja kurā gadā ieguvām neatkarību

15.novembris sestdiena, pametam Langkawi

īsi sakot - bija labi
ja būs iespēja - uz pāris dienām atbraukšu, apskatīties kas mainījies

atvadu video ( http://www.youtube.com/watch?v=ysoh2hOVMHY ).