Piektdiena, 10.07.2020, 14:29
Sveicināti Viesis
RSS
Indoķīnas ceļojumi
Nepāla - Tibeta 2005 - Forums
[ Jaunas vēstules · Dalībnieki · Foruma noteikumi · Meklēšana · RSS ]
  • Lappuse 1 no 1
  • 1
Forums » Tibeta, Nepāla un Mongolija » Atsauksmes un atskaites » Nepāla - Tibeta 2005
Nepāla - Tibeta 2005
ineseDatums: Svētdiena, 17.10.2010, 21:17 | Ziņojums # 1
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 17
Reputācija: 1
Statuss: Offline
Nepālu iemīlējām jau pirmajā ceļošanas reizē - 1999. gadā. Tas bija pirmais ceļojums manā mūžā ārpus bijušās PSRS robežām. Reizē ar Nepālu iemīlēju arī kalnus un pastaigas pa tiem, tur to sauc par trekingu. Pirmajā reizē tas bija trekings 14 dienu garumā ejot apkārt Anapurnai. Jau tad braucot projām no šīs fantastiskās valsts zināju, ka noteikti te atgriezīšos vēl. Tas brīdis pienāca pēc sešiem gadiem.

Ceļojuma plāns bija trekings uz Tjangbočes klosteri pa taku, kas ved uz Everesta bāzes nometni. Pēc tam plānā bija apmeklēt Tibetu un nobeigumā raftings pa mežonīgu kalnu upi. Ceļojam parasti diezgan palielā draugu grupā, ceļojumu plānojot kopīgi visiem ar vietējo tūrisma kompāniju starpniecību.

Pēc apmēram pusgadu ilgas gatavošanās - ceļojuma plāna saskaņošanas un visu formalitāšu kārtošanas mūsu 18 cilvēku grupa 14.septembrī ar reisu Rīga - Vīne dodas ceļā. Lidostas tax-free nedaudz patukšojam plauktus, notikums ir gana cienīgs, lai nedaudz atzīmētu. Tā kā lidojums uz Katmandu ir paredzēts tikai nākošajā dienā 10.20 no rīta, tad nakšņošana paredzēta lidostas viesnīcā, uz kuru mūs aizved autobusiņi.
Iekārtojamies viesnīcā un sākam domāt par vakariņām. Citi ātri vien aizbrauc apskatīt Vīnes centru, bet lielākā daļa grupas, es tai skaitā, dodas uz tuvējo pilsētiņu vakariņās. Paēduši un nobaudījuši kadu alu, pa ceļam atpakaļ nolemjam apskatīt vietējo baznīcu, kas atrodas šķērsielā. Patusējām kādu laiciņu, taisāmies iet atpakaļ, pēkšņi diviem sāk likties, ka viesnīca jāmeklē uz pretējo pusi. Neviens nespēj viņus apturēt un divi aiziet tumsā.

15.septembris

No rīta visi tiekamies brokastīs. Viens no jautājumiem - vai visi vakarā ir atraduši viesnīcu? Neviens pazudis nav- lai arī vēlu, bet tomēr pēc maldīšanās pa arumiem un kukurūzas laukiem, atrada gan.
Pēc gara lidojuma, pašā vakarā ierodamies Katmandu. Jau izkāpjot no lidmašīnas ir jūtams ļoti mitrs un silts gaiss - ļoti pazīstami un patīkami! Visi pārguruši atri vien salien pa istabām, vienīgi mūsu nelielā kompānija - es ar Raiti un Spicajiem ieturam nelielas vakariņas ar alu viesnīcas restorānā.

Pievienotie faili: 6431688.jpg(63.0 Kb) · 7627595.jpg(60.9 Kb)


Ziņojums rediģēts inese - Svētdiena, 17.10.2010, 22:43
 
ineseDatums: Svētdiena, 17.10.2010, 21:27 | Ziņojums # 2
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 17
Reputācija: 1
Statuss: Offline
16.septembris

No paša rīta tiekamies ar Viju - viņa būs mūsu gids pa Katmandu. Ar komfortablu autobusu dodamies pa tūristu apskates objektiem. Swayambunatha stupa, Pašupati templis, Bhatapuras vecpilsēta un Patanas vecpilsēta - par apskates objektiem neiedziļināšos, tie vienkārši ir jāredz.

Izskrējuši visus "objektus", jo daudzi no grupas (gandrīz puse) Nepālā nav pirmo reizi, atgriežamies viesnīcā. Vēl ir jākravā somas trekingam, jo nākošajā rītā 7os jālido uz Luklu, kur sākas gājiens. Tā kā šis ir pirmais īsti brīvais vakars, tad nolemjam kopā vakariņot uz viesnīcas jumta. Vakariņas, protams, krietni ievelkas un noslēdzas ar kārtīgiem '''dziesmu svētkiem', ko tuvākā numura iemītnieks- "vācu pendžuks", tomēr negribēja saprast - bet nācās gan.
booze

Pievienotie faili: 4168991.jpg(66.0 Kb)


Ziņojums rediģēts inese - Svētdiena, 17.10.2010, 21:33
 
ineseDatums: Svētdiena, 17.10.2010, 22:34 | Ziņojums # 3
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 17
Reputācija: 1
Statuss: Offline
17.septembris

Jau 5.00 no rīta jāceļas, 6os jābūt autobusā un 7os lidmašīnai jāpaceļas. Tas šodien nemaz nav viegli. Galu galā lidmašīnu tomēr kavējam, bet viņa gaida, kā nekā esam vienīgie pasažieri - 18 cilvēki. Par kavēšanu gan vēlāk saņemam brāzienu. Pēc 25 minūšu lidojuma nolaižamies Luklā(2842m), kur ir ļoti intersants lidlauks. Nosēžoties lidmašīna iet pret kalnu, bet paceļoties - no kalna lejā.

Izkrāmējot somas, izrādās, ka visas vēl nav atlidojušas, jāgaida ar nākamo reisu. Ap mums spieto nesēji - katrs izsaka savu piedāvājumu. Mēs nogaidam, jo mums vajag daudz - deviņus. Vēlāk atrodam tādu kā vecāko, ar kuru tad arī runājam un nolīgstam par 7 USD dienā. Šodien paredzēts ļoti īss pārgājiens - tikai 3 stundas lidz Phakdingai(2610m). Pārgājiens ta īss gan, bet veselība pēc dziesmu svētkiem - švaka.

Jau gandrīz pirmajā ūdenskritumā daži metas veldzēties ūdenī. Piegāju - paskatījos, pēc manām domām tas ūdens ir auksts - BRRR. Lēnā garā sasniedzam viesnīcu - atkal kaulējamies, pēc tam dodamies pa istabām.
Vakarā kaut kā ļoti ātri dodamies pie miera - jau 7os.

18.septembris

Toties otrā rītā esam augšā jau 5os. Kamēr "iztaisāmies" ir jau 7, tad arī izejam. Šodien paredzēts tāds garāks gājiens lidz Namčei (3440m).

Uz takas grupa izretojas, satiekamies tikai tējas namiņos, kur grupa sagaida visus, arī pašus lēnākos, tikai tad var turpināt ceļu tālāk. Līdz Monjo (2840m) solis visiem ir raits, pēc ieejas atļauju ( 1000Rs ~8.5ls) nacionālajā parkā iegādes ātri dodamies tālāk, jo grūtākais vēl tikai priekšā - stāvais 3 stundu kāpums uz Namči. Tā kā sen nebiju nekur kāpusi, man nemaz tik viegli nebija, avangardā nespēju turēties, bet aiz tā. Tiekot līdz pirmajam tējas namiņam Namčē tulīt dzeram "hot lemon" un vēl pasūtam ļoti garšīgu ķiploku zupu un tibetiešu maizi. Vēlāk šajā namiņā iegriežamies vairākkārt, jo tur tiešām varēja ļoti lēti un garšīgi paēst.
Vēlāk sameklējam viesnīcu, ļoti kaulējamies, jo mums mēģināja iestāstīt, ka numurs ar ūdeni un tualeti maksā 15usd, kaut arī ir nesezona un visas viesnīcas ir tukšas. Nokaulējām par trīs reizes lētāku cenu, un jūtamies varen apmierināti. Vakarā pēc vakariņām, spēlējam "zolīti" un dzeram tēju ar Kuhri rumu. Nākošajā dienā ir paredzēta aklimatizācija - neliela pastaiga uz augšu.

Pievienotie faili: 5681092.jpg(133.5 Kb) · 3783016.jpg(62.4 Kb) · 2715962.jpg(128.8 Kb)


Ziņojums rediģēts inese - Svētdiena, 17.10.2010, 22:40
 
ineseDatums: Svētdiena, 17.10.2010, 23:07 | Ziņojums # 4
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 17
Reputācija: 1
Statuss: Offline
19. septembris

Šorīt varam nekur nesteigties, tādēļ ceļamies vēlu - tikai 8os. Pēc brokastīm, mūsu nesēju pavadīti dodamies uz augšu. Mērķis - skatu laukums, no kura var redzēt Everestu un Ama Dablamu.

Man likās, ka pārgājiens būs neilgs, tikai kādas pāris stundiņas. Kā es maldījos! Uz augšu bija jāiet kādas 2 stundas, pa ceļam vēl paspējot apmaldīties neskaitāmo jaku iemīto taciņu mudžeklī, jo tādas lielas tūristu takas tur nebija. Kamēr sasniedzām mērķi - mūsu grupa jau bija kārtīgi izretojusies, kā nekā kāpiens ir no 3440m augstuma uz 3900m. Visas pūles bija tā vērtas - laiks mūs lutināja un kalnu skati bija vareni. Turpat augšā bija arī hotelītis ar nosaukumu - Everest View, kurā padzērām "big pot lemon tea", atpūtāmies un ātri vien devāmies lejā.

Nakts gan man izvērtās tāda murgaina. Tādā augstumā guļot miegs jau tā nav pārāk ciešs. Naktī pamostos, no tā, ka kaut kur kaut kas grabinās un dipina pa griestiem un sienām. Kamēr aptvēru, ka tās ir žurkas aiz finiera apšuvuma, tātad baidīties it kā nav ko, viss miegs ir vējā. Kā taisos laisties miegā - tā atkal žurkas skrien. Daudzu pa sienām un griestiem, kamēr man liekas viņas tomēr nobijās, pamodās arī kaimiņi aiz sienas. Kā vēlāk izrādās - nebiju vienīgā, ko žurkas trauceja gulēt.

20.septembris

Šodien paredzēts 5 stundu gājiens līdz Tengbochei (3860m), tādēļ ceļamies 5.30.
Man ir jāpamodina arī pārējie no grupas, mierīgi eju klauvējos gar istabiņu durvīm. Mūsu istabiņas visas ir vienā rindā, tikai viena pa vidu nav mūsējā, tādēļ, protams, kļūdos un pamodinu arī vienu ''ne mūsējo''. Izlec ārā viens samiegojies tipiņš - dusmās šņāc un sola mani nogalināt. Izrādās, ka es nemaz neesmu pirmā no grupas, kas ir nejauši ievēlusies ne tajā istabā. Vēlāk par to visiem lielā jautrība! DDD
Paēdam, "sataisāmies", ir jau 7, tad arī izejam. Vispār jau augstumu jūt, un tādēļ uz takas steigties nav vērts - dabūs tikai aizdusu un elpas trūkumu. Katrs atrod sev piemērotāko tempu, tā lai varētu visu laiku vienmērīgi kustēties uz priekšu. Šodien uz takas grupa ir pamatīgi izretojusies, tādēļ mērķi sasniedzam gandrīz katrs savā laikā.

Tenboche ir mūsu trekinga galapunkts un pēc tās mums pa to pašu ceļu ir jādodas atpakaļ. Vakarā 4os mums ir paredzēts apmeklēt Tengboches budistu klosteri, kur notiks dievkalpojums. Sanākam templī, sasēžamies malā uz paklājiņiem. Mūki sēžas garās rindās uz paaugstinājuma, katram ir biezs sarkans apmetnis, priekšā arodas lapiņas ar mantrām un kreisajā pusē krūzīte tējai. Katrs skaita mantras no savas lapas un tas izklausās kā tāda murdoņa pamīšus ar dziedāšanu. Nosēzām kādu pusstundu stundu, katrs mūks tikai skaita savas mantras, padzer tēju un skaita atkal. Mums apnika gaidīt, kas būs tālāk un mēs devāmies prom.

Pa to laiku četri cilvēki no mūsu grupas - Raitis, Guntars, Ilmārs un Anita devās iekarot tuvāko virsotni apmēram stundas gājienā no klostera. Virsotnes iekarošana viņiem izdevās un pēc kādām pāris stundām atgriezās smaidīgi.

Pievienotie faili: 2584926.jpg(46.4 Kb) · 9546445.jpg(63.0 Kb) · 9341196.jpg(120.3 Kb) · 0590112.jpg(66.9 Kb)
 
ineseDatums: Svētdiena, 17.10.2010, 23:17 | Ziņojums # 5
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 17
Reputācija: 1
Statuss: Offline
20.septembris

Šodien paredzēts diezgan garš gājiens lejup - kādas 6-7stundas. Rīts ir jauks, tikai dziļi ielejā var redzēt, kā nāk mākoņi uz augšu. Pēc kādām pāris stundām staigājam pa mākoņiem, tas ir miglu.

No Tengboches uz leju ir diezgan stāvs kāpiens, akmeņi slapji un glumi. Inguna no mūsu kompānijas paslīd un krīt, pēc kritiena sāp kāja un uz leju gandrīz vairs nevar paiet. Uz vietas tiek sniegta pirmā palīdzība - aptīta kāja ar elastīgo saiti, un tālāk var doties tikai ar nūju palīdzību. Vēlāk noejot lejā no kāpuma, mūsu dakteris Ēriks konstatē, ka kāja ir lauzta. Uz vietas tā tiek satīta ar stigru saiti. Mūsu nesēju vadonis piedāvā Ingunu nest pikpaunā, panes kādu brīdi, bet Inguna protestē, ka tā ir vēl grūtāk nekā iet. Nu ko, grupai plāni mainās - šodien neiesim vis līdz Monjo, kas ir tālāk, bet tikai līdz Namče bazar, no kurienes ir pieejams helikopters transportēšanai. Pēcpusdienā Daiga ar mūsu tulka Jura palīdzību sazvana apdrošinātājus, pēc kādu trīs stundu sarunām, ir skaidrs, ka helikopters būs. Nākošajā dienā gan būs jāiet 8as stundas līdz Luklai.

22.septembris

No rīta ceļamies agri, jo garš ceļš priekšā. Laiks ir jauks un kāpienā, kur augšā ejot gājām 3 stundas, uz leju var noskriet pa 1 stundu. Uz viena no daudzajiem tiltiem ejot redzam, ka helikopters aizlido lejā, mājam ar rokām Ingunai. Kā vēlāk izrādās tikām pamanīti.
Saule mūs īpaši šodien nelutina, labi ka vismaz nelīst. Ejot pa taku, nonākam līdz vietai, kur tiek taisīts tilts. Visi nesēji dodas pa taku, kas ved apkārt. Mēs ar Raiti arī sākam kāpt pa apkārtceļu, taka šaura, slīd, nu īsti džungļi! Pēc 10min kāpiena ieraugu, ka apkārtceļš nebūs īss, taka tik vijas uz augšu. Viens no nesējiem, kas nāk pretī rāda, ka jāiet lejā. Ejam arī, un apgājām apkārt tiltam pa veco taku, kura bija norobežota ar drāšu žogu. Kā vēlāk izrādījās, daļa no grupas bija apgājusi apkārt pa apkārtceļu, kas bija stundas garumā. Pa ceļam vēl satiekam mākoni, kurš mūs mēģina nedaudz pamērcēt, a mums lietus plēves tādēļ ir gatavībā. Luklā nonākam pēc 8 stundu gājiena un iekārtojamies viesnīcā pie lidlauka, kur turpceļā sarunājām porterus. Lidmašīnas biļetes bijām atstājuši pie viesnīcas saimnieces, viņa solīja iepriekšējā dienā pirms izlidošanas tās "iečekot' lidostā. Tik tālu ar biļetēm viss bija kārtībā, bet tad atklājās, ka Raitis ir palicis bez biļetes - turpceļā bija izplēsta arī atpakaļceļa biļete. Beigās viss nokārtojās - samainīja pret Ingunas biļeti, un varēja lidot. Vakarā atzīmējām trekinga pabeigšanu, dziedājām tik skaļi, ka mūsu tusiņam pievienojās reģiona policijas priekšnieks ar vienu padoto, kuri arī bija '''burās''. Sākās dejas dziesmu pavadībā, nepālieši izrādījās ļoti karstasinīgi, tādēļ drīz vien ''tināmies'' uz numuriņiem.
Visu nakti klausījāmies kā līst lietus un cerējām, ka no rīta pārstās līt un varēs lidot. Rīts tiešām pienāca bez lietus, vien nedaudz mākoņi lidinājās pa ieleju.

Mūsu "SITA AIR" lidmašīna ierodas no Katmandu tukšā, mēs salienam iekšā un paceļamies. Kā vēlāk izrādījās, mūsu lidmašina todien bija vienīgā, kas pacēlās no Luklas, jo pēc tam 4 dienas no Luklas lidostas nepacēlās neviena lidmašīna. Mums ļoti paveicās.
Veiksmīgi nolaidāmies Katmandu un sākām gatavoties braucienam uz Tibetu, kurš sākas jau nākamajā diena.

Pievienotie faili: 6475785.jpg(73.1 Kb) · 6231372.jpg(110.4 Kb) · 6190198.jpg(76.9 Kb)
 
FendermansDatums: Otrdiena, 19.10.2010, 09:31 | Ziņojums # 6
Majors
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 80
Reputācija: 1
Statuss: Offline
Nu ļoti interesanti, ar nepacietību gaidām turpinājumu. thumb

Kukera kū
 
MelnaisDatums: Trešdiena, 20.10.2010, 12:51 | Ziņojums # 7
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2280
Statuss: Offline
Kur Jūs ņēmāt apdrošināšanu? Nemēģināja pēc helikoptera izsaukšanas papildus naudiņu piedzīt? Vai vēlāk diagnoze Ingunai apstiprinājās?

Gaidām turpinājumu!


Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
 
ineseDatums: Ceturtdiena, 21.10.2010, 20:15 | Ziņojums # 8
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 17
Reputācija: 1
Statuss: Offline
24.septembris
Lai šoriez nekavētu lidmašīnu, Uz reisu, kas izlido 10.30 ceļamies jau 6os, un 8os esam lidostā. Ļoti rūpīga rokassomu pārbaude, tie izcilātas visas mantas. Signei somā atradās pudele ruma, uz ko pārbaudītājs noprasa - vai lieto, saņēmis apstiprinošu atbildi - galvu vien nogroza - ai, ai. Vēlāk šis fakts visos izraisa jautrību. Lidmašīna nedaudz kavējas, un pēc atkārtotas pārbaudes ar metāla detektoru pie pašas lidmašīnas, beidzot iekāpjam. Lidojot pāri Himalajiem redzam Everestu un vēl vairākus 8tūkstošniekus. Lidojums ilgst tikai 1 stundu un 10 min.
Pēc izkāpšanas lidostā sajūta tāda jocīga - viss kā pa miglu, viena vate. Jāaizpilda kaut kādi papīri par veselību - ar ko slimo, vai nav kādas infekcijas un beigās kaut kāds automāts visiem mēra temperatūru, ja slims, tad jāiet karantīnā. Tad visi pēc grupas vīzas saraksta šķērso robežu - esam Tibetā (Ķīnā).
Pēc stundas brauciena esam Lhasā, iekārtojamies viesnīcā. Mūsu numurs izrādās ir ar skatu uz stalažām un būvlaukumu, bet par to nav liela bēda - nedzīvosim jau visu laiku viesnīcā. Tieši pretī viesnīcai atrodas viens no galvenajiem budistu tempļiem, kas darbojas - Džokang templis. Ap to visu laiku plūst lūdzēju straume.
Ir doma iziet pastaigāt, tikai jākustas gan lēni, kā sper kādu ātrāku soli - tad jāapstājas un jāatņem elpa. Tādēļ šodien nav paredzētas nekādas ekskursijas, ir tikai aklimatizācija.
Daži no mūsu grupas iziet pastaigā, aizgājuši bija diezgan tālu no vienīcas, dabūja ņemt rikšu lai tiktu atpakaļ, tāds elpas trūkums, ka ne paiet!

Skats no mūsu viesnīcas.
Pievienotie faili: 9871736.jpg(100.9 Kb)
 
ineseDatums: Ceturtdiena, 21.10.2010, 20:37 | Ziņojums # 9
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 17
Reputācija: 1
Statuss: Offline
25.septembris
No rīta paēdam standarta brokastis - divas ceptas olas (recekļainas) ar mazu čupiņu ceptu rīvētu kartupeļu, divas tostermaizes, sviests un ievārījums.
Pirmais klosteris, ko apmeklējam - Drepunga klosteris. Pirmais iespaids - ļoti daudz ticīgo ar termosiem, kuros ir jaka sviests (vai tauki), kas domāti ziedošanai sviesta svecēm. Tādēļ viss apkārt Budas statujām liekas tāds lipīgs, ar dīvainu veca sviesta smaku. Klostera apmeklējums ilgst kādas 3 stundas, pēc kura jūtos nogurusi.

Drepunga klosteris
Pēc pusdienām dodamies uz Norbulinkas pili, kas ir bijusi Dalailamas vasaras rezidence, to ir dibinājis 7. Dalailama. Pēc klostera šeit viss liekas tīrs un kārtīgs. Visapkārt liels dārzs, dīķis, kurā peld krāsainas karpas. Apmeklējam arī 14.Dalailamas (patreizējā) rezidenci, kur viss ir saglabāts, kā bijis. 14.Dalailama tur ir pavadījis tikai 3 gadus, jo pēc ''kultūras revolūcijas'' bijis spiests doties trimdā. Vienā no istabām atrodas PSRS dāvināts radioaparāts - VEF ražojums. Mēs gribam to nofotogrāfēt - tomēr nedrīkst.

Norbulinkas pils

Auto pie šikakā Lhasas veikala.
Vakarā nolemjam nedaudz pastaigāties apkārt tuvējam Džokangas templim, jo tas nav tikai templis, bet apkārt ir saglabājusies senā lhasas vecpilsēta ar šaurām ieliņām un senām mājām, kur agrāk dzīvojuši mūki. Vakars ir jau tumšs, ieliņas pilnas cilvēku, pilns ar bodītēm, kaut kur sprāgst petardes - bērni spēlējas. Pēkšņi pēc viena tāda petardes sprādziena - visapkārt tumšs, ''beidzas'' elektrība... Liela daļa cilvēku pazūd, un mēs vēl nedaudz apmaldāmies... sajūta baisa. Pēc kādām 10 minūtēm, ejot vienā virzienā, tomēr atrodam ielu uz kuras ir mūsu viesnīca.
Cita mūsu grupas daļa, nodziestot elektrībai, gājuši meklēt krogu, kur ir elektrība. Atraduši arī, varen lepnu pēc skata. Iegājuši 1. stāvā, apsēdušies, pēc laika, skatās - pa grīdu žurkas skraida. Krogam ir arī 2. stāvs, iet uz turieni, apsēžas, redz - viena žurka skrien pa galdu... Tad ātri tinušies prom....

Iekš kāda no tempļiem
Pievienotie faili: 9634598.jpg(82.9 Kb) · 7574870.jpg(94.7 Kb) · 7870527.jpg(87.3 Kb) · 4817367.jpg(76.4 Kb)
 
ineseDatums: Ceturtdiena, 21.10.2010, 20:42 | Ziņojums # 10
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 17
Reputācija: 1
Statuss: Offline
26.septembris.
Šorīt mums ir paredzēts doties uz tuvējo Džokangas templi. Tempļa priekšā katru dienu ir simtiem ''sprīžmeši'' - ticīgie, kas lūdzas, krītot uz ceļiem, noguļoties, izstiepjoties un tad atkal tādā pašā secībā ceļoties augšā.
Pie ieejas templī ir milzu drūzma - gan ticīgie garā rindā, gan tūristi (mazāk). Budiisti stāv milzum garā rindā ar ar termosiem rokā. Templis ir mazs, cilvēku daudz, atkal viss liekas lipīgs, nu tā ne visai man patīk..
11.30 paredzēts doties uz Potalas pili, šo pasākumu visi ir ļoti gaidījuši. Pie ieejas visiem prasa pases, mums ar Raiti tās nav līdzi, bet tomēr kaut kāiekšā tiekam. No pils kādām 700 telpām izstaigājam kādas 20. Iespaids kā muzejā - visur uzraugi, kas nav mūki un modras kameru ''acis''. Izstaigājam tūristu maršrutu, noklausāmies pils vēsturi, bet tomēr īsto pils ''auru'' nejūt nemaz. Neliela vilšanās..

Vēlāk pēcpusdienā dodamies uz Seras klosteri, kas izrādās visinteresantākais. Pie ieejas dzirdami tā kā sitieni, tā kā kas. Izrādās tā ir mūku mācību stunda. Vienā rindā sēž kādi 1-4 mūki un viņiem viens skolotājs stāv priekšā. Viņš uzdod jautājumu, ko nobeidz ar plaukstas sitienu, pēc kura mācelim ir momentā jādod atbilde, ja atbild nepareizi, tad saņem plaukstas sitienu pa galvu.

Seras klostera mūki.
Brīdi pakavējamies, tad dodamies klosterī. izejam cauri lūgšnu telpai, nonākam pie Budas celles. Ejam pa vienam iekšā, pie budas ir jānoliecas un jāieliek galva zirga vēderā, pēc tam mūks ieber saujā svētītus graudus, esam saņēmuši svētību..
Sajūta interesanta, pacilājoša, šis arī bija pats interesantākais tempils visā Tibetā.
Pievienotie faili: 6100463.jpg(62.5 Kb) · 3185554.jpg(125.8 Kb)
 
ineseDatums: Ceturtdiena, 21.10.2010, 20:54 | Ziņojums # 11
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 17
Reputācija: 1
Statuss: Offline
27.septembris
No rīta pēc nelielas stīvēšanās ar tūrisma kompāniju par mašīnu veidu un skaitu, ap 10tiem dodamies ceļā. Līdz pirmajai kalnu pārejaiun Yamdrok Tso ezeram ceļš ir asfaltēts. Braucot no Lhasas ceļš sākumā vijas gar Bramaputras upi un pēc tam sākam celties augšā pa serpentīnu uz kalnu pāreju. Uzbraucam augšā un tur paveras ļoti skaists skats uz svēto ezeru - Yamdrok Tso.

Yamdrok Tso ezers
Kādu stundu braucam gar ezera krastu, vēlāk ceļš aizvijas augšup atkal uz kalnu pāreju. No sākuma braucam gar upi, kas vēlāk pārtop lielā ezerā. Izrādās tā ir HES ūdenskrātuve, gids stāsta, ka izveidojot aizsprostu, ir appludināti daudzi ciemati, kuros dzīvojuši tibetieši. Viņiem nācās pamest ieleju.

Hes aiozsprosts
Vakarā sasniedzam Gjantses pilsētu, iekārtojamies viesnīcā un ātri dodamies pie miera.

28.septembris
No rīta pēc brokastīm ir paredzēta ekskursija uz Phalkoras klosteri un blakus esošo Khumbuma stupu. Klosteri ir jau apnikuši gandrīz visiem...
Pēc neilga brauciena esam otrajā lielākajā Tibetas pilsētā Šigatzē. Iekārtojamies viesnīcā, kas atrodas gandrīz blakus Tašilumpo klosterim. Pati pilsēta atkal ir stipri ķīniski komunistiska - platas ielas, betona mājas..
Tašilumpo klosteris ir viens no nedaudzajiem, kurš savu darbību nav pārtraucis līdz šodienai. Tajā atrodas viena no lielākajām apzeltītajām Budas statujām pasaulē - 26 metrus augsta, būvēta 4 gadus, pabeigta 1914. gadā un kurā izlietoti 300 kg tīra zelta. Pēc tempļa apskates dodamies uz tibetiešu tirgu, kurā var nopirkt visu ko - sākot ar adatām un rotaslietām un beidzot ar gaļu, ko pārdod zem klajas debess..

29.septembris
Šodien paredzēta tikai braukšana. No sākuma domājām, ka visu laiku būs grants segums, bet izrādās - asfalts. Skatāmies kartē, mēģinam saprast, kur esam, līdz konstatējam, ka nebraucam pa to ceļu, kur domāts. Un vispār ceļš pa ko braucam kartē nav iezīmēts. Vai nu ķīnieši ir paspējuši tik ātri tiltus un ceļus uzbūvēt, vai arī 2004 gadā izdota karte ir ''veca''.

Ļoti bieži sastopamas ir klosteru un māju drupas.
Ap 3iem nonākam Lhatzē. Neliela noputējusi pilsētiņa ar platu centrālo ielu, pa kuru dzen lopus, brauc ar traktoriem, pa starpām brauc arī dažas mašīnas. Dodamies uz viesnīcas restorānu, mēs pasūtām ceptus kartupeļus ar gaļu, ēdam - nu tā nekas, ēst var. Citiem tā nepaveicās, vai nu atnesa kaut ko attāli līdzīgu pasūtītajam, vai nu neatnesa neko, bet naudu neaizmirst paprasīt.
Vakarā aizejam uz restorānu pāri ielai, kaut ko pasūtām, tikai īsti nezinām ko. Gan jau kaut ko atnesīs atnesa īsto ķīniešu virtuvi - daŗzeņi sacepti ar makaroniem, sacepti kabači, cepts tofu siers, viss ir ļoti ass, bet garšīgs.
Vakars beizās ar latviešu dziesmu svētkiem un dejām tūdaliņ-tāgadiņ, ko dejoja pat viesnīcas personāls.

Lhatzes centrālā iela

Pievienotie faili: 2303541.jpg(50.8 Kb) · 1572635.jpg(54.5 Kb) · 6983543.jpg(65.4 Kb) · 3570939.jpg(54.5 Kb)
 
ineseDatums: Ceturtdiena, 21.10.2010, 21:01 | Ziņojums # 12
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 17
Reputācija: 1
Statuss: Offline
30.septembris
Rīts iesākas agri, un 7os jau izbraucam. Gids saka, ka 160 km būšot pa sliktu ceļu. Tas izrādās vēl tiek tikai pārbūvēts, braucam gandrīz pa būvlaukumu. Ik pa 500m ir saceltas teltis, kurās dzīvo strādnieki, kas būvē ceļu. Var redzēt, ka ļoti daudz tiek izmantots roku darbs, bet darbi virzās ātri, pateicoties lielajam cilvēku daudzumam.
Ap 9iem esam uz pirmās pārejas, ir ļoti auksts -5C un vējš. Skats gan fantastisks, var redzēt Everestu, Čo Oju un Makalu. Brīdi pakavējušies braucam tālāk, bezceļš turpinās, sasniedzam New Tingri. Izrādās, ka vienai mašīnai bāka pārsista, to kādu stundu labo. Pēc pāris stundām sasniedzam Tingri, aiz pilsētiņas paveras skaists skats uz 8tūkstošniekiem - Everests, Čo Oju, Makalu un Lodzi.

Atkal braucam augšā uz pārejas, šoreiz tā būs visaugstākā Lalung La 5200m. Skats no pārejas ir ļoti iespaidīgs, liekas, ka sniegotos kalnus var sasniegt ar roku. Braucot lejā atvadāmies no Tibetas plakankalnes, ceļš strauji virzās lejup un vakarā sasniedzam Nyalamu, kas atrodas tikai 3000m augstumā. Vakarā tā esam noguruši no kratīšanās, ka ļoti ātri dodamies gulēt.

Ceļš aizvijas uz Nepālu
Pievienotie faili: 8421976.jpg(66.7 Kb) · 0356016.jpg(60.0 Kb) · 2938646.jpg(117.9 Kb)
 
ineseDatums: Ceturtdiena, 21.10.2010, 21:09 | Ziņojums # 13
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 17
Reputācija: 1
Statuss: Offline
1.oktobris
Šodien ir pēdējā diena Tibetā, līdz robežai jānobrauc vien 25km. Ceļš vijas pa kalnu serpentīnu, vietām pāri ceļam ir lielas klinšu pārkares. Vienā vietā uz ceļa krīt ūdenskritums, mūsu šoferis to izmanto un nomazgā mašīnu. sasniedzam robežpilsētu Zjangmu Rindā stāvot kādu stundu, sekmīgi nokārtojam dokumentus. Izrādās, ka līdz Nepālas robežpilsētai ir jābrauc vēl 7 km. Pilsētas kartē atrodas uz vienas līnijas, bet to augstumi atšķiras.

Draudzības tilts
Sasniedzam Nepālas robežpilsēu Kodari, mūs it kā vajadzētu sagaidīt autobusam un gidam, bet lielajā burzmānevienu neatrodam, jo laiku pa laikam kāds piesakās par mūsu ''šefu''. Ejam meklējot autobusu un mūs sagaida pārsteigums - autobuss ar lielu uzrakstu '' Inese & Daiga group Welcome!''

. Kāds laicīņš vēl paiet, kamēr atrodam šoferi, gidu un varam braukt. No ilgās gaidīšanas sāk jau iet apkārt pudeles ar ķīniešu brūno dzērienu. Mazais Rudais tā paspēj ''pielieties'', ka kļūst gandrīz nekontrolējams.
Šodien mums vēl ir paredzēts raftings pa Bhotekoshi upi. Drīz sasniedzam ''Borderland resort'', kas ir mūsu raftinga starta punkts.

Īsta oāze zemes virsū! Skaists mauriņs, visapkārt ziedoši krūmi, kuros lidinās milzu taureņi - pasaka pēc putekļainā ceļa. Izrādās šodien pa upi nebrauksim, jo ūdenslīmenis par augstu. Sāksim rīt no zemākas vietas. Gids mūs uzaicina doties peldēties uz ūdenskritumu. Ūdens gāžas no 20-30m augstuma, akmeņains, bet kad tiek apakšā zem ūdenskrituma, sajūta kolosāla - īsta masāža un vēl neticami silts ūdens.

Peldvieta
Vakarā pēc ilgiem strīdiem, tiek sadalītas komandas plostos, kas ar ko sēdēs. Mūsu plostā būs tikai 5 cilvēki - Ēriks, Raivis, Anita, Raitis un es.
Pievienotie faili: 1737035.jpg(93.2 Kb) · 7765856.jpg(75.8 Kb) · 9139079.jpg(75.7 Kb) · 7196457.jpg(88.9 Kb)
 
ineseDatums: Ceturtdiena, 21.10.2010, 21:20 | Ziņojums # 14
Ierindnieks
Grupa: Lietotāji
Ieraksti: 17
Reputācija: 1
Statuss: Offline
2.oktobris
Šodien ir paredzēts ilgi gaidītais raftings. Paēdam brokastis, sākam gaidīt autobusu, tas kādu pusstundu kavējas.
Tiekam līdz upei, tā kā esam vismazākā komanda, mums tiek mazākais plosts. Seko instruktāža - kā glābties, kā airēt un komandas. Sāku baidīties, kā nekā ar raftu pa kalnu upi nekad neesmu braukusi, tikai pa Amatu.
Sēžos plostā, kājas trīc, dūša papēžos, nu neko, jāņem airis rokā un jāairē. Izmēģinām komandas, pārbraucam pāri nelielai krācītei un jūtu, ka man sāk patikt. Nāk pirmā lielā krāce, airējam pēc komandām un pāri esam,

nu vispār super!


Pēc apmēram 1,5 stundas brauciena, piestājam, paēdam pusdienas un atkal pie airiem. Pēc kāda laika atkal piestājam, mūsu instruktori iet skatīties, kāda ir krāce priekšā, esot bīstama. Ķeramies pie airiem un braucam tālāk. Iebraucam krācē, airējam, pēc komandas ''gulties'' , ceļamies unredzam, ka Ērika nav, šoks pamatīgs. Bijām uzbraukuši uz akmens un gandrīz apgāzāmies. Pēc vairāku sekunžu neziņas redzam, ka viņš izpeld un Ēriku paņem mūsu pavadošais katamarāns, dzīvs ir, vesels arī, tātad viss ir ok. Pēc tam tik briesmīgas krāces vairs neseko un pēc kādas stundas brauciena mūs jau gaida autobuss, kas mūs aivizina uz Katmandu.

Viesnīcā atgriežamies jau kā mājās. Pilsēta liekas tik mīļa un pierasta.
Vēl dažas dienas paklīdīsim pa Katmandu un tad sekos ceļš atpakaļ uz mājām......

Secinājums

Noorganizēt braucienu uz Nepālu nav sarežģīti, it sevišķi, ja tur vienreiz ir jau būts.
Ja kāds vēlas varu nedaudz palīdzēt.

Pievienots (21.10.2010, 21:20)
---------------------------------------------
Par apdrošināšanu.
Kompānijas nosaukumu neatceros, tā bija starptautiska kompānija. Apdrošināšana mums bija speciālā, kas paredz iešanu kalnoos, ar visiem ar to saistītajiem riskiem. Par helikopteru jāmaksā nebija, vienīgi laiks pagāja, kamēr sarunāja, dabūja garantijas, ka maksās.

Pievienotie faili: 1823035.jpg(69.7 Kb) · 6679935.jpg(75.4 Kb) · 5925191.jpg(61.5 Kb) · 1921254.jpg(70.5 Kb)
 
MelnaisDatums: Piektdiena, 22.10.2010, 16:55 | Ziņojums # 15
Ģenerālisimuss
Grupa: Administratori
Ieraksti: 2280
Statuss: Offline
respect inesei par izsmeļošo informāciju.

No ko letiņi, kā kādreiz teica Krišjāņis Valdemārs – Latvji, brauciet jūriņā! (oj, sorry uz Tibetu)!

Ceru drīz sagaidīt atskaiti no Birmas (ja nekļūdos novembrī baruciens). Veiksmi!


Taizeme, Malaizija, Singapūra, Birma, Laosa, Filipīnas, Vjetnama, Bruneja, Indonēzija, Kambodža, Ķīna, Indija, Šrilanka... kopā 45 valstis.
 
Forums » Tibeta, Nepāla un Mongolija » Atsauksmes un atskaites » Nepāla - Tibeta 2005
  • Lappuse 1 no 1
  • 1
Meklēšana:


Copyright MyCorp © 2020