Dodoties uz Āzijas reģionu daudziem ceļotājiem rodas jautājums, kā tur ir ar malāriju, vai ir nepieciešams vakcinēties, dzert profilaktiski tabletes? Mēģināsim rast atbildi uz šo jautājumu.

Malārija:

Malārija ir dzīvībai bīstama slimība, ko izraisa ar moskītiem pārnēsāti parazīti. Kādreiz tika uzskatīts, ka slimības cēlonis ir smakojoši purvi, kas izskaidro slimības nosaukumu ‘malārija’ – ‘slikts gaiss’. 1880. gadā Francijas armijas ķirurgs Alžīrijā, dr. Laurāns ( Laveran) pirmais atklāja un aprakstīja malārijas vienšūnas parazītu Plasmodium falciparum sarkanajos asinsķermenīšos. Vēlāk atklājās, ka šo plazmodiju cilvēki pārnēsā viens otram ar Anopheles moskītu mātītes kodienu, kam nepieciešamas asinis tās oliņu barošanai.

Veidi:

Pastāv četri cilvēku malārijas veidi – Plasmodium vivax, Plasmodium falciparum, Plasmodium malaria un Plasmodium ovale. P. vivax un P. falciparum ir visizplatītākie veidi, bet P. falciparum – nāvējošākais infekcijas veids.

Simptomi:

Malārijas simptomi ir augsta temperatūra, ķermeņa drebuļi, galvassāpes un anēmija. Slimībai raksturīgas temperatūras paaugstināšanās un krišanās epizodes, kuru regularitāte atkarīga no malārijas ierosinātāja tipa, drebuļi, anēmija, nespēks, galvas un muskuļu sāpes, psihes izmaiņas. Malārijas nopietnākā komplikācija ir cerebrāla koma (raksturīga P.falciparum ierosinātajai tropiskai malārijai). Infekciozais aģents ilgstoši var atrasties aknās neaktīvā formā, tādēļ slimībai nereti raksturīgi recidīvi. Malārijas diagnostiskie kritēriji ir klīniskā aina, kā arī infekciozā aģenta atrade, izmantojot asins biezā piliena mikroskopijas, plānās uztriepes mikroskopijas un imūnfluorescences metodes.

Profilakse:

Pret malāriju tās sarežģītā attīstības cikla dēļ nav radīta vakcīna, kaut arī darbs pie tās izstrādes ilgst jau četrdesmit gadus. Toties ir ķīmijprofilakse, kas ierobežo organismā iekļuvuša parazīta attīstību asins un aknu šūnās. Dažādās ģeogrāfiskajās teritorijās ieteicamie ķīmijpreparāti ir atšķirīgi, tādēļ vismaz desmit dienas pirms ceļojuma nepieciešama ārsta konsultācija par lietderīgāko no tiem. Malārijas ķīmijprofilakses medikamentu lietošana jāuzsāk vismaz nedēļu pirms došanās uz tropu joslu un pilnīgai drošībai jāturpina četras nedēļas pēc atgriešanās. Visbīstamākā no malārijas formām ir P.falciparum ierosinātā tropiskā malārija, it īpaši tāpēc, ka eksistē šīs malārijas hlorohīnrezistentā forma (HRTM) – ķīmijprofilaksē hlorohīns nav izmantojams.

Ārstēšana:

Ārstēšanās ir jāuzsāk 24 stundu laikā, it sevišķi tas attiecas uz viss bīstamāko veidu P. falciparum. Ja ceļotājs ir saslimis ar malāriju, viņa ārstēšana norit stacionārā, kur terapijā tiek izmantots hlorohīns pēc speciālas shēmas: 1x1 g, pēc sešām stundām 500 mg, vēl 2-4 dienas pa 500 mg dienā.
Situācijā, kad ir aizdomas par saslimšanu ar malāriju (ir drudzis), bet ārsta palīdzība nav pieejama, lietojams pirimetamīns/sulfadoksīns – vienreizēji trīs tabletes perorāli. Diemžēl šī preparāta Latvijā nav, bet medikamentu iespējams iegādāties ārvalstīs. Par izveseļošanos liecina plazmodiju izzušana asins mikroskopijā.

Malārijas odi kož tikai dienakts tumšajā pusē, atrodoties tumšā tropiskā mežā kodumi iespējami arī pēcpusdienā. Malārijas odi ir piesieti pie stāvoša ūdens un savā dzīvē nenolido vairāk par 8km. Tas nozīmē, kas sausās vietās, kā arī pie jūras un kalnos malārijas odu nav.

Kā jau noskaidrojām vakcīnas pret malāriju nav, ir satopami četru veidu ķīmijterapijas preperāti: Savarine®, Lariam®(Mefloquine), Doxycyclinum un Malarone®. Neviens no šiem preperātiem nesniedz 100% aizsardzību no malārijas, bet visiem šiem preperātiem ir spēcīgi izteikta blakusiedarbība. Tas ir kordināciju traucējumi, alerģijas, galvas sāpes, milzīga slodze uz aknām, nierēm, kunģi. Nav ieteicams lietot kombinācijā ar alkoholu (kas tas par ceļojumu bez ralaksācijas). Nav ieteicams lietot grūtniecēm. Pēc preperāta lietošanas, nebūtu vēlams kādu brīdi, palikt stāvoklī.

Samazināt iespēju saslimt ar malāriju, varam ar pavisam vienkāršiem līdzekļiem un ievērojot elementāras darbības. Izmantojam pretodu līdzekļus, sveces, lampas. Guļot izmantojam moskītu tīklu. Ja ir iespēja lietojam kondicionieri (temperatūrā, kura ir zemāka kā 20C plazmoīdi odos neveidojas). Logi un durvis telpā ir ciet. Pēc iespējas nepametam telpas naktīs. Dodoties uz tropu mežu gērbjamies atbilstoši, kreklu ar garām rokām (vēlams gaišu), kājām jābūt paslēptām biksēs.

Augstāk uzrakstītais ir tas ko varēju sameklēt internetā un koncentrētā veidā izlikt šeit. Tālāk sekos mani secinājumi, kurus noteikti nevajadzētu uztvert kā absolūto un vienīgo patiesību. Kats pats izdara nepieciešamos secinājumus un pieņem savas rīcības plānu.

Sāksim ar to, ka būtu lietderīgi izvērtēt sava ceļojuma maršrutu. Risku saslimt ietekmē tādi apstākļi, kā tas vai mēs atrodamies valstī lietus sezonā, vai sausajā sezonā, kad ir sausums un viss ir izkaltis. Vai mēs atradīsimies pie jūras vai kalnos. Šeit mēs varam apskatīt risku saslimt ar malāriju visās pasaules valstīs: http://www.cdc.gov/malaria/travelers/country_table/a.html . Kā redzam, tad risks Āzijas valstīs saslimt ar malāriju ir mazs, atrodoties pat džungļos. Tādās tūristu populārās vietās kā Pataija, Puketa un.t.t. risks saslimt līdzinās nullei. Piedevām katrā reģionā ir izplatīts savs plazmodiju veids. Katras no zālēm gan profilaksei, gan ārstēšanai ir efektīvas tikai savam plazmodiju veidam.

Mūsu dakteriem (sakarā ar to ka Latvijā malārija nav sastopama) trūkst nepieciešamo zināšanu, par katra konkrētā reģiona plazmodiju veidiem un to efektīvākās ārstēšanas metodēm. Mana rekomendācija: ja esat tik bailīgs un gribat veikt ķīmijterapiju, tad dariet to ierodoties konkrētā valstī, konkrētā reģionā uz vietas. Vēršoties pie vietējā daktera, kurš Jums ieteiks efektīvākās zāles pret komkrēto veidu.

Ja netaisieties pavadīt pāris mēnešus džungļos, maitāt savu organismu ar šiem drjanķiem, manuprāt ir pilnīgs neprāts. it sevišķi tāpēc, ka viņi nesniedz nekādu garantiju, ka nesaslimsiet. Samaitāsiet tikai savu veselību un izmetīsiet naudu vējā (šīs zāles nav lētas). Lasīt augstāk ķīmijterapijas blakusiedarbības. Pats nekad nēsmu lietojis un arī citiem neiesaku.

Ko darīt ja parādās slimības siptomi? Primāri ir jāpieņem, ka tā ir malārija, līdz brīdim kamēr nav pierādīts pretējais. Nekavējoties vēršamies vietējā medicīnas iestādē (mums takšu visiem apdrošināšana ir). Tur mums noņems analīzes un noteiks malārijas veidu.. Ārstēšanās jāuzsāk 24 stundu laikā.
Ja atrodamies dziļi džungļos, vai vietās kur nav pieejama kvalificēta medicīniskā palīdzība, nekavējoties ir jāuzsāk pašārstēšanās. Par šo rekomendāciju es droši vien no mediķiem dabūsu smagi pa "kaklu", bet tā ir mana pārliecība. Labāk uzsākt pašārstēšanos, nekā nomirt kādā palmu būdā, džungļu vidū.
Aptiekās ir nopērkami ekspress testi, līdzīgi kā uz grūtniecību un narkotikām. Pilinam asins pilienu virsū un skatamies rezultātu. Šis tests darbojas tikai uz vienu malārijas veidu P. falciparum, tas ir pašu bīstamāko no malārijām. Ja tests ir negatīvs varam sevi mierināt ar domu, ka mums iespējams ir kāds vieglāks malārijas veids.
Ir ļoti efektīvs pašārstēšanās līdzeklis Coartem®. Slimības simptomi pazūd jau pirmajā ārstēšanās dienā. Pret šo preperātu nav noturīgs neviens plazmodiju veids. Viss ārstēšanās kurss aizņem čeras dienas. Trīs tabletes no rīta un vakarā. Kopā 24 tabletes.

Pie pirmās iespējas meklējam ārstniecības iestādi, kur veiks klīniskos izmeklējumus un noteiks plazmodiju esamību vai neesamību asinīs.